Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Reģionos \ Ikšķile

Inovatīvas tehnoloģijas un mērķtiecīga attīstība

Ikšķiles SIA Aiguta vadītājs Aigars Taukulis © Ojārs Lūsis

Šā gada augustā SIA Aiguta svinēs piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Uzņēmuma dibinātājs un ģenerāldirektors ir Aigars Taukulis – savulaik pazīstams lauksaimnieks ar neizsīkstošu biznesa garu, kas, kā pats saka, ielikts jau šūpulī.

"Sāku pilnīgi no nulles – ar zemnieku saimniecību, jaunu tehnoloģiju apguvi, tad sekoja augļu imports no Dienvidamerikas, bet… milzīgas birokrātijas dēļ šo biznesu zaudēju. Gāja gadi, un sapratu, ka jādomā, ko darīt tālāk. Pievērsos tehnikai, apzaļumošanas un labiekārtošanas darbiem un pamazām nonācu līdz tam, kas ir šobrīd," atklāts ir A. Taukulis. Šobrīd SIA Aiguta ir starptautiski pazīstams uzņēmums ar vairāku miljonu latu apgrozījumu gadā, uzticamu darbinieku kolektīvu un skaidri definētiem nākotnes plāniem.

SIA Aiguta ir ceļu būves uzņēmums, kas savā darbā izmanto modernu un inovatīvu nozares tehnoloģiju no Amerikas. "Esam vienīgie Austrumeiropā, kuriem ir speciāls, gandrīz pusmiljonu latu vērts receklators BOMAG–122 MPH. Ar tā palīdzību iespējams būvēt ceļus pēc pavisam jaunas metodes – ceļa klājumā iestrādā speciālu ķīmisku vielu, ar aparātu pārbrauc pāri, un lielos vilcienos ceļš ir gatavs. Lai varētu jauno metodi ieviest Latvijā, 2007. gadā divas nedēļas pavadīju Amerikā – vēroju, kā tas notiek, un apguvu tehnoloģiskās nianses," stāsta A. Taukulis. Uzņēmums ir noslēdzis kontraktu ar šā speciālā ķīmiskā sastāva ražotāju Amerikā, kļūstot par tā ekskluzīvo dīleri ne tikai Latvijā, bet Baltijas valstīs un Eiropā. "Informācija par SIA Aiguta pieejama uzņēmuma interneta mājaslapā, tādējādi visi pasūtījumi taisnā ceļā nonāk tieši pie mums," paskaidro uzņēmējs. SIA Aiguta regulāri saņem dažādu projektu piedāvājumus no ārvalstīm – šobrīd aktuāla ir sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, firmas vārds pazīstams tālu aiz Latvijas robežām – līdz pat Āfrikai. Tāpat uzņēmums ražo šajā nozarē nepieciešamos izejmateriālus – kvalitatīvas dolomīta šķembas, tirgo smiltis un melnzemi dārzam un apzaļumošanai, piedāvā kravas transporta un celtniecības tehnikas pakalpojumus.

Vaicāts, vai pašu mājās šobrīd darāmā ir gana, A. Taukulis neslēpj, ka darbs bijis nodrošināts visu laiku, arī darbinieku skaits pieaudzis, un šobrīd tie ir vairāk nekā 20 cilvēku. "Izej-materiāls, kas ir mūsu rīcībā, ir ļoti labs, esam cītīgi strādājuši visu ziemu un šobrīd paplašināmies, izvēršot darbību arī citos reģionos." Pērnajā gadā ar jauno tehnoloģiju palīdzību tika uzbūvēts vienu kilometru garš ceļa posms Kalnciemā, tāpat atjaunota vecā šoseja Ikšķilē. "Tā bija laba pārbaude, vai visu esam apguvuši. Bija dažas kļūdiņas, ko mēs izlabosim, un viss būs kārtībā! Mums ir labs kontakts ar Ikšķiles domi, līdz ar to atsevišķus jautājumus risinām kopīgi. Vairākkārt esmu uzsvēris, ka ir nepieciešams gājēju un velosipēdistu celiņš, jo sevišķi posmā Ikšķile–Tīnūži. Šobrīd nedz gājēji, nedz riteņbraucēji nevar justies droši – visbīstamākais laiks ir gada tumšie mēneši, kad dienas ir īsas un nav labi laikapstākļi. Celiņa nepieciešamībai piekrīt arī dome," stāsta A. Taukulis, solot, ka par labo ieceri noteikti netiks aizmirsts.

Uzņēmuma attīstības stratēģija paredz, ka, tiklīdz kāda no darbības jomām ir apgūta un sekmīgi realizēta, tiek uzsākts un attīstīts kāds jauns virziens. Aktualitāte numur viens ir enerģētika un atjaunojamie energoresursi. Pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas, ierobežotie fosilā kurināmā krājumi, kā arī vides piesārņojums un globālās klimata pārmaiņas pēdējos gados pasaulē radījuši pastiprinātu interesi par atjaunojamiem energoresursiem – vēju, ūdeni, saules starojumu, biomasu, ģeotermālo enerģiju jeb zemes siltumu, viļņiem, kā arī paisuma–bēguma procesu utt. "Veidosim Latvijā un visā Eiropā vēl nebijušu projektu, kas būs balstīts uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu – būtībā tas sāksies ar elektrības un beigsies ar medikamentu ražošanu," nākotnes plānos dalās uzņēmējs. Pēc viņa domām, valstij ir labas izredzes izķepuroties no ekonomiskās krīzes, ja saimnieciskā darbība vairs nebalstīsies uz importu, bet gan ražošanu un – pats būtiskākais – uz to, lai viss mūsu valstī saražotais būtu konkurētspējīgs.