Finišē ūdenssaimniecības attīstības projekts

Praktiski pabeigts ir 6,79 miljonus latu vērtais ūdenssaimniecības attīstības projekts Kuldīgas vēsturiskajā centrā un Pārventā. Projekta rezultātā ir radīts ap 1000 jaunu centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēguma vietu. Līdz ar to centralizētie ūdenssaimniecības pakalpojumi pieejami 87% kuldīdznieku.

SIA Kuldīgas ūdens valdes priekšsēdētājs Andris Kļaviņš uzskata: «Cilvēks ir daļa no dabas, tāpēc ir svarīgi dzīvot ar to saskaņā un nenodarīt tai pāri. Man nereti jautā – vai visi, kam pieejami centralizētie ūdens un kanalizācijas tīkli, tiem arī pieslēgsies? Atbilde ir vienkārši – tā ir jābūt. Ja cilvēki to nedarīs savas apziņas vadīti, tad meklēsim risinājumus, lai viņi to tomēr izdarītu. Īpaši tas attiecas uz kanalizācijas sistēmu – nedrīkst pieļaut, ka turpinās zemes piesūcināšana ar notekūdeņiem, bioloģisko piesārņojumu. Tieši šobrīd ir aktualizēts jautājums par Baltijas jūras piesārņojumu, kam nu jau ir traģiskas sekas. Līdzīga situācija ir arī ar grunti, tikai to tik uzskatāmi nevar redzēt. Gadu desmitiem sausās tualetes un lokālās notekūdeņu bedres ir bijis zemes un gruntsūdeņu piesārņojuma avots, un dažviet jau tagad nevar lāpstu zemē iedurt, lai neuzvēdītu kanalizācijas smaka. Blīvi apdzīvotās vietās, kāda ir Kuldīgas vecpilsēta un privātmāju rajoni, lokālo kanalizācijas ietaišu likvidēšanai ir vislielākā nozīme. Gadiem lietojot kanalizācijas nosēdakas, pazemē veidojas tāds kā mākonis, kurš arvien plešas plašumā un nereti robežojas ar kaimiņa ūdensgūtnes vietu. Bioloģiskais piesārņojums šajās vietās sadalās 160 līdz 180 gadu laikā. Vai tā dzīvo 21. gadsimtā?»

Kuldīgas vēsturiskais centrs ir ļoti jutīga teritorija no vairākiem aspektiem – ielu tīkls ir sarežģīts un saglabājams tā vēsturiskajā izskatā, mājas ir vecas, ar senu arhitektūru un infrastruktūru, tai skaitā ūdens brīvkrāniem, kas ir viens no elementiem, ko nedrīkst pazaudēt arī modernizējot dzīves vidi. Kļaviņš informē: «Lielajā projektā nebija iekļauta astoņu māju pievienošana centrālajiem tīkliem. Tāpēc uzņēmums par saviem līdzekļiem izbūvēju pievadus arī šīm mājām, tādējādi nodrošinot kvalitatīva dzeramā ūdens un kanalizācijas sistēmas pieejamību visiem vecpilsētas iedzīvotājiem. Arī esošajos brīvkrānos tiek pievadīts tas pats ūdens, kas centralizētajā sistēmā, tāpēc cilvēki bieži vien negodprātīgi izmanto šo iespēju. Tā vietā, lai veidotu pieslēgumu savām mājām, viņi izmanto ūdeni bez maksas, turklāt ne tikai pārtikai, bet iepilda kannās un laista dārzus. Līdz ar to mūsu uzņēmumam rodas zaudējumi, kas tiek ietverti tarifā, un beigu beigās kāds par to samaksā – cilvēki, kuri ir oficiāli pieslēgušies centralizētajai sistēmai. Es uzskatu, ka brīvkrāniem ir jāsaglabājas, lai tūristiem un pilsētas viesiem būtu iespēja nomazgāt tirgū iegādātās ogas vai padzerties, bet rūpnieciska to izmantošana ikdienā ir jāierobežo.»

Kuldīga ir slavena ar ugunsgrēkiem, tāpēc ūdenssaimniecības projekta ietvaros ir nomainīti un no jauna uzstādīti 57 ugunsdzēsības hidranti, kas palīdz ugunsdzēsējiem dabūt ūdeni ātri un tuvu iespējamai nelaimes vietai.

Patlaban aktīvi norit ūdenssaimniecības attīstības projektu ieviešana gandrīz visos Kuldīgas novadu ciematos. Ne visos gadījumos ir nepieciešama arī jaunu urbumu izveide, ūdens sagatavošanas staciju būvniecība un attīrīšanas iekārtu celtniecība. Piemēram, Ventas ciema ūdenssaimniecības sistēmu ērti var pievienot Kuldīgas centralizētajai sistēmai, tādējādi samazinot projekta izmaksas, ieviešanas laiku un arī patērētāja gala tarifu. Pagājušajā gadā Kuldīgas pilsētas tīklam jau ir pievienots Lauktehnikas rajons.

Ar laiku Kuldīgas ūdens plāno apsaimniekošanu savās rokās pārņemt arī citos ciematos, tādējādi nodrošinot vienādu pakalpojumu kvalitāti visiem novada iedzīvotājiem. Kļaviņš gan atzīmē: «Plānojot novada ciematu ūdenssaimniecības sistēmas pārņemšanu, esam paredzējuši saglabāt štata vietu cilvēkam uz vietas konkrētajā ciematā. Tādējādi mazākas avārijas varētu likvidēt vietējais pārstāvis, bet sarežģītākos gadījumos mums būtu kontaktpersona, kas profesionāli ziņotu, kas tieši ir noticis, kāda tehnika un instrumenti vajadzīgi, lai novērstu bojājumu. Tādējādi mūsu avārijas brigāde notikuma vietā ierastos jau pilnībā sagatavojusies konkrēta uzdevuma veikšanai.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais