Kuldīdznieki, šķiet, ir vislojālākie pret savu pilsētu – tā teikt: stāv un krīt, lai šī Kurzemes senā pilsēta, kas apveltīta ar brīnišķīgu arhitektūras un vēstures pūru, būtu ne tikai laba vieta atpūtai, bet arī radošām izpausmēm, darbam un sadzīvei.
Par savu pilsētu stāsta Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
– Ar kādām izjūtām dzīvojat šobrīd?
– Vispirms gribu teikt, ka Kuldīga ir ļoti skaista pilsēta un to pamazām arvien vairāk sāk novērtēt ne tikai iebraucēji, bet arī paši kuldīdznieki. Īpaši pilsētniekiem patīk Pilsētas dārzs ar iezīmētu senās pils vietu, ar strūklaku, restaurēto muzeju un klāt piederošo restaurācijas centru. Pārvērtusies ir visa apkārtnes teritorija, sākot ar Ventas krastu un klāt vedošo ielu.
Es priecājos, ka ir izdevies radīt jaunas noskaņas mūsu senajā pilsētā.
– Senās mājas un ielas ir liela atbildība gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai. Kā iebraucēja gribu atzīmēt faktu, ka, lai arī ne tuvu visas mājas ir restaurētas, vecpilsēta kopumā atstāj labi sakārtotas vides iespaidu. Kā jums tas izdodas?
– Mājas patiešām ir vecas, un lielākajai daļai ir vismaz 100 gadu, daudzas prasa glābšanas darbus. Mēs zinām mājas, kam ir nepieciešama pamatīga rekonstrukcija, bet tās pieder dzīvokļu īpašniekiem. Līdz ar to pašvaldība to remontā līdzekļus nedrīkst ieguldīt, bet dzīvokļu īpašniekiem naudas tik daudz nav. Daudzi nesaprot arī to, ka īpašumā viņiem ir ne tikai dzīvoklis, bet daļa no visas ēkas jumta, pamatiem, ārsienām un pagrabiem.
Tāpēc mums tagad ir jādomā par vecpilsētas ēku glābšanu, jāmeklē ceļi, kā piesaistīt finansējumu.
Ar ielām, parkiem un citu sabiedrisko infrastruktūru mēs tiekam galā, bet ēkas ir mūsu sāpju bērns. Atgādināšu, ka padomju gados Kuldīga, Cēsis un Vecrīga bija atzītas par vissavienības nozīmes kultūras un vēstures pieminekļiem. Statusam līdzi nāca arī finansējums, turklāt padomju laikos Kuldīgas centrā jaunas mājas tika būvētas to vēsturiskajās vietās un atbilstošā arhitektūrā. Arī šodien ir par to jādomā, jo Latvijas un Kuldīgas cilvēki nav tik bagāti, lai simtiem tūkstošu ieguldītu vēstures un arhitektūras pieminekļu restaurācijā.
– Kāda ir iespējas kaut ko mainīt?
– Patlaban tiek izstrādāts Latvijas Nacionālais attīstības plāns, kurā tiek definētas arī Latvijas vērtības, proti, daba, vēsture, kultūra un arhitektūra. Nacionālajā plānā vajadzētu iekļaut arī Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu kā nacionālo vērtību. Varbūt var piesaistīt ES fondu līdzekļus, varbūt atļaut arī pašvaldībām investēt privātīpašumos, kas atzīti par valstisku kultūras pieminekli, arī valsts budžetā vajadzētu paredzēt līdzekļus šādu objektu uzturēšanai, jo Kuldīgas senās mājas taču ir atzītas par UNESCO cienīgu mantojumu. Ja drīzumā neuzsāksim vecpilsētas glābšanu, mājas var arī sabrukt.
– Kādi ir pašvaldības rīcībā esošie instrumenti, lai palīdzētu cilvēkiem saremontēt šīs mājas?
– Novada saistošajos noteikumos esam iekļāvuši finansiālu atbalstu tiem, kuri ir uzsākuši savas mājas remontu. Liels atbalsts ir arī izveidotais restaurācijas centrs, kurā ir nepieciešamie instrumenti un krāsas, lai pats īpašnieks varētu veikt logu vai durvju restaurāciju. Turpat iedzīvotāji var saņemt arī praktiskus padomus no mūs profesionāļiem. Atzīmēšu, ka šī gada logu restaurācijas akcijas laikā bija ļoti liela interese par šo iespēju.
Diemžēl ar to ir par maz, jo daudzām ēkām ir nepieciešams kapitāls remonts.
– Jau iepriekšējās intervijās teicāt, ka darāt visu, lai Kuldīgu par savu dzīvesvietu izvēlētos arī turīgie un radošie cilvēki. Vai kaut kas no cerētā ir izdevies?
