Jūrmalas pilsētas dome kategoriski iebilst pret valdības piedāvātajiem priekšlikumiem 2012. gada budžeta konsolidācijai, jo valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu samazinājumi tiek veikti galvenokārt uz pašvaldību iedzīvotāju rēķina.
„Tā kā valsts budžeta sadalījums skar ikviena valsts iedzīvotāja intereses, sabiedrībai jābūt iespējām iesaistīties tā veidošanā un paust savu viedokli,” uzskata domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, „un to nosaka arī demokrātiskas pārvaldības pamatprincipi. Pašreizējā situācija, kad valsts budžets tiek veidots slepenībā, neatbilst demokrātijas praksei.”
Izvērtējot valdības sniegtos priekšlikumus, konsolidācija tiks veikta, palielinot plānotos valsts budžeta ieņēmumus par 55,9 miljonu latu un samazinot izdevumus par 66,0 miljoniem latu.
Ja konsolidācija tiktu veikta samērīgi, tad Latvijas pašvaldībām no konsolidācijas apmēra būtu jāuzņemas tikai 25,6 miljoni latu jeb 21 % – atbilstīgi pašvaldību kopējā budžeta īpatsvaram valsts konsolidētajā kopbudžetā
Tomēr valdības deklarētais samazinājums pašvaldībām pārsniedz 43 miljonus latu, kas pret kopējo konsolidācijas apmēru izdevumos veido 65 % un gandrīz divas reizes pārsniedz taisnīgas konsolidācijas apjomu. Šo samazinājumus nekādi neatsver plānotais ieņēmumu pieaugums 0,5 miljonu latu apmērā, kas varētu tikt iegūts, paplašinot nekustamā īpašuma nodokļa bāzi, un ko segs pašvaldību iedzīvotāji.
Tādēļ Jūrmalas pilsētas pašvaldība krasi iestājas pret piedāvātajiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem 2012. gadā uzsverot:
iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdale, samazinot pašvaldību daļu par 2 %, pašvaldību budžetu ienākumus ilgtermiņa samazina par vismaz 16 miljoniem latu;
finansējuma samazinājums pašvaldību autoceļiem piecu miljonu latu apmērā ierobežos un kavēs iespēju veikt ieguldījumus ceļu un ielu infrastruktūrā, to uzturēšanā un sakārtošanā;
dotācijas samazinājums sabiedriskajiem pārvadātājiem par diviem miljoniem latu neizbēgami liks samazināt sabiedriskā transporta maršrutu skaitu un līdz ar to arī ierobežot iedzīvotāju piekļuvi pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem;
pašvaldību aizņemšanās limita samazināšana par 20 miljoniem latu apturēs pašvaldību iespēju īstenot attīstības projektus par kredīta līdzekļiem, kā arī uzsākt jaunus investīciju projektus. Diskriminējošas attieksmes dēļ Jūrmalai nav pieejami citi finanšu avoti pilsētas attīstībai un esošās infrastruktūras sakārtošanai, tāpēc 2012. gadā pilsētai būtu nepieciešams piesaistīt kredītu 6,9 miljonu latu apjomā, tajā skaitā arī Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai.
Īstenojot valdības piedāvāto politiku, Jūrmalas pašvaldības plānotā ieņēmumu daļa 2012. gadā samazinātos par vismaz 0,644 miljoniem latu: ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinātos – par 0,490 miljoniem latu, no dotācijas pašvaldības autoceļiem – par 0,154 miljoniem latu.
„Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir galvenais ienākumu avots pašvaldību budžetā, kas tiek izmantots sociālo pakalpojumu, ielu un ceļu infrastruktūras, dzīvojamā fonda apsaimniekošanas un citās jomās. Tā kā pamatpakalpojumus valsts iedzīvotāji saņem pašvaldībās, ir augstākā mērā liekulīgi un nesaprātīgi īstenot šādu budžeta konsolidācijas politiku, kas ievērojami pasliktinās cilvēku dzīves kvalitāti,” uzsver G. Truksnis.
Lai nodrošinātu taisnīgus un solidārus konsolidācijas apmērus, Jūrmalas pilsētas dome atbalsta piedāvājumu samazināt 20 miljonu latu plānotos izdevumus Rīgas pils rekonstrukcijai un izskatīt iespēju to veikt ar Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu ārvalstu finanšu instrumentu atbalstu. Jūrmalas dome ierosina atlikt 35 miljonu latu apjomā plānoto Valsts ieņēmumu dienesta administrācijas ēkas būvniecību, kā arī pārskatīt „Air Baltic” pamatkapitāla palielināšanas finansēšanas avotus 55 miljonu latu apmērā.
Savukārt prognozēto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem 2011. gada valsts budžetā varētu novirzīt 2012. gada budžeta deficīta segšanai un vienoties ar starptautiskā aizdevuma misiju par 2012. gada valsts budžeta ieņēmumu daļas prognozes palielināšanu.
„Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā pašvaldībām faktiski ir netieši nodotas vairākas valsts funkcijas bez atbilstīga finansējuma nodrošināšanas, kā arī sociālās palīdzības saņēmēju skaita pieaugumu ilgstošā bezdarba, komunālo maksājumu un dzīves dārdzības augošo izmaksu dēļ, darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku stipendijas samazinājumu no 100 līdz 80 latiem, kā arī paredzamo valsts budžeta līdzekļu dotācijas samazinājumu par 39,2 % dzīvokļu pabalstam, ieņēmumi no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldības budžetā ir nevis jāsamazina, bet gan obligāti jāpalielina par 2%, kopumā palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju pašvaldībām līdz 84 %,” pašvaldības viedokli pauž domes priekšsēdētājs.
Jūrmalas pilsētas dome šodien vērsās Latvijas Lielo pilsētu asociācijā ar aicinājumu sasaukt Latvijas Pašvaldību savienības domes ārkārtas sēdi, kurā tiktu formulēts vienots Latvijas pašvaldību viedoklis 2012. gada budžeta jautājumos.