Jūrmalas dome nākamnedēļ varētu atkārtoti lemt par vēršanos Satversmes tiesā, aizstāvot savas tiesības paaugstināt iebraukšanas maksu kūrortpilsētā, pieļāva Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics ("Jūrmala - mūsu mājas").
18.decembrī pēc ilgām debatēm domes deputāti vēl nepieņēma nekādu lēmumu par ārkārtas sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu "Par pieteikuma iesniegšanu Latvijas Republikas Satversmes tiesā", jo no klātesošiem 14 deputātiem vairākkārtējā balsošanas procedūrā tikai septiņi nobalsoja par lēmumu, pārējie bija pret vai atturējās.
Ja izdosies nodrošināt nepieciešamo balsu skaitu, tad Jūrmalas dome pie jautājuma saistībā ar ministra rīkojumu vēl atgriezīsies un lēmumu par vēršanos Satversmes tiesā vai savu saistošo noteikumu grozījumu atcelšanu pieņems līdz likumā noteiktajam laikam - 2009.gada 28.decembrim, norādīja Munkevics.
"Ārkārtas sēdi pirmdien varu sasaukt trīs stundu laikā, tāpēc varam vēl visu paspēt," teica Jūrmalas mērs.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) atcēlis Jūrmalas domes saistošo noteikumu grozījumus, kas paredzēja divkāršot nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā.
Izvērtējot Jūrmalas domes veiktos grozījumus saistošajos noteikumos par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, ministrijā esot secināts, ka nav bijis ne tiesiska, ne ekonomiska pamata paaugstināt nodevu. Kā liecinot domes sēdes protokols, pirms lēmuma pieņemšanas notikusi diskusija par to, ka nodevas paaugstināšana nepieciešama pašvaldības budžeta ieņēmumu palielināšanai. Kā alternatīva nodevas paaugstināšanai apspriesta arī maksas stāvvietu izveidošana.
Arī sniedzot pamatojumu ministrijai, Jūrmalas dome norādīja, ka finansiāli ekonomiskais pamatojums transporta līdzekļu iebraukšanas nodevas palielinājumam, cita starpā, ir vides aizsardzībai paredzēto izdevumu palielinājums. Tie ietver kapitālieguldījumus un kārtējās izmaksas vides aizsardzības pasākumiem - pilsētvides sakārtošanai, notekūdeņu apsaimniekošanai, atkritumu apsaimniekošanai, augsnes, pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu attīrīšanai, bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzībai, kā arī tūrismam labvēlīgas vides radīšanai.
Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" ūdensapgāde un kanalizācija, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana, administratīvās teritorijas labiekārtošana, ir pašvaldību autonomās funkcijas, kuru izpilde jāorganizē visām Latvijas pašvaldībām.
Līdz ar to finanšu līdzekļu iegūšana šo funkciju īstenošanai, paaugstinot pašvaldības nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā, neesot pamatota. Ministru kabinets īpaša režīma zonas statusu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā piešķīris ar mērķi nodrošināt vides aizsardzību, nevis nodrošināt papildus finansējumu jebkuru pašvaldības autonomo funkciju izpildei.
No šā gada 1.jūnija ir spēkā jauns regulējums pašvaldību nodevu uzlikšanas kārtībai. Lai piemērotu nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, tā ir jānosaka attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, veicot sabiedrisko apspriešanu. Īpašā režīma zonas mērķis var būt ceļu satiksmes drošības uzlabošana, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzība.
Līdz ar to pēc 1.jūlija jauni vietējo pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās var tikt izdoti un stāties spēkā tikai gadījumā, ja īpaša režīma zona ir noteikta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Zalāna rīkojums par Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu darbības apturēšanu publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīts Munkevicam.
Ministrs aicina Jūrmalas domi sākt darbu pie teritorijas plānojuma grozījumiem un diskusijā par īpaša režīma zonas noteikšanu aktīvi iesaistīt iedzīvotājus un vietējos uzņēmējus.
"Mēs jau bijām gatavi šādai ministra kā politiķa rīcībai, vadoties pēc viņa izteikumiem publiskajā telpā. Mēs, līdzko oficiāli saņemsim ministra rīkojumu, esam gatavi to pārsūdzēt Satversmes tiesā," iepriekš norādīja Munkevics.
Paralēli Jūrmalas pašvaldība sākusi procedūru, lai īpašā režīma zonu, kas Jūrmalā ir noteikta ar Ministru kabineta 1996.gada noteikumiem, iezīmētu pilsētas teritorijas plānojumā. Likumā ir noteikts, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt nodevu, ja zona ir iezīmēta teritorijas plānojumā un zonai ir jābūt iezīmētai līdz 2010.gada 1.jūlijam. Procedūras veikšanai ir nepieciešami vairāki mēneši.
Pagaidām vēl nav normatīvā akta, kas atceltu Ministru kabineta 1996.gada noteikumus par Jūrmalas īpašā režīma zonas noteikšanu.
"Turklāt mēs ar saviem grozījumiem saistošajos noteikumos par nodevu tikai precizējam nodevas apjomu. Tādas tiesības mums ir. Iebildumi, ka līdz īpašās zonas iezīmēšanai teritorijas plānojumā mums neesot tiesību grozīt nodevas apjomu, nav pamatoti. Kas tad notiktu, ja mēs iestātos eirozonā - arī nedrīkstētu kasēt nodevu eiro, jo līdz šim bija latos? Uzskatu, ka visa šī jezga ap mūsu nodevu ir mākslīgi pievilkts traktējums, kam pamatā ir politiski uzstādījumi," norāda Munkevics.
"Mēs strādājam arī pie alternatīvas gadījumam, ja mums tiks bremzēta īpašā režīma zonas iezīmēšana teritorijas plānojumā. Viena no alternatīvām - maksas stāvvietas ielu malās. Vai cilvēkiem būs izdevīgāk maksāt par katru stundu pa latam vai diviem nekā reizi dienā samaksāt divus latus? Es nezinu nevienu, izņemot varbūt pašu ministru, kas būtu apmierināts ar pašreizējo stāvokli Vecrīgā, kad ir atceltas caurlaides," skaidroja Jūrmalas mērs.
Kā ziņots, Jūrmalas dome, neņemot vērā Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas iebildumus, 8.decembrī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēja 29.oktobrī pieņemtos grozījumus saistošajos noteikumos "Par transporta iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā", kas paredz iebraukšanas maksu no 1.janvāra kūrortpilsētā paaugstināt līdz diviem latiem.