– Jā, pilsētā daudz tiek izdarīts tieši ar privāto investoru palīdzību. Piemēram, Kalnciema kvartāla saimnieki brāļi Dambergi radoši attīsta savu nekustamo īpašumu arī Kuldīgā. Kopā esam sākuši strādāt pie projekta par Mākslinieku rezidences izveidošanu Kuldīgā. Tas nozīmē, ka radīsim ideālus apstākļus radošu cilvēku vajadzībām, lai tie Kuldīgā var dzīvot, strādāt un baudīt pilsētvidi. Līdzīga rezidenču sistēma darbojas visā pasaulē. Ar Kultūras ministriju esam parakstījuši nodomu protokolu par šādas rezidences izveidošanu Dambergu īpašumā.
Arī piesaistot māksliniekus uz laiku, mēs radām pamatu, lai mākslinieki šeit ierastos arī turpmāk un varbūt pat nopirktu īpašumus un tos atjaunotu.
Vislielākās investīcijas mūsu vecpilsētā ir veicis Valentīns Kokalis, kurš faktiski no jauna ir uzbūvējis nodegušo viesnīcu Metropole. Arī šogad Metropole paplašinās un tiek veiktas jaunas investīcijas. Es to uzskatu par mecenātismu, jo diezin vai desmitiem gadu laikā šādas investīcijas var atmaksāties ar viesnīcu un restorānu biznesu Kuldīgā.
– Runājot par radošas pilsētas tēlu – pastāstiet, kā pagājušajā gadā noritēja Starptautiskā fotogrāfu skola? Vai šogad arī ieradīsies fotogrāfi no visas pasaules?
– Jau otro gadu Starptautiskā fotogrāfu skola noritēs Kuldīgā. Interese par to ir milzīga, un fotogrāfiem, lai tajā pieteiktos, ir jāiztur konkurss. Gan pagājušajā gadā, gan šogad Kuldīgas fotogrāfu skolā pasniegs atzīti fotomākslinieki, viens no tiem savulaik veidojis filmas Karību jūras pirāti publicitātes fotogrāfijas.
– Kā izdodas piesaistīt tik slavenus fotomāksliniekus?
– Par to paldies biedrības ISSP radošajai komandai un jo īpaši Jūlijai Berkovičai. Domāju, ka viens no faktoriem ir salīdzinoši zemā cena, kas paver iespējas mācīties pie slavenībām ne tik bagātiem, bet, galvenais, talantīgiem jaunajiem fotogrāfiem. Pērn Kuldīgā mācījās fotogrāfi no daudzām pasaules valstīm, arī no Meksikas. Arī slavenības pamatā ir mākslinieki un, redzot iespēju palīdzēt jaunajiem talantiem, samierinās ar zemākiem honorāriem.
Plenērā paveiktais būs apskatāms Kuldīgas bibliotēkas Mākslas namā, taps arī kvalitatīvs izdevums. Fotogrāfijas tiešām ir interesantas un skaistas, tās ataino Kuldīgu un kuldīdzniekus no cita redzes leņķa.
– Latviju šovasar apceļo Raimonda Paula ceremonijorķestris Miers un bērziņš ar nebēdnīgu uzvedumu Tā dzīro Kuldīgā. Kā radās tik interesants projekts?
– Pateicoties Kuldīgas kultūras centra direktores Intas Burnevicas radošajai sadarbībai ar Raimondu Paulu, tapa albums un koncertuzvedums, kas spēj aizkustināt latviešu sirdis. Albumā ir arī divas dziesmas par Kuldīgu – ar asprātīgiem un trāpīgiem Guntara Rača tekstiem. Kuldīgas pilsētas svētkos taps koncerta televīzijas ieraksts, ko augustā izrādīs Latvijas televīzijā.
– Šķiet, ka Kuldīgā visu darāt paši – paši producējat muzikālus uzvedumus, vadāt projektus un arī iedzīvotājus mudināt nevis sūdzēties, bet darīt.
– Pie mums jau vairākus gadus notiek iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkurss Darīsim paši, kas paredz aktīvu iedzīvotāju līdzdarbošanos pilsētvides uzlabošanā.
Iedzīvotāju interese ir patiešām liela – šogad budžetā paredzējām 16 tūkstošus. Tas nozīmē, ka atbalstīsim 40 projektus, katram novirzot 400 latus. Nauda paredzēta materiālu iegādei, bet pārējo dara paši iedzīvotāji. Katru gadu pārliecināmies, ka par salīdzinoši nelielu summu var izdarīt ļoti daudz – sakārtot kāpņu telpu, izveidot bērnu rotaļu laukumu, nobruģēt celiņu pie mājas vai sakārtot kapsētu.
