Jelgavā pagājušajā gadā bija trešā zemākā vidējā alga starp deviņām republikas pilsētām, kas bija arī zemāka par vidējo darba samaksu valstī, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā publicētajā Jelgavas domes pārskatā par 2012.gadu.
Vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas Jelgavā 2012.gadā bija 418 lati. Vēl zemāka tā bija tikai Daugavpilī - 370 lati un Rēzeknē - 365 lati. Par diviem latiem augstāka tā bija Jūrmalā - 420 lati. Tikmēr lielākās algas pirms nodokļu nomaksas bija Ventspilī - 569 lati un Rīgā - 603 lati. Vidējā alga aprēķināta, neskaitot privātā sektora komersantus, kur nodarbināto skaits ir mazāks par 50.
Vidējā darba samaksa salīdzinājumā ar 2011.gadu Jelgavā ir pieaugusi par 3,5%. Lielāka darba samaksa Jelgavā ir sabiedriskajā sektorā strādājošajiem - tā ir 422 lati pirms nodokļu nomaksas, bet privātajā sektorā strādājošie mēnesī saņem vidēji 414 latus.
Visvairāk strādājošo Jelgavā ir vietējie iedzīvotāji - tie, kuru dzīvesvieta ir deklarēta šajā pilsētā, - tādu ir 12 492. Otrs lielākais darbinieku skaits Jelgavā ir no novada apdzīvotajām vietām - 3533, savukārt no Rīgas uz Jelgavu strādāt dodas 1656 cilvēki, kam seko Ozolnieku novads ar 1108 darbiniekiem. Tikmēr no pērējiem novadiem uz Jelgavu strādāt braucošo ir krietni vien mazāks. Piemēram, no Dobeles novada - 532, no Tukuma novada - 205, no Bauskas novada - 271, bet no Auces novada - 102 darbinieki. Kopumā Jelgavā pagājušajā gadā reģistrēti 22 509 darba ņēmēji. Strādājošo skaits salīdzinājumā ar 2011.gadu ir pieaudzis par 6%, kas ir lielākais pieaugums pēckrīzes laikā.
Tikmēr kopējais darba ņēmēju-jelgavnieku skaits pagājušajā gadā bija 31 936 cilvēki, un tas ir par 5% vairāk nekā 2011.gadā. Uz darbu Rīgā pērn devās kopumā 13 068 jelgavnieki un pēdējos gados šis skaits ir tikai pieaudzis, teikts gada pārskatā.
Kopējais darba devēju skaits Jelgavā 2012.gadā bija 1504, kas ir par 24 uzņēmumiem mazāk salīdzinājumā ar 2011.gadu. Jelgavā reģistrēti 318 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 94.