Pilnasinīga kultūras dzīve ir novada vērtība. Tieši kultūra spēj vienot sabiedrību, vairot pozitīvas emocijas un palīdz smelties spēkus ikdienas darbiem.
«Ikšķiliešu vidū netrūkst aktīvu dziedātāju, dejotāju, radošās inteliģences pārstāvju un aizrautīgu kultūras baudītāju,» saka Ikšķiles novada pašvaldības Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Dzintra Čudare.
Svētki teātra zīmē
Kultūras pārvaldes pārziņā ir tādas institūcijas kā Ikšķiles tautas nams, Tīnūžu tautas nams, kultūras mantojuma centrs Tīnūžu muiža, Ikšķiles centrālā bibliotēka un tās struktūrvienība Tīnūžos. «Ikšķilieši ir ļoti aktīvi, un to apliecina noslogotais mēģinājumu grafiks tautas namā. Aktivitāte noteikti būtu vēl lielāka, bet trūkst mēģinājumiem piemērotu telpu, jo tautas nams mums ir neliels – tikai 150 sēdvietu,» stāsta Dz. Čudare. Kopumā novadā darbojas 24 pašdarbības kolektīvi.
Jaunas krāsas Ikšķiles novada kultūras dzīvē šovasar ienesa folkloras festivāls Baltica. Baltica 2012 laikā 8. jūlijā Ikšķiles novadā notika Latgalei veltīts pasākums, kas pulcēja vairāk nekā 600 dalībnieku ne tikai no Latvijas, bet arī no ASV, Francijas, Zviedrijas un Igaunijas. «Viss izdevās, kā iecerēts, un esam patiesi gandarīti, ka varam šādā veidā piedalīties kultūras tradīciju kopšanā,» teic Dz. Čudare. Nākamais nozīmīgais pasākums arī vairs nav aiz kalniem, un tie, protams, ir Ikšķiles novada svētki, kas šogad notiks 11. augustā un tiks aizvadīti teātra zīmē.
Pirmais gada izrādes Ikšķiles novada svētki 2012 cēliens plānots jau 3. augustā, un tam dots nosaukums Apstājies…Ieklausies…Sajūti…. Pēcpusdienā, pulksten 16.00 Ikšķiles tautas namā notiks izstādes Klusā daba atklāšana, tai sekos izstādes Anna Heinrihsone – tērpi atklāšana Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes zālē, savukārt vakarā, pulksten 21.00 Sv. Meinarda salā izskanēs kamermūzikas koncerts. Laicīgo un garīgo mūziku izpildīs pazīstamais kontrtenors Sergejs Jēgers un baroka mūzikas koris.
Otrais cēliens ar nosaukumu Skaties...Dzīvo...Sapņo... notiks 10. augustā. Šajā dienā trīs Ikšķiles novada vietās būs baudāmas Dailes teātra izrādes – Pirmā grēka līcis pie Tīnūžu tautas nama, Amour fou Ikšķiles tautas namā un Zagļi Ikšķiles estrādē.
Izrādes pēdējais cēliens Spēlē…Dejo…Dziedi… un svētku kulminācija plānota 11. augustā. Tā būs notikumiem un emocijām vispiesātinātākā diena, kurā kaut ko sev tīkamu atradīs dažādu paaudžu apmeklētāji. Neiztrūkstošs ir gadatirgus, radošās darbnīcas, īpaša izrāde bērniem un sportiskas aktivitātes, kas sāksies jau rīta agrumā līdz ar makšķernieku rosīšanos Daugavā. «Jau pērn aizsākām interesantu tradīciju – ceļošanu, kur interesentiem tika izdalītas kartes, un, vadoties pēc tās, bija jāatrod konkrēti objekti Ikšķilē. Šogad tematiku turpināsim ar orientēšanos,» ieskatu gaidāmajās aktivitātēs sniedz Dz. Čudare. Tāpat svētku viesus priecēs pašdarbības kolektīvu uzstāšanās. «Šajos novada svētkos pie mums viesosies vīru koris no Hāslavas [Igaunija], kas kuplinās svētkus,» piebilst Dz. Čudare. Savu kulmināciju svētki sasniegs līdz ar vakara koncertu estrādē un balli.
Kultūra un vēsture vienkopus
Ikšķile var lepoties ar gadsimtiem krātu bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kas lielā mērā kalpo par pamatu šodienas kultūras procesiem. Daļa no tā taustāmu liecību veidā aplūkojama kultūras mantojuma centrā Tīnūžu muiža. Centrs tika atklāts pērnā gada nogalē – 2. decembrī un pamatoti dēvējams par visjaunāko muzeju Latvijā. «Tā nav gluži privātkolekciju izstāde, bet gan izglītojoša ekspozīcija. Ikvienam centra apmeklētājam ir iespēja baudīt mākslu, kultūru un vēsturi un atklāt sev ko jaunu,» paskaidro centra vadītājs Kaspars Špēlis. Pamata ekspozīcija ir veltīta latviešu strēlnieku gaitām, jo arī militārā tematika ir kļuvusi par Latvijas kultūras sastāvdaļu. «Atspoguļotas latviešu strēlnieku cīņas pie mazās Juglas upes. Tā bija otra lielākā kauja un pēdējā lielā militārā operācija visā Austrumu frontē, kas nozīmīga ar to, ka tieši šeit pirmo reizi vācu armija izmantoja jaunus taktiskos kaujas paņēmienus. Politisku iemeslu dēļ 30. gados tas tika noklusēts, jo strēlnieku vidū nostiprinājās Ļeņina idejas un pastāvēja uzskats, ka visas lielās uzvaras tika izcīnītas līdz Ziemassvētku kaujām. Tas, kas notika pēc tam, jau bija cits laiks, un tie bija citi cilvēki,» stāsta K. Špēlis. Viņš uzsver, ka ekspozīcija nebūt nav militārās atribūtikas glabātava vai kara propaganda, bet tieši otrādi – pietiekami skaudri parāda kara nodarīto postu un akcentē vienkāršā karavīra lomu tajā. Ar atmiņu palīdzību atklāta karavīru iekšējā pasaule un radīts muzeja stāsts, kas uzrunā dažādas paaudzes.
Centra otrais stāvs veltīts mākslas izstādēm. Tā, piemēram, plānots, ka jau pavisam drīz apmeklētājiem būs pieejama izstāde par 19. gadsimta precību kultūru.