Jūrmalas domē top kārtējais "apvērsums" [papildināta]

Pagājuši tikai nedaudz vairāk kā trīs mēneši kopš varas maiņas Jūrmalas domē, bet, iespējams, jau top kārtējais "apvērsums", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Laikā, kad visā valstī runā par pārvaldes optimizāciju, daļa Jūrmalas domes deputātu - gan opozīcijas, gan koalīcijas - iecerējusi strukturālas pārmaiņas, kas paredz vairāku jaunu amatu izveidi. Reformu autori apgalvo, ka šīs izmaiņas vērstas uz produktīvāku domes darbu, savukārt to pretinieki pauž viedokli, ka notiekošais domē ir kārtējais apvērsuma mēģinājums un jaunie amati pildīšot "piektā riteņa" funkciju domes struktūrā.

Trešdien uz pilsētas mēra Romualda Ražuka (PS) galda nonāca piecu deputātu parakstīts pieprasījums par ārkārtas domes sēdes sasaukšanu. Kā pirmais zem tā parakstījies Jūrmalas vicemērs Māris Dzenītis.

Pieprasījuma iesniedzēji, kuru vidū ir gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji - Dzenītis, Dzintra Homka (SCP), Larisa Loskutova (SC), Gatis Truksnis (LZS, KDS, LPP/LC) un Ilmārs Ančāns ("Mūsu zeme") -, nāk klajā ar priekšlikumiem, aicinot izveidot domē vairākus jaunus amatus, tostarp palielināt vicemēru skaitu no viena līdz trim, "piespraužot" domes priekšsēdētājam vietnieku kultūras un sporta jautājumos, kā arī - vietnieku pilsētsaimniecības jautājumos.

Intervijā "LETA Video" koalīcijas deputāts Juris Visockis (JL) norādīja, ka šis esot "kārtējais cirks domē" un gada laikā tas esot jau trešais.

Savukārt iesnieguma parakstītāja deputāte Homka, kura līdz šim bija domes koalīcijā, norāda, ka tas nodrošinātu lielāku domes darba caurredzamību. "Katram šim vietniekam būs sava nozare, kuru viņš pārvaldīs un pārraudzīs. Līdz šim tas notika ļoti miglaini un bija viena divu cilvēku pakļautībā," skaidroja domniece.

Tāpat pieprasījumu iesniegušie deputāti rosina "pašķaidīt" mēra varu, atņemot tam teikšanu pār pašvaldības kapitālsabiedrībām. Šim nolūkam viņi rosina izveidot domes valdes priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatus, kuri tad arī pārraudzīs pašvaldības uzņēmumu darbu.

"Ir tā, ka pašvaldības kapitālsabiedrības vienpersoniski pārvalda domes priekšsēdētājs. Tas vienmēr ir no domes opozīcijas puses kritizēts, ka domes priekšsēdētājs ir faktiski vienīgais kapitāldaļu turētājs. Un, tā kā tas ir vienmēr kritizēts, mēs beidzot nolēmām, ka šajā situācijā vajadzētu ievēlēt cilvēku, kas to pārvaldītu un būtu lietas kursā. Lai tas nebūtu priekšsēdētāja pakļautībā," "LETA Video" stāstīja Homka.

Lai arī starp minēto reformu ierosinātājiem ir trīs domes koalīcijas deputāti - Dzenītis, Homka un Loskutova, lielākajai daļai pozīcijas pārstāvju pieprasījums par ārkārtas sēdes sasaukšanu bijis pārsteigums. Deputāts Visockis uzskata, ka aiz šī reformu plāna stāv vicemērs Dzenītis, kurš sajutis "deguma smaku", faktiski sācis veidot jaunu, sev lojālu koalīciju, solot saviem atbalstītājiem jaunus amatus.

"Bija domas pavisam viņu noņemt no amata, bet nu - neuzklausīja pārējie veči, un mēs nokavējām. Dzenītis mūs apspēlēja. Pēc būtības, minētā dokumenta iesniegšana liecina par kārtējo apvērsuma mēģinājumu Jūrmalā," uzskata Visockis.

