Jūrmalnieki biežāk izsauc Pašvaldības policiju

Pagājušajā gadā Jūrmalas Pašvaldības policija saņēmusi 3661 mutisku vai telefonisku izsaukumu uz notikuma vietu, kas ir par 3% vairāk salīdzinājumā ar 2008.gadu, informēja Jūrmalas pašvaldībā.

Jūrmalas dome uzskata: tas liecina, ka jūrmalnieki aizvien vairāk uzticas Pašvaldības policijai un ir aktivizējušies policijas informēšanā, paļaujoties uz ātru un kompetentu pārkāpumu novēršanu. Par uzticības pieaugumu liecinot tas, ka ar katru gadu palielinās Jūrmalas Pašvaldības policijas dežūrdienesta izsaukumu skaits, vienlaikus kopumā samazinoties likumpārkāpumu un personu tiesību aizskāruma gadījumu skaitam.

Pērn izskatīts 521 rakstisks iesniegums un sūdzība. Kā informē Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieks Māris Romanovskis, policija izsaukumus, iesniegumus un sūdzības pērn pārbaudījusi ļoti rūpīgi, pirms atbildes sniegšanas pārbaudot faktus uz vietas, apkopojot liecības, veicot iedzīvotāju aptaujas, foto fiksācijas un pieprasot kompetentu iestāžu un speciālistu slēdzienus.

Par 15% vairāk nekā gadu iepriekš rīkoti dažādi likumpārkāpumu profilakses reidi. Lielākoties tie notikuši sadarbībā ar citām tiesībsargājošām un jautājumu risināšanā ieinteresētām iestādēm, tostarp ar Valsts policiju, bāriņtiesu, Izglītības pārvaldes Nepilngadīgo uzraudzības dienestu, veterināro dienestu.

Viens no būtiskākajiem Pašvaldības policijas darbības aspektiem ir policistu klātbūtnes nodrošināšana dažādos masu pasākumos, lai garantētu sabiedrisko kārtību un personu drošību dažādos kultūras, sporta, izklaides pasākumos, kā arī valsts svētkos un atceres pasākumos.

Samazinājies par atrašanos reibuma stāvoklī sabiedriskā vietā aizturēto un atskurbtuvē ievietoto personu skaits. "Šāda tendence vērojama jau vairākus gadus," skaidro Romanosvkis, "jo cilvēka atrašanos alkohola reibuma stāvoklī sabiedriskā vietā tagad necenšamies uzreiz uztvert kā administratīvu pārkāpumu, bet uzskatām pirmkārt par apdraudējumu pašam cilvēkam un viņa veselībai, tāpēc vispirms veicam pasākumus, lai cilvēku nogādātu mājās vai pie mediķiem."

Ar naudas sodu pārkāpuma vietā 2009.gadā sodītas 1562 personas, tas ir par 40% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt par 20% palielinājies tādu pārkāpumu skaits, par kuriem materiāli nosūtīti izskatīšanai Jūrmalas pilsētas domes Administratīvajai komisijai. Vienlaikus Pašvaldības policija savās pārbaudēs secinājusi, ka domes saistošo noteikumu pārkāpumu skaits pamazām samazinās un pilsētas sakoptība uzlabojas.

Par 20% vairāk nekā 2008.gadā pērn atklāti administratīva rakstura pārkāpumi sabiedriskās kārtības ievērošanā - 4587 gadījumi - un reklāmas izvietošanas noteikumu ievērošanā - 202 gadījumi, bet par 22% vairāk - valsts karoga izmantošanas kārtības ievērošanā - 212 gadījumi.

Toties par 46% mazāk fiksēta autotransporta iebraukšana un novietošana tam neparedzētā vietā - 1503 gadījumi, par 37% mazāk konstatēti pilsētas labiekārtošanas noteikumu neievērošanas gadījumi - 690 gadījumi - un par 5,4% mazāk - mājdzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumi - 278 gadījumi.

Samazinājies arī to gadījumu skaits, kad auto novietots, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumu prasības, un tāpēc nācies izrakstīt protokolu-paziņojumu autotransporta īpašniekam bez autovadītāju klātbūtnes. Tomēr neapzinīgu autovadītāju joprojām ir daudz, jo šādus protokolus-paziņojumus 2009.gadā Jūrmalas Pašvaldības policija aiz auto vējstikla tīrītāja aizlikusi 3844 reizes.

Jūrmalas Pašvaldības policija ir vecākā municipālā policija Latvijā, un 2010.gada 29.martā tai apritēs 20 darba gadi. Šajā laikā no pāris policistiem tā pārtapusi par sazarotu sistēmu ar diennakts posteņiem ne tikai centrālajā mītnē Dubultu prospektā, bet arī Priedainē un Vaivaros. Nodrošināta diennakts reaģēšana uz izsaukumiem. Noorganizēts sezonas kājnieku patruļdienests Jomas ielā, ūdens patruļdienests un moto patruļdienests, kas īpaši uzrauga, lai auto netiktu novietoti neatļautās vietās. Pilsēta sadalīta sešos iecirkņos, kur likumpārkāpumu prevenciju veic iecirkņu inspektori.

Latvijā

Rēzeknē notiekošajā Latgales rajona tiesas prāvā, kurā par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu apsūdzēta biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” aktīviste Ieva Raubiško, prokurore apsūdzētajai lūgusi piespriest viena gada un sešu mēnešu cietumsodu.

Svarīgākais