Centralizētajos tīklos ūdens atbilst ES standartiem
SIA Jūrmalas ūdens virzītā un ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts, II kārta ietvaros ir noslēgti visi četri plānotie būvniecības līgumi: Dzeramā ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošana, Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Kauguros un Slokā, Mellužos, Valteros, Kaugurciemā, Vaivaros, Asaros un Mellužos.
Labs ūdens samazina izdevumus
Aizvadītajā vasarā tika pabeigta II kārtas projekta sadaļa par dzeramā ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanu. Mērķis bija panākt, lai dzeramā ūdens kvalitāts atbilstu visiem ES izvirzītajiem standartiem. «Jau ūdenssaimniecības attīstības programmas pirmajā posmā visās ūdens sagatavošanas stacijās tika uzstādītas ūdens atdzelžošanas iekārtas, tādējādi būtiski uzlabojās ūdens kvalitāte – tas vairs nebija dzeltenīgs un neatstāja brūnganas nogulsnes. Daudzu Latvijas pilsētu pazemes ūdeņos ir ļoti augsts sulfātu īpatsvars, kas rada tā saukto katlakmeni jeb kaļķainus nogulumus uz virsmām un sadzīves elektroiekārtā, – veļasmašīnās, elektriskajos ūdens sildītājos un tamlīdzīgi. Visās ūdens sagatavošanas ietaisēs Jūrmalā ir uzstādītas mūsdienīgas nanofiltrācijas iekārtas, kas būtiski samazina sulfātu īpatsvaru ūdenī, tāpēc tagad šādu problēmu vairs nav – jūrmalnieki ir ieguvuši ne tikai tīru un veselīgu ūdeni, ko bez apstrādes var droši lietot tieši noaūdensvada, bet arī ekonomisko efektu » stāsta SIA Jūrmalas ūdens Projektu ieviešanas vienības vadītājs Aivars Kamarūts.
Izmantojot SIA Jūrmalas ūdens centralizētā tīkla pakalpojumus, patērētājam vairs nav jāiegādājas dzeramais ūdens pudelēs; daudz mazāk līdzekļu jātērē dažādu mazgāšanas līdzekļu iegādei, jo vannu, tualešu un citu iekārtu uzkopšana prasa daudz mazāk laika un līdzekļu; būtiski pagarinās elektrisko tējkannu, ūdens boileru, trauku un veļas mašīnu kalpošanas laiks.
Ne mazāk svarīga ir ietekme uz vidi – ķīmisko tīrīšanas līdzekļu patēriņa samazināšana tiešā veidā atstāj iespaidu gan uz gaisu, ko elpojam, gan Baltijas jūras ekoloģisko situāciju.
Izrakņātas ielas liecina par drīziem uzlabojumiem
Lai arī cik neērtību brīžiem sagādā rakšanas darbi pilsētas ielās, tie liecina, ka arī to mikrorajonu iedzīvotāji, kam līdz šim nebija iespēju pieslēgties centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, drīz tāda būs. Kopumā projekta 2. kārtā ir plānots izbūvēt vairāk nekā 58 km ūdensvada, vairāk nekā 38 km pašteces un vairāk nekā 5 km spiedvadu kanalizācijas tīklu, papildus izbūvējot 6 kanalizācijas sūkņu stacijas notekūdeņu pārsūknēšanai uz attīrīšanas ietaisēm. SIA Jūrmalas ūdens aprēķini liecina, ka, pabeidzot uzsāktos darbus projektā, kā arī realizējot plānoto Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta III kārtu, pieeja centralizētajiem tīkliem būs 87% no pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem.
Vaicāts, vai iedzīvotāji izrāda interesi par iespējām pieslēgties jaunajiem tīkliem, A. Kamarūts vēsta: «Interese nenoliedzami ir jau tagad, kaut arī jaunie tīkli vēl nav izbūvēti un nodoti ekspluatācijā. Ik dienu saņemam tehnisko noteikumu pieprasījumus, kas ir pirmais solis pieslēgumu izveidošanai. Jāatzīst gan, ka daudzi ieņēmuši nogaidošu pozīciju, jo valdībā tiek izskatītas izmaiņas MK noteikumos, kas dotu iespēju pašvaldībām līdzfinansēt pieslēguma izveidošanu, kas saistās ar visai prāvām izmaksām, tostarp ūdens mērītāju iegādi un komunikāciju ierīkošanu. Arī mēs uzskatām, ka jaunajiem klientiem nevajadzētu investēt ūdens skaitītāju iegādē, – tas ir tāpat kā veikalā maksāt par svariem. Protams, ūdens mērītāju izmaksas atsauktos uz tarifu patērētājiem, taču rēķinot uz mērītāja kalpošanas laiku, tās mēnesī būtu ļoni mazas papilds izmaksas.» Jāatzīmē, ka pēdējo reizi ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi Jūrmalā tika paaugstināti pirms 2 gadiem, un tuvākajā laikā izmaiņas nav ieplānotas.
III kārtai papilds finansējums
SIA Jūrmalas ūdens pretendē uz papilds finansējuma piesaisti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētā ES Kohēzijas fonda, lai uzlabotu pieejamību centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem Asaros, Mellužos un Ķemeros. III. kārtai ir izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums, ir sagatavots tehniskais projekts un projekta pieteikums iesniegts izskatīšanai VARAM. Cerot uz pozitīvu ministrijas lēmumu, drīzumā tiks izsludināts būvniecības iepirkuma konkurss, lai tūlīt pēc atzinuma saņemšanas varētu noslēgt līgumu par būvdarbu veikšanu un uzsākt projekta realizāciju. «Laika ir ļoti maz – iepriekšējā ES finanšu plānošanas perioda projektu nodošanas laiks ir 2015. gada rudens. Mums ir jāiekļaujas šajā termiņā. Protams, pastāv riski, ka konkursa rezultāti tiks apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā, kas var prasīt neparedzami daudz laika.»
Kopumā III. kārtas ietvaros paredzēta gandrīz 27 km ūdensvada un vairāk nekā 35 km kanalizācijas sistēmas izbūve.