Jūrmala šogad "Zilā karoga" saņemšanai izvirzījusi sešas peldvietas, kas ir par vienu vairāk nekā pagājušajā gadā, tādējādi Jūrmala ir viena no "Zilā karoga" līderēm ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā.
Kā aģentūru LETA informēja Vides izglītības fonda pārstāve Ilze Grunska, Jūrmala šogad pieteikusi Jaunķemeru, Kauguru, Mellužu, Majoru, Bulduru un Dzintaru peldvietu.
Kopumā "Zilā karoga" ekosertifikāta iegūšanai šogad pieteiktas 14 peldvietas. Bez Jūrmalas pieteikta arī Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta, Liepājas pilsētas peldvieta pie stadiona, Engures novada Abragciema kempinga peldvieta, Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvieta, Ventspils pilsētas pludmale, Daugavpils Lielā Stropu ezera pilsētas pludmale, Jēkabpils pilsētas Radžu peldvieta un Saulkrastu pilsētas peldvieta.
Savukārt jahtu ostu kategorijā uz "Zilo karogu" pretendē Pāvilosta "Marina", Liepājas jahtu centrs un "Kapteiņu osta" Kuivižos.
Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta šogad, pēc vairāku gadu pārtraukuma, pieteikta Nacionālā peldvietu kvalitātes statusa iegūšanai.
Kā norādīja Grunska, "Zilā karoga" nacionālā žūrija lems par to, kuras no šā gada pieteiktajām peldvietām ir piemērotas "Zilā karoga" ekosertifikāta iegūšanai. Žūrijā piedalās pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Vides aizsardzības daļas, Latvijas Pašvaldību savienības, Veselības inspekcijas, Satiksmes ministrijas, Zēģelētāju savienības, Latvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūta un Vides izglītības fonda.
"Zilais karogs" ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts, kas ieguvis atpazīstamību gan iedzīvotāju, pašvaldību, gan vides institūciju vidū un tiek piešķirts peldvietām un jahtu ostām.
Lai iegūtu "Zilā karoga" sertifikātu, peldvietām ir jāatbilst 29 kritērijiem, bet jahtu ostām - 22. Pagājušajā gadā starptautiskā "Zilā karoga" statusu ieguva desmit peldvietas un divas jahtu ostas.
"Zilā karoga" kritēriju ieviešana nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu apsaimniekošanai, kurā ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori, kā arī pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Iesaistoties "Zilā karoga" programmā, pašvaldības apņemas īstenot arī plašākas vides informācijas un izglītības iniciatīvas. "Zilā karoga" kritēriji ir iedalīti četrās grupās - vides izglītība un informācija, ūdens kvalitāte, vides pārvalde un apsaimniekošana, kā arī serviss un drošība.