Straujāka ūdens līmeņa celšanās Daugavā Jēkabpils apkaimē varētu notikt marta beigās, aģentūru LETA prognozēja Krustpils novada civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis.
Ceļoties ūdens līmenim Daugavā, applūst varētu zemākās teritorijas Dunavas un Salas pagastos. Konkrētas teritorijas, kuras varētu applūst, tajās esošo māju un iedzīvotāju skaitu Līcis pagaidām gan nenosauca.
Kā viens no plūdu mazināšanas pasākumiem nesen tikusi izskatīta iespēja kaisīt uz Daugavas ledus kūdru, tādējādi paātrinot ledus un sniega kušanu vēl pirms ūdens līmeņa celšanās sākuma. Taču tā kā cilvēku iesaistīšana kūdras kaisīšanā tikusi novērtēta kā visai bīstams pasākums, bet aviācijas piesaiste - kā pārāk dārga, no kūdras kaisīšanas uz Daugavas ledus pagaidām nolemts atturēties.
Patlaban vidējais ledus biezums Daugavā pie Jēkabpils ir aptuveni 45 centimetri, bet ūdens līmenis ir trīs metri. Būtiskas ūdens līmeņa izmaiņas pagaidām netiek novērotas. Par kritisko ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils tiek uzskatīti 6,30 metri.
Lai nodrošinātu koordinētu civilās aizsardzības jautājumu risināšanu, izveidota starpnovadu civilās aizsardzības komisija, kurā ir pārstāvēta gan Jēkabpils pilsēta, gan Jēkabpils, Salas, Krustpils un Pļaviņu novadi.
Pēdējie lielākie pali Jēkabpils apkaimē novēroti 2007.gadā, kad ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils bija sasniedzis kritisko robežu, Jēkabpils rajona Dignājas pagastā applūda ceļa posms sešu kilometru garumā un apmēram 20 mājas ar iedzīvotājiem, Ābeļu pagasta teritorijā - vasarnīcu kooperatīvs, bet Vīpes pagastā - četras mājas. Toreiz evakuēt nācās arī cilvēkus, mājlopus un tehniku.