Nākamajā vasarā Kuldīgā notiks Latvijas puķu draugu saiets. Tā ir ļoti skaista tradīcija, kas turpinās jau 35 gadus. Katru gadu kādā no Latvijas novadiem sanāk dārzkopji un puķu mīlētāji, lai apliecinātu, ka kopt savu zemi, dārzu, pagastu vai pilsētu ir katra goda lieta. Mūsu novadam nākamajā gadā būs iespēja parādīt savus krāšņākos dārzus. Lai priecētu un pārsteigtu puķu draugus, gatavoties sāksim jau šogad.
Kuldīdzniekus un pilsētas viesus šovasar priecēs ziedu upe un stādījumi Pilsētas dārzā, puķu kastes Liepājas ielā un Pilsētas laukumā, puķu dobes parkos un skvēros. Bet, lai Kuldīga kļūtu par puķu pilsētu, aicinām ikvienu padomāt par savu līdzdarbību. Kāds varbūt izveidos skaistu gaisa dārzu vai sakops priekšdārziņu. Šogad vecpilsētas iedzīvotājiem piedāvājam puķu kastes un stādus, pašiem vajag tās tikai kopt.
– Tikmēr pašvaldība pilsētvidei piesaista pamatīgas investīcijas.
– Pagājušajā gadā Kuldīgas novadā tika pabeigti vairāki lieli investīciju projekti, piemēram, desmit Kuldīgas ielu rekonstrukcija, sinagogas pārbūve par galveno bibliotēku un citi. Kopumā Kuldīgas novadā 2011. gadā tika vienlaikus īstenoti vairāk nekā 60 investīciju un attīstības projekti, apgūti 12 miljoni latu, no kuriem 6 miljonus ir apguvusi novada pašvaldība un 6 miljonus pašvaldības uzņēmumi, investējot ūdenssaimniecības sakārtošanā, šķeldas koģenerācijas stacijā un slimnīcas rehabilitācijas centrā. Pārsvarā tas ir Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums kopā ar pašvaldības un valsts līdzfinansējumu. Kuldīgas novadam tās ir ļoti lielas investīcijas – kādas nav novadā pieredzētas pēdējo simts gadu laikā.
– Arī šovasar pilsētā un novadā turpinās būvdarbi.
– Kuldīgā pabeigsim ūdenssaimniecības sakārtošanas 2. kārtas projektu, kas paredz ar ūdeni un kanalizāciju apgādāt Pārventas iedzīvotājus, pilnībā tiks aprīkots rehabilitācijas centrs, tiks rekonstruēta tranzīta iela – Ventspils iela. Tūlīt pēc Pilsētas svētkiem sāksies Sūru un Stendes ielas rekonstrukcija, kurās tiks ierīkoti arī veloceliņi un ietves. Vasaras otrajā pusē būvdarbi sāksies vecpilsētas sirdī – Rātslaukumā un Baznīcas ielā. Novada pagastos notiek sociālo dzīvojamo māju siltināšana un ūdenssaimniecības sakārtošana. Padures pagastā tikko ir pabeigta gājēju celiņa pie dīķa un Deksnes skolas ēkas rekonstrukcija, Kabilē ekspluatācijā nodots saieta nams, būvdarbi turpinās Laidu skolā un citos pagastu objektos.
Lielais investīciju apjoms uzliek arī papildu atbildību pašvaldības darbiniekiem, īpaši projektu speciālistiem, juristiem, grāmatvežiem, arhitektiem, būvinspektoriem. Tāpēc es arī vēlos pateikt lielu padies mūsu darbiniekiem par atbildīgo darbu.
– Cik atvērti esat jaunām biznesa idejām?
– Ja kāds vēlas atvērt ražotni Kuldīgā, mēs esam atvērti sadarbībai un labprāt palīdzētu šeit uzsākt uzņēmējdarbību.
Šobrīd aktualizējam investīciju teritoriju un ēku sarakstu, kas būs pieejams visiem interesentiem. Jāatzīmē, ka Kuldīgas pilsētā ir pieejamas ražošanas telpas labā stāvoklī, ar iespēju pieslēgties komunikācijām. Pārsvarā tās ir privātās ēkas un būves, bet mums ir ļoti laba sadarbība ar īpašniekiem, un mēs kopīgi strādājam, lai piesaistītu jaunas investīcijas ražošanai.
Mūs priecē arī Kurzemes biznesa inkubatora darbs, novadā pašlaik tiek inkubēti 13 jaunie uzņēmumi. Cerams, ka vairāki no tiem uzsāks nopietnu ražošanu un spēs eksportēt savas preces kā, piemēram, DipDap skrejriteņi, kas ražoti no koka un ir ļoti ērti mazuļiem, vai garšvielas, kuras izgatavotas ar īpašu tehnoloģiju bez sāls un konservantiem.