Vides izglītības fonda pārstāvji, veicot Zilā karoga kvalitātes pārbaudi Dzintaru pludmalē, atklājuši, ka pludmales apsaimniekošana neatbilda Zilā karoga kritērijiem, tādēļ vakar Zilais karogs šajā pludmalē noņemts, informē Vides izglītības fonda pārstāve Ilze Grunska.
Zilais karogs ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts, kas tiek plaši atpazīts gan iedzīvotāju, gan pašvaldību un vides institūciju vidū.
Zilā karoga kritēriji ir sadalīti četrās grupās - vides izglītība un informācija, ūdens kvalitāte, apsaimniekošana un serviss, drošība. Katru gadu publiskās peldvietas piesaka savu kandidatūru Zilā karoga iegūšanai, ko sākumā izvērtē nacionālā žūrija, bet pēc tam pretendentu vērtē starptautiska žūrija. Lai iegūtu Zilā karoga balvu, puldmalēm ir jāatbilst 29 kritērijiem un jahtu ostām - 22 kritērijiem.
Dzintaru pludmales pārbaude veikta Vides izglītības fonda sabiedriskās kampaņas "Mana jūra" laikā. Kampaņa tiek veikta kopš jūnija beigām, un tās laikā tiek pētīta jūras piesārņojošo atkritumu situācija Latvijas piekrastē.
"Mana jūra" ekspedīcija kājām mēro Latvijas jūras robežas garumu no Nidas līdz Ainažiem, un, sasniedzot Rīgu, ir veikusi jau apmēram 400 kilometrus.
Kampaņa "Mana jūra" norisinās starptautiska vides projekta "Marlin" laikā, lai noskaidrotu jūras piesārņojošo atkritumu daudzuma situāciju Baltijas jūras piekrastē. Piekrastes atkritumu problēma ir viena no nozīmīgākajām, ar ko regulāri saskaras gan starptautiskas organizācijas, gan vietējās pašvaldības un iedzīvotāji. Izskalotie un atstātie atkritumi apdraud savvaļas dzīvniekus, palielina izmaksas tīru pludmaļu uzturēšanai, kā arī nelabvēlīgi ietekmē tūrismu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Tomēr, lai arī piekrastes atkritumu problēma ir atzīta par prioritāru gan starptautiskā, gan Eiropa Savienībā un Baltijas jūras reģiona valstu līmenī, valstīm joprojām nav datu par patieso jūras piesārņojošo atkritumu situāciju. Projekts "Marlin" nodrošina šo unikālo datu kopuma izveidi Baltijas jūras reģionam, pamatojoties uz ANO Vides programmas izstrādātu metodoloģiju, norādīja Grunska.
ANO Vides programmas izstrādātās metodoloģijas laikā veikto monitoringu rezultāti atklāj, kāds piesārņojums ir atrodams Latvijas krastos, sniedz iespēju izvērtēt potenciālo piesārņojuma daudzumu jūrā, kā arī analizēt datus par to, kas ir galvenie atbildīgie sektori par piesārņojumu, un salīdzināt pašvaldību sekmes un nepilnības piekrastes apsaimniekošanā.
Līdz šim, veicot vairāk nekā 20 pēc noteiktiem izvēles kritērijiem atlasītas 100 metru pludmales joslas monitoringus, atrasto atkritumu vienību skaits dramatiski svārstās - šovasar tīrākajā Latvijas pludmalē atrastas 39 atkritumu vienības, netīrākajā - 547.
Vidējais atkritumu skaits uz 100 metriem Latvijas pludmales garumā ir 154 vienības. Tas nozīmē, ka nav ne metra Latvijas liedaga, kur nemētātos kāds cilvēka radīts un atstāts atkritums. Šokējošs ir arī plastmasas atkritumu īpatsvars Latvijas pludmalēs, pārsniedzot vairāk nekā pusi no kopējā jūru piesārņojošo atkritumu daudzuma.