Ainārs Stiliņš ir diplomēts agronoms, veiksmīgs lauksaimnieks un uzņēmējs, kā arī Ikšķiles domes deputāts.
Viņam piederošā zemnieku saimniecība Lauciņi jau daudzus gadus apsaimnieko laukus Ikšķiles novadā, tādējādi rūpējoties par sakoptu un estētisku lauku vidi. "Šobrīd mūsu pārziņā ir 800 hektāru zemes, kuru apstrādājam," stāsta lauksaimnieks.
Z/s Lauciņi specializācija ir augkopība. Jau kopš saimniecības pirmsākumiem 1993. gadā tai piederējusi graudu kalte, līdz ar to iespējams saražot sēklas materiālu gan pašu, gan kaimiņu vajadzībām. "Esam standarta produkcijas ražotāji. Ņemot vērā, ka atrodamies piejūras zemienē, kur augsne ir vieglāka nekā, piemēram, Zemgalē, kur zeme ir auglīgāka un stiprāka, kā pamatkultūru audzējam rudzus, miežus, auzas un ziemas rapsi," paskaidro A. Stiliņš. Viņa saimniecība apgādā vietējos zemniekus ar lopbarību, tirgo sēklas materiālu, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, kā arī ražo zālāju sēklas. Z/s Lauciņi ir Sēklu audzētāju asociācijas biedrs.
Vaicāts, vai saimniecībai izveidojusies sadarbība ar kādu no lielajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem, A. Stiliņš atbild apstiprinoši. Ap 1000 tonnu rudzu gadā tiek realizēti a/s Rīgas dzirnavnieks, savukārt izaudzēto rapsi saimniecība nodod SIA Iecavnieks, kas to tālāk pārstrādā un realizē. Pastāvīgi z/s Lauciņi klienti ir vairākas lielas zemnieku saimniecības blakus esošajos pagastos. "Produkcijas kvalitāte mums ir ļoti svarīga, tādēļ pircēji var būt pārliecināti, ka maisā atradīs tikai un vienīgi tīrus graudus. Nav samalti salmi vai miltu atbiras," klientu uzticību skaidro saimnieks.
Jebkurā nozarē būtiskas ir izaugsmes un attīstības iespējas. Kādas perspektīvas paveras, strādājot lauksaimniecībā? Pēc A. Stiliņa domām, lauksaimniecība šobrīd ir viena no eksportspējīgākajām nozarēm, kurā vērojams pieaugums eksportpreču ražošanā. "Tikai ir viens pamatīgs BET… valdībai jāpieliek pūles, lai radītu labvēlīgus nosacījumus eksportspējīgu ražotāju attīstībai. Šobrīd esam pabērna lomā, jo nevaram būt līdzvērtīgi konkurenti vienotā tirgū pārējām Eiropas valstīm, kurās zemnieki saņem krietni lielākus ES subsīdiju maksājumus nekā mēs. Principā – vai nu likvidē šos maksājumus, un mēs varam konkurēt brīvajā tirgū, vai arī šīs summas ir adekvātas tām, kuras saņem zemnieki citās valstīs," spriež A. Stiliņš.