"Tas ir tiešām apvērsums, kaut var teikt, ka mēs Ražuku nenoņemam. Bet tas ir apvērsums kā kādā Āfrikas valstī, kur tādi katru dienu notiek. Tur gan ar līķiem, bet pagaidām pie mums bez," skaidro domnieks.

Visockis norāda, ka rosinātās izmaiņas domē būs bezjēdzīgs papildu slogs budžetam, jo tās paredz četrus jaunus labi apmaksātus amatus. Turklāt, Visockim nesot saprotama vēlme atņemt mēram varu pār pašvaldības kapitālsabiedrībām. Tas nozīmē, ka reāla vara koncentrētos domes valdes priekšsēdētāja rokās, atstājot mēram vien reprezentatīvās funkcijas.

"Ražukam ir atvēlēti tādi kā "kāzu ģenerāļa" pienākumi. Tīri lentīšu pārgriezēja pienākumi. Valdes priekšsēdētājs vadīs pašvaldības kapitālsabiedrības, iecels to valžu priekšsēdētājus. Tas ir jauns amats ar visām no tā izrietošajām sekām. Praktiski, viņam tiek nodotas domes vadības funkcijas, izņemot papīrīšu parakstīšanu un domes sēžu vadīšanu, un tā tālāk," sacīja deputāts.

Savukārt Dzenītis aģentūrai LETA apvērsuma plānus noliedza un norādīja, ka tikai esot iecerēts paplašināt koalīciju un samazināt slodzi domes vadībai.

"Mums domas nav bijušas par apvērsumu un domes priekšsēdētājs pilnībā apmierina. Tomēr pēc 100 darba dienām jūtam, ka ar vienu vietnieku ir par maz un man sanāk pārāk liela slodze. Tādēļ esam nolēmuši izveidot modeli ar trim vietniekiem," skaidroja Dzenītis.

Kā vienmēr, oriģināls viedoklis par notikumiem kūrortpilsētas domē bija deputātam "jūrmalgeitas" galvenajam varonim Ilmāram Ančānam, kurš, starp citu, arī ir parakstījis reformu plānu. Sarunā ar "LETA Video" pārstāvi viņš ne tikai neatbildēja uz jautājumiem, bet sāka uzdot jautājumus pats, stāstīja par saviem piedzīvojumiem padomju laikā un galu galā žurnālistu pasūtīja ratā.

Jūrmalas mērs Ražuks aģentūrai LETA norādīja, ka ārkārtas sēdē iesniegtos dokumentus neatbalstīs, jo tie neapšaubāmi esot vērsti uz ietekmes un varas pārdali pašvaldībā.

"To galvenā doma ir kontroles pārņemšana kapitālsabiedrībās, tas ir galvenais mērķis. Otršķirīgais mērķis ir vairāku jaunu amatu izveidošana," sacīja Ražuks.

Jūrmalas mērs pauda uzskatu, ka pašvaldībā pilnībā pietiekot ar vienu domes priekšsēdētāja vietnieku. Pēc viņa domām, kapitālsabiedrību pārvaldīšana esot ļoti svarīga un no tā esot atkarīga reāla iespēja kaut ko ietekmēt. Minēto iemeslu dēļ Ražuks iecerētās izmaiņas neatbalstīs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa, šobrīd ministrijā neesot nekādas informācijas un dokumentu par šiem Jūrmalas domes plāniem.

Tomēr, ja kādas izmaiņas tiks veiktas pašvaldības nolikumā, kas ir saistošie noteikumi, tad tie būs jāsūta uz RAPLM saskaņošanai. "Tad arī pēc iepazīšanās ar dokumentiem RAPLM varēs sniegt kādu viedokli," sacīja Plūmiņa.

Ārkārtas sēde Jūrmalas domē notiks sestdien, 28.augustā, plkst.10.

Latvijā

Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, liecina IeM sagatavotais ierobežotas pieejamības ziņojums.