Kamēr Jūrmalas domes deputāti nespēj strādāt vienoti, pilsētas attīstības stratēģijas un attīstības plāna izstrāde savās rokās ir jāņem Jūrmalas uzņēmējiem. Ar šādu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres Laimdotas Straujumas pausto domu vakar Jaunķemeros, KRC "Sanare" noslēdzās apaļā galda diskusija "Par Jūrmalas pilsētas attīstības iespējām".
Toties ekonomikas ministrs Artis Kampars, izsakot atzinību notikušajai diskusijai, kurā izkristalizējušās Jūrmalas uzņēmēju problēmas, un ar Jūrmalas uzņēmēju biedrības (JUB) vadītāju un Jūrmalas domes deputātu Māri Dzenīti vienojās, ka nākamajā reizē jau vajadzētu tikties šaurākā speciālistu lokā, lai izstrādātu konkrētu darbu plānu, kā rast risinājumus Jūrmalas kā kūrorta attīstībai, informē Jūrmalas uzņēmēju biedrība.
Atklājot diskusiju, tās vadītājs M. Dzenītis atzina, ka pēc mēneša Jūrmala svinēs savu 50 gadi, taču kūrorta attīstībai labvēlīgi bija tikai tās pirmie 30 gadi. Pēdējos 20 gados valsts un pašvaldību līmenī ir darīts viss, lai Jūrmalā vairs nebūtu kūrorta pakalpojumu.
Diskusijas laikā Jūrmalas uzņēmēji norādīja, ka Jūrmalas kā medicīniskā kūrorta attīstība nav iespējama, ja kurortoloģijai nepieciešamie dabas resursi (dūņu lauki un minerālavotu urbumi) privatizācijas rezultātā ir nonākuši viena ārzemju uzņēmēja rokās, kurš tos neizmanto ne pats, ne ļauj to darīt citiem. Tāpēc, lai Jūrmalā varētu attīstīties kūrorta pakalpojumi, ir nepieciešama šo privatizācijas līgumu laušana.
Uzņēmēji arī norādīja, ka viņu darbību kavē liegums piekļūt lielākajai daļai ES struktūrfondu līdzekļu. Kā atzina diskusijas dalībnieki, tad tas lielā mērā saistāms ar līdzšinējās pašvaldības vadības nespēju konstruktīvi veikt dialogu ne ar valdību, ne vietējiem uzņēmējiem. Arī valsts nodokļu sistēma neveicina uzņēmējdarbības attīstību reģionos - kamēr pašvaldību lielākie ienākumi ir saistīti ar iedzīvotāju ienākumu un nekustamā īpašuma nodokļiem, to vadība nav ieinteresēta uzņēmējdarbības attīstībā. Tas ir arī izskaidrojums tam, ka lielākā daļa pašvaldību ap Rīgu sevi labāk pozicionē kā patīkamus "guļamrajonus" Rīgā strādājošajiem.
"Es saprotu, ka tad, kad cilvēki ir satraukušies, un tam ir pamats, tonalitāte ne vienmēr veido konstruktīvu dialogu, tāpēc nākamajā reizē jau vēlētos konkrētāku priekšlikumu sarakstu," pēc brīžiem visai asajām diskusijām pauda A. Kampars un uzsvēra, ka Jūrmalas uzņēmēju lielākā sāpe - nepieejamie ES fondu līdzekļi - neapšaubāmi ir atrisināms pat tuvākajā, pārskatāmajā nākotnē. Tam nepieciešams vien konkrēti, argumentēti priekšlikumi kūrorta attīstībai.
Jūrmalas kā medicīniskā kūrorta attīstības pozitīvajām prognozēm lielisku piemēru sniedz diskusijas mājvieta - KRC "Jaunķemeri". Tās vadītājs Mihails Malkiels diskusijas sākumā uzsvēra: "Esam pirmais privātais rehabilitācijas centrs ar poliklīniku, ar augstā līmenī attīstītu fizio un ergoterapiju. Pats te esmu nostrādājis 50 gadus. Jau padomju laikā projektā bija izveidot šo kā Eiropas mēroga kūrcentru un arī tagad tas ir vērtējams kā unikāls kūrorts gan dūņu, gan speciālistu ar augstām zināšanām dēļ."
Poliklīnika var apkalpot līdz 1000 cilvēku dienā un, ja palīdzīgu roku kūrorta attīstībā sniegtu politiķi, pieņemot likumu par kūrortiem, tad jau pārskatāmā nākotnē arī ziemās Jūrmalas viesnīcas nestāvētu tukšas, bet pildītos ar cilvēkiem, kuriem nepieciešami kurortoloģijas pakalpojumi, pauda pieredzējušākais Latvijas kurortoloģijas speciālists.
A.Kampars diskusijas laikā arī uzsvēra, ka no visām izskanējušām problēmām 80% ir pašvaldības neizdarība, kura līdz šim ir vairāk atbalstījusi nekustamā īpašuma burbuļa augšanu, nevis pievērsusies pakalpojumu biznesa attīstībai. Kā pozitīvu piemēru ministrs minēja Liepājas pašvaldības vadību.