Ikšķilē iesvētīs Karmela klostera baznīcu
 

Ikšķilē svētdien iesvētīs Baskāju Karmela ordeņa māsu klostera baznīcu, kas kalpos arī kā pilsētas katoļu draudzes dievnams, norāda Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrs.

Baskāju Karmela ordeņa māsu klostera baznīcu Ikšķilē, Smilšu ielā 15, iesvētīs svētdien plkst.12, pasākumu vadīs kardināls Jānis Pujats.

Tā kā Ikšķiles klosterī vēl notiek labiekārtošanas darbi, pašu klosteri plānots iesvētīt nākamgad. Tas būs pirmais kontemplatīvais klauzūras klosteris Latvijā kopš baznīcas reformācijas laikiem 16.gadsimtā.

Pagaidām klosterī dzīvo četras māsas, kurām pēc kāda laika plāno pievienoties vēl piecas latvietes, kas patlaban dzīvo Vācijā, Esenes klosterī. Ar laiku noslēgtu lūgšanu dzīvi klusumā klosterī Ikšķilē varēs vadīt kopskaitā divdesmit mūķeņu. Pēc Karmela klostera regulas, vienā kopienā drīkst būt 21 māsa, jo katra kopiena dzīvo kā liela ģimene.

Baskāju Karmela ordeņa māsu galvenā misija ir lūgšana, un saskaņā ar noteikumiem ārpus klostera klauzūras daļas sienām viņas iziet tikai īpašos gadījumos. Tomēr līdz klostera iesvētīšanai Ikšķiles Karmela ordeņa māsas ticīgie vēl varēs sastapt dievkalpojumos un citos brīžos. Pēc klauzūras izveidošanas māsas dzīvos daudz lielākā nošķirtībā no pasaules, uzturoties savā klosterī, lūdzoties un strādājot.

Uz baznīcas iesvētīšanas svinībām Ikšķilē plāno ierasties garīdznieki no Vācijas – Karmela ordeņa vācu provinciālis tēvs Ulrihs Dobhans OCD, Esenes diecēzes palīgbīskaps Ludgers Šēpers, Esenes Karmela klostera pašreizējā priore māte Marija Renāte no Svētā Gara un viņas priekšgājēja māte Jozefa Marija no Jēzus, kā arī Igaunijas un Somijas Karmela laju kopienas.

Ikšķiles kontemplatīvā Karmela klosteri ir dibinājis Esenes Karmela klosteris, taču praktiski to izveidoja Esenes Karmela klostermāsa Marija Elija no Jēzus, kas Latvijā ieradās 2002.gada vasarā. Jaunās baznīcas un klostera projektu izstrādājuši Esenes Karmela draugi arhitekti Nikolauss Vilks un Burkards Gīze, celtniecības darbus veica uzņēmums "Irbe". Baznīca un klosteris tapis, pateicoties Vācijas labdarības organizāciju "Bonifatiuswerk", "Kirche in Not" un "Renovabis" atbalstam un daudzu ārzemju, kā arī Latvijas ziedotāju ieguldījumam.

Klauzūra ir noslēgta klostera mājas daļa, kurā nevar ieiet personas no malas. Arī klostermāsas vai klosterbrāļi, kas dzīvo klauzūrā, apņemas neiziet ārpus klauzūras bez klostera priekšnieka piekrišanas. Klauzūru 510.gadā iedibināja svētais Cēzarijs no Arles, bet pāvests Bonifācijs VIII to ieviesa baznīcā 1298.gadā.

Karmela ordeņa vēsture aizsākās 13.gadsimtā Palestīnā, Karmela kalnā, kur tika nodibināta Vissvētākās Jaunavas Marijas godinātāju kopiena. No savas atrašanās vietas kopiena saņēma Karmela ordeņa nosaukumu. Katram eremītam piederēja sava celle, kurā viņš uzturējās dienu un nakti, meditējot Svētos Rakstus un lūdzoties. Eiropā karmelīti ieradās 1238.gadā, pirmos klosterus ārpus Svētās Zemes izveidojot Sicīlijā, Anglijā un Dienvidfrancijā.

16.gadsimtā bija Karmela ordeņa atjaunošanās un klostera reformas laiks. Tās galvenais mērķis bija atgriešanās pie dzīves, kādu vientuļnieki dzīvoja iesākumā Karmela kalna nogāzēs. Pirmo baskāju karmelīšu klosteri 1562.gadā Avilā atvēra Spānijas karmelītu māsa Terēze, kas tagad pazīstama kā svētā Terēze no Avilas (1515–1582). Baskāju karmelīšu kopiena atšķīrās no nereformētās kopienas ar to, ka māsām nekas nepiederēja, īpaša vieta bija klusajai lūgšanai, māsas bija stingri nošķirtas no pasaules un guva iztikas līdzekļus, strādājot roku darbu.