Janvāra vidū paredzēts lemt par Jūrmalas nākamā gada budžetu, kas, visticamāk, būšot pagājušā gada līmenī, varbūt pat nedaudz lielāks, intervijā laikrakstam "Diena" saka Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (LPP/LC) un piebilst, ka "tas nav optimisms, tas ir pesimisms".
Lielāko daļu budžeta veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tas ir virs 20 miljoniem latu, šogad ieņēmumi no īpašuma nodokļa ir 3,8 miljoni latu. Ja valdība paliek pie savām nostādnēm par nodokļa likmes paaugstināšanu mājokļiem, tad no tā prognozējamie ieņēmumi nākamgad ir 5,5-5,8 miljoni. Truksnis to uzskata par virtuālu pieaugumu, jo iedzīvotāji vienkārši nebūs spējīgi samaksāt." Faktiski ir dubultojies nodokļa parāda apmērs, dramatiski ir pieaudzis to personu skaits, kuras nevar samaksāt vai atliek maksājumus. Tāpēc mēs ieņēmumu pieaugumu varam plānot, bet nez vai tas īstenosies naudas plūsmā," skaidro Jūrmalas mērs.
Viņš uzskata, ka Jūrmalā daudzas lietas varētu uzlabot, taču budžeta samazinājums šajā gadā un pagājušā gada beigās bija milzīgi liels. Parku, skvēru kopšana, ielu tīrīšana tiek nodrošināta nepieciešamajā minimumā, - ielas netīra katru dienu, bet izbraucam divreiz nedēļā. Arī citas pozīcijas Jūrmalas budžetā nevar tā samazināt - par telpām, apkuri, elektrību ir jāmaksā tik, cik jāmaksā.
Nodeva par iebraukšanu Jūrmalā, ko pašvaldība ieņem mazliet virs miljona latu gadā, aiziet kopējā budžetā, no kura tikpat iztērē tūrisma infrastruktūras nodrošināšanai, dabas aizsardzībai, arī Raga kāpai, dabas takām, Ķemeru Nacionālajam parkam, skaidro pašvaldības vadītājs.
Sākotnējais mērķis, kāpēc 1996.gadā nodevu ieviesa, bija tranzītplūsmas samazināšana cauri Jūrmalai, lai liktu vadītājam divreiz padomāt, vai braukt cauri vai apkārt Jūrmalai.
Nākamgad nodevu celt nav paredzēts, taču līdz ar plānoto eiro ieviešanu 2014.gadā, ja šī nodeva vēl būs, tad automātā būs jāmet divu eiro monētas, kas būs nedaudz vairāk nekā pašlaik.
Truksnis nepiekrīt vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS), kurš no nākamā gada pārņems arī reģionālās attīstības jautājumus, kritikai par situāciju Jūrmalas domē un pašvaldības nespēju pieņemt konstruktīvus lēmumus.
"Domes kvalitātes rādītājs nav tas, ko runā un raksta presē, ka mūs te visus vajag atlaist. Pašvaldības galvenais rādītājs ir spēja pieņemt lēmumus. Pašlaik nav nekādu pazīmju, ka mēs to nevaram," uzskata Jūrmalas mērs.