Mīlestība un māksla cauri gadsimtiem

© Ojārs Lūsis

Ikšķiles novads ir viens no vissenāk apdzīvotajām teritorijām Latvijā – jau kopš 9. gadsimta pie Daugavas atradies lībiešu ciems ar nosaukumu ÜKS KÜLA.

Savukārt 12. gadsimts līdz ar kristietības ienākšanu ienesis būtiskas pārmaiņas ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas vēsturiskajā attīstībā. 1185. gads ir Ikšķiles dibināšanas gads, kas saistās ar pirmās mūra baznīcas un pils celtniecību Baltijā un pirmā bīskapa un misionāra – Sv. Meinarda – darbību Ikšķilē.

Šogad pilsēta svin 825 gadu jubileju, aicinot uz daudzkrāsainiem un tematiskiem pasākumiem.

Pagātnes un tagadnes tēma bijusi aktuāla, jau 2010. gadu iesākot. Skaistu jubilejas gada ieskaņas koncertu sniedza Ikšķiles pašdarbnieku kolektīvi, kurā tā dalībnieki izdziedāja, izdejoja un izspēlēja pilsētas vēsturi, sākot no viduslaikiem, līdz mūsdienām. Par Ikšķiles pirmssākumiem tika runāts arī vēsturei veltītā zinātniskajā konferencē, kas norisinājās 6. martā, – šāda veida pasākums Ikšķilē noticis pirmoreiz.

Interesantām norisēm bagāts solās būt arī pavasaris un vasara. 8. maijā visā Ikšķilē svinēs Ģimenes svētkus, kas līdz šim jau četrus gadus pēc kārtas bijusi stabila tradīcija Rīgā. Ikšķiles novada pašvaldība sadarbībā ar nodibinājumu Fonds ģimenei pilsētas 825 gadu jubilejas gadā organizē Ģimenes svētkus arī Ikšķiles novada iedzīvotājiem, piedāvājot daudzveidīgu pasākumu programmu gan lieliem, gan maziem svētku apmeklētājiem. Visas dienas garumā notiks radošās aktivitātes, koncerti, teātra izrādes, savukārt vakarā lielā noslēguma koncerta laikā sešām Ikšķiles novada ģimenēm tiks pasniegti apbalvojumi šādās nominācijās: Zelta pāris, Lieliskais tētis, Lieliskā mamma, Nesavtīgā ģimene, Talantīgā ģimene un Izpalīdzīgā ģimene.

Jau desmit gadu maija pēdējā nedēļā Ikšķilē tiekas deju kolektīvi no bijušā Ogres rajona, lai kopīgi ļautos kustību priekam un dejas valdzinājumam. Arī šis gads nebūs izņēmums – 23. maijā notiks tradicionālais Sadancis.

23. jūlijā tiks atklāts otrais Vides mākslas festivāls, kas labus panākumus guva jau pērnajā gadā. Ikšķiles novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību Zaļās salas rīkos Ikšķiles novada radošo cilvēku tikšanos – izstādi, lai iepazītu un godinātu mākslinieciski radošajās jomās strādājošos un domājošos ikšķiliešus. Festivāla ietvaros plānotas dažādas izstādes – gan iekštelpās, gan ārā – un koktēlniecības simpozijs, kurā piedalīsies gan Mākslas akadēmijas studenti, gan pieredzējuši un atzinību guvuši tēlnieki.

Visgaidītākie un nozīmīgākie svētki nenoliedzami ir pilsētas 825. jubilejas svinības, kas ilgs trīs dienas – no 6. līdz 8. augustam. Vēl pirms plānotajiem pasākumiem un svētku kulminācijas 1. augustā Sv. Meinarda salā notiks ekumēniskais dievkalpojums. Svētku moto skan: "Ikšķile cauri gadsimtiem", un šī tēma caurvīs visus plānotos pasākumus. "Būs gadatirgus īstenā padomju laiku stilā, vidusslaiku tēma ar senajām cīņām pludmalē un amatnieku tirdziņiem, pasākums retro noskaņās. Tā būs iespēja ikvienam ikšķilietim un pilsētas viesim ceļot laikā no gadsimta uz gadsimtu un izbaudīt katram laikam raksturīgās iezīmes un noskaņas," stāsta Ikšķiles novada kultūras un sporta nodaļas vadītāja Dace Mistre. Katrai dienai ieplānota sava programma. Svētku pirmajā dienā – 6. augustā – paredzēts ieskaņas koncerts luterāņu baznīcas dārzā, 7. augustā iecerēti dažādi kultūras pasākumi, savukārt 8. augustā dominēs sportiskās aktivitātes – Ikšķiles loms (sacensības makšķerniekiem – aut.), tādas sporta spēles kā florbols, minifutbols, volejbols un vēl citas, atraktīvās sievu nešanas sacīkstes, spēkavīru šovs, kā arī lidmodelistu salidojums un ūdensšovs. Kā īpaša svētku odziņa solās būt noslēguma pasākums – koncerts uz salas un dzīvās uguns klātesamība. "Vēlamies ko īpašu un savdabīgu, tādēļ nebūs ikvienos lielos svētkos tik pierastā salūta. Esam iecerējuši ar vairākiem ugunskuriem iezīmēt ceļu uz Meinarda salu, savukārt kā pasākuma kulmināciju – zvanu orķestra koncertu," atklāj D. Mistre.

Ja jūs vēlaties izjust vēsturisko gadsimtu klātbūtni, dodieties uz Ikšķiles pilsētas svētkiem!

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais