Pie pašreizējās situācijas, kad Jūrmalas vārds atkal parādās sliktā gaismā, noveda līdzšinējā Jūrmalas mērs Raimonda Munkevica ("Jūrmala - mūsu mājas") autoritatīvais vadības stils, - šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Jūrmalas mēra vietnieks Māris Dzenītis.
Jau ziņots, ka Dzenītis Jūrmalas domē tika ievēlēts no Munkevica partijas "Jūrmala - mūsu mājas", bet pēc mēneša no tās izstājās.
Par kratīšanu Jūrmalas domē opozīcijas deputāti esot uzzinājuši no žurnālistiem, kuri tieši tobrīd, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki atradās domē, zvanījuši Dzenītim, lai gūtu apstiprinājumu šim faktam. "Bijām Jūrmalas domē, spriedām, kā atstādināt mēru," piebilda vicemērs.
Dzenītis sacīja, ka viņam esot bijis jaunums par Jūrmalas deputātei Ivetai Blauai (JL) piedāvātajiem trīs veidiem, kā par dažādu izcenojumu atbalstīt Munkevicu.
Dzenītis sacīja, ka Munkevics neesot mēģinājis piedāvāt kukuli viņam. "Acīmredzot Munkevics neloloja cerības mani pārvilināt savā pusē. Jau no ievēlēšanas brīža es pirmais mēģināju pārliec pārējos deputātus, ka nedrīkst viņam ļaut vadīt pilsētu, jo es viņu pazinu daudz agrāk nekā pārējie," sacīja vicemērs un piebilda, ka viņam esot daudz savādāki darbības principi nekā Munkevicam.
"Uzskatu, ka pilsēta jāvada komandas stilā, katram deputātam jāļauj parādīt sevi, bet Munkevics viens pats savās rokās gribēja turēt visu varu," sacīja Dzenītis.
Par citiem kukuļošanas gadījumiem Jūrmalas domē Dzenītis neesot dzirdējis, lai gan par sava veida uzpirkšanu, viņaprāt, varot uzskatīt arī deputātu uzpirkšanu ar amatiem, veidojot koalīciju. "Tas gan bija likumīgi, koalīcija darbojās viņam par labu, to nevarēja uzskatīt par korupciju," piebilda vicemērs.
Dzenītis sacīja, ka nevar izskaidrot, kāpēc Munkevics tik drudžaini turējies pie sava amata, jo pašlaik nevienam neesot intereses par Jūrmalu. "Agrāk varēja būt kāda interese, kad bija nekustamo īpašumu bums un katra ierēdņa, domes deputāta lēmums varēja traucēt kāda projekta attīstību," sacīja Dzenītis. "Varbūt viņam [Munkevicam] bija kādi savi plāni," piebilda Dzenītis.
Jūrmalas vicemērs ir pārliecināts, ka līdz ar jaunā mēra - Romualda Ražuka (PS) - ievēlēšanu nebūs diktatoriskie laiki. "Ja arī būs, korupciju mēģināsim izskaust," sacīja vicemērs.
Dzenītis prognozēja, ka, sadalot pārraudzības sfēras un varu "daudz smalkāk", Jūrmalas dome varētu noturēties līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Viņaprāt, Ražuks ir labākais kandidāts mēra amatam, kāds Jūrmalas domē ir. "Arī Ineses Aizstrautas laikā visa vara bija vienās rokās, nebija tas labākais modelis," uzskata Dzenītis.
Kā ziņots, Dzenītis ir vissezonas slēpošanas trases projekta "Kāpa" attīstītājs, par kuru notiek skandaloza tiesvedība ar Krievijas uzņēmēju Borisu Teterevu. Pērn tika izplatīts paziņojums, ka Teterevs noslēdzis līgumu un piekritis investēt projektā 50 miljonus eiro (35,14 miljonus latu), bet uzņēmējs apgalvoja, ka notikusi krāpšana.
Rīgas apgabaltiesa jūnijā skatīs Tetereva prasību pret SIA "ATB 1", SIA "Nemo Holdings" un SIA "Askanio", kurā viņš lūdzis atzīt kā spēkā neesošu triju īpašumu Jūrmalā, kur patlaban tiek attīstīts projekts "Kāpa", pirkuma līgumu.
Dzenītis līdz tiesai nevēlējās sīkāk komentēt šo darījumu, vien piebilda, ka viņam tā arī kopš pagājušā gada rudens neesot izdevies sastapt reālo investoru, "vienmēr tiek piedāvāta tikšanās katru reizi ar citu pilnvaroto personu". Viņš apgalvoja, ka nav "saņēmis nekādu naudu no Tetereva kunga".
Jūrmalas vicemērs sacīja, ka projektam "Kāpa" visas nepieciešamās atļaujas saņemtas iepriekšējā sasaukuma laikā un tagad nekas netraucē šo projektu īstenot.
Dzenītis nepieļauj domu, ka varētu īstenoties Rīgas vicemēra Ainara Šlesera (LPP/LC) ideja par Jūrmalas pievienošanu Rīgai. "Šis priekšlikums ir tikpat reāls kā iespēja, ka Jūrmala varētu atdalīties no valsts un izveidot kaut ko līdzīgu Monako," sacīja Jūrmalas domnieks un piebilda, ka "zināms pamats bažām tomēr esot".
Viņaprāt, jautājums par Jūrmalas pievienošanu vai nepievienošanu būtu jāskaidro referendumā, lai iedzīvotāji paši var paust savu vēlmi. "Domāju, ka jūrmalnieki ir savas pilsētas patrioti," piebilda Dzenītis.
LETA jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā domes deputāti no mēra amata gāza Munkevicu. Dome nolēma par kūrortpilsētas mēru iecelt jaunās koalīcijas līderi Ražuku. Par Ražuka iecelšanu mēra amatā nobalsoja 11 deputāti, bet pret bija divi domnieki. Kopā nobalsoja 13 deputāti.
Munkevics mēra amatu zaudēja arī 2008.gada 10.oktobrī, kad viņa vietu ieņēma Ģirts Trencis (TP). Munkevics mēra amatu atguva pēc pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā.
Ppar domes priekšsēdētāja vietnieku Jūrmalas dome nolēma iecelt skandalozā projekta "Kāpa" attīstītāju Māri Dzenīti. Par Dzenīti nobalsoja astoņi deputāti, bet pret balsoja četri.
Uzņēmējs Dzenītis dzimis 1967.gadā un ieguvis vidējo izglītību Rīgas industriālajā politehnikumā. Dzenītis ir SIA "Nemo Holdings" valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis vairākos uzņēmumos. Viņš ir Jūrmalas Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs. Uzņēmējs vairākas reizes minēts miljonāru sarakstos.
Jūrmalas domē veiktas izmaiņas Jūrmalas pašvaldības nolikumā, nosakot, ka turpmāk būs tikai viens domes priekšsēdētāja vietnieks - ekonomikas un attīstības jautājumos.
Jaunievēlētais pilsētas mērs Romualds Ražuks (PS) uzskata, ka Dzenītim esot daudzas ļoti oriģinālas idejas pilsētas attīstībai.