Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis ceturtdien uzrakstījis pašvaldības grāmatvedei rezolūciju, kurā lūdzis katru mēnesi no viņa algas ieturēt 500 latu līdz brīdim, kamēr kopējā summa nosegs zeltītās amata ķēdes iegādes izmaksas jeb 3000 latu.
Truksnis aģentūrai LETA pastāstīja, ka šādi rīkojies, lai pārtrauktu spekulācijas par taupības tēmu. Kad mērs amata ķēdes tēriņus būs nosedzis, tā paliks Jūrmalas domes īpašumā kā dāvana turpmākajiem pilsētas mēriem.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasījusi Jūrmalas domei paskaidrojumu par 3000 latu vērtībā iegādāto zeltīto amata ķēdi un šī pirkuma no pašvaldības finanšu līdzekļiem finansiālo lietderību. Pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums nenosaka pašvaldību priekšsēdētājiem amata ķēžu lietošanas nepieciešamību, tāpēc ministrija lūgusi Jūrmalas domi skaidrot, kādu normatīvajos aktos noteikto pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildei iegādāta šī amata ķēde.
Tuvāko dienu laikā atbildi uz ministrijas jautājumu sagatavos pašvaldības juristi, kas sagatavojuši Jūrmalas domes nolikumu.
Jūrmalas mērs neuzskata, ka viņa rīcība būtu bijusi aplama - vēsturiski Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis šādas amata ķēdes uzdāvinājis 52 Latvijas pilsētu mēriem, arī daudzviet citur pasaulē - Anglijā, Francijā, Īrijā - pilsētu vadītājiem tādas esot.
"Jāsaprot, ka ķēde nav izgatavota man personīgi, bet tā ir tāda pati Jūrmalas domes regālija kā pilsētas ģerbonis un karogs. Šāda amata zīme ir simbols, kādu nēsā arī tiesneši un augstskolu rektori," uzsvēra Truksnis. Jūrmalas mērs ar šo ķēdi rotājies, piemēram, kūrortsezonas atklāšanas svētkos un esot saņēmis komplimentus, ka tā labi izskatās un uzreiz ir redzams, kura ir pilsētas vadošā amatpersona.
Pēc Trukšņa domām, šāda regālija pilsētas tēlam nāk tikai par labu.
Pēc tam, kad no Jūrmalas domes tik saņemti paskaidrojumi par amata ķēdes iegādi, šī informācija tiks izvērtēta un nosūtīta Valsts kontrolei, kuras uzdevums būs veikt šīs situācijas finanšu, likumības un lietderības revīziju. Valsts kontrolei būs jāsniedz atzinums par to, vai šāda pašvaldības līdzekļu tērēšana ir tiesiska, pareiza un efektīva.