Ikšķiles novads ir viens no mazākajiem, tā kopējā platība ir 129 kvadrātkilometri. Vēsturiski izveidojusies kā Rīgas guļamvagons, arī šobrīd Ikšķile kalpo par mājvietu 9300 iedzīvotājiem.
"Pēdējo 15 gadu laikā Ikšķiles novadam pieaudzis gan savrupmāju, gan iedzīvotāju skaits – vēl pirms sešiem gadiem iedzīvotāju skaits bija nedaudz virs pieciem tūkstošiem. Lai šī pozitīvā tendence neapsīktu, pašvaldības uzdevums ir sakārtot infrastruktūru, tādējādi novada iedzīvotājiem nodrošinot dzīves komfortu," intervijā Neatkarīgajai saka Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš. Turpmākajā sarunā par aktuālāko Ikšķiles novada dzīvē un sadzīvē.
– 2004. gadā Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju dome pieņēma lēmumu par Ikšķiles novada izveidošanu. 2007. gadā Ikšķiles novads pēc Latvijas Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta apstiprināšanas saglabāja savu neatkarību kā patstāvīgs novads. Kādas pārmaiņas ienesa pērnā gada teritoriālā reforma?
– Vēsturiski šo teritoriju veido Tīnūžu pagasts un Ikšķiles pilsēta. Padomju laikos Ikšķiles pilsētas teritorija bija tikai 2,1 kvadrātkilometrs, krietni lielāku platību aizņēma apkārtējie ciemati. 1997. gadā šie divi veidojumi tika apvienoti, kā rezultātā izveidojās Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju, un tālākais solis jau bija novada izveide. Bijām vieni no pirmajiem, kuri to paveica.
Ieguvumi un zaudējumi saistībā ar pēdējo reģionālo reformu? Godīgi sakot, lielas pārmaiņas neizjutām, jo palikām vecajās administratīvajās robežās. Pārmaiņas skāra atsevišķas funkcijas, ko līdz tam pildīja Ogres rajona padome un tagad esam pārņēmuši mēs – izglītības jautājumus, dažādu licenču izsniegšanu, represēto personu datubāzi. Šīs specifiskās funkcijas tika nodotas katram novadam atsevišķi.
– Cik veiksmīgi sastrādājies jaunais domes sastāvs?
– Bez prasmīgiem vadītājiem un kompetentiem speciālistiem nav iedomājama izvirzīto mērķu sasniegšana. Jaunai vadībai, protams, ir savs redzējums, tādēļ pēdējo deviņu mēnešu laikā ir notikušas zināmas izmaiņas. Nomainījušies atsevišķi speciālisti būvvaldē, kas ir ļoti būtiska struktūrvienība. Kopumā ar pilnu pārliecību varu sacīt, ka pašreizējā speciālistu komanda pilnībā nodrošina Ikšķiles novada administrēšanu.
– Kādi ir aktuālākie šobrīd risināmie jautājumi?
– Galvenais pašvaldības uzdevums ir atbalsts novada iedzīvotājiem un sociālās spriedzes mazināšana, tādēļ prioritāte numur viens mums ir sociālie jautājumi – viss, kas saistīts ar sociālā dienesta darbu. Krīzes ietekmē arī Ikšķiles novadā diemžēl ir palielinājies trūcīgo ģimeņu skaits, kurām nepieciešama sociālā palīdzība.
Dome ir iegādājusies īpašumu, kuru plānots rekonstruēt un izveidot kā jaunatnes dienas centru. Tajā zem viena jumta varēs pulcēties arī dažādas nevalstiskās organizācijas. Ikšķilē ir ļoti daudz nesavtīgu iedzīvotāju, kuri aktīvi iesaistās dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, piemēram, biedrība Dzīves skola, pensionāru biedrība Saulgrieži un citas.
– Sarunas sākumā minējāt, ka teritoriālās reformas rezultātā nedaudz mainījās izglītības koordinācijas mehānisms. Cik mācību iestāžu šobrīd ir Ikšķiles novadā?
– Ikšķiles novadā ir divas skolas, abas piepildītas. Vidusskolā mācās vairāk nekā 600 skolēnu, savukārt Tīnužu pamatskolā –170 skolēnu. Ļoti svarīgs uzdevums ir materiāltehniskās bāzes attīstīšana un pilnveidošana, tādēļ šogad centīsimies uzbūvēt kvalitatīvu sporta laukumu, lai bērniem būtu iespējas pilnvērtīgi sportot un lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Iepriekšējā domes sasaukumā šis projekts tika aktualizēts, bet dažādu apstākļu dēļ līdz realizācijai nenonāca. Ievērojot pēctecības principu, mums šie iesāktie darbi jāturpina.
Ikšķilē ir viens no lielākajiem bērnudārziem valstī, kas nodrošina vietu 400 bērniem. Papildus plānojam atvērt bērnudārzu ar 80 vietām Tīnūžos, tāpat domei ir noslēgts līgums ar privāto pirmsskolas izglītības iestādi Ķiparu nams – līdzfinansējam vietas 44 bērniem. Šādā veidā cenšamies atrisināt visā valstī aktuālo rindu problēmu. Mūsu novadā rindā uz bērnudārzu gaida ap 200 bērnu. Tiek projektēts vēl viens bērnudārzs, atkarībā no mūsu fiansniālajām iespējām.
– Savulaik visai karstas diskusijas izraisīja jaunā Ikšķiles novada kultūras centra projekts – daļa iedzīvotāju tajā saskatīja apdraudējumu estrādei. Vai šajā jautājumā ir notikuši kādi būtiski pavērsieni?
– Ir izveidota kultūrvides komisija, kurā sapulcināti kompetenti speciālisti, lai apspriestu un izdiskutētu jautājumus par kultūras centra nepieciešamību, projektēšanu un izbūvi. Šis ir pietiekami nopietns jautājums, kuru nevajadzētu sasteigt, jo estrāde ir vietējās nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis, līdz ar to dome ir atbildīga, lai viss notiktu, kā nākas.
Ja runājam par īstermiņa projektiem, esam izremontējuši Ikšķiles Kultūras biedrības nama telpas, lai savas aktivitātes varētu organizēt pašdarbības kolektīvi. Ņemot vērā, ka Ikšķilē trūkst telpu sabiedrisku pasākumu organizēšanai, apsveram iespēju biedrības namu rekonstruēt. Šobrīd izsludināta sabiedriskā apspriešana – lūdzam sabiedrībai paust viedokli par to, kā domei šis process būtu jāvirza.
– Kādi aktuāli projekti saimniecības sakārtošanai šobrīd ir dienaskārtībā? Vai Ikšķiles dome meklē iespējas, kā pēc iespējas intensīvāk izmantot Eiropas Savienības fondu finansējumu?
– Iepriekšējais novada domes vadītājs ir atstājis labu mantojumu – nav lielu kredītsaistību vai citu apgrūtinājumu. Vienīgais lielais kredīts saistīts ar ūdenssaimniecības attīstības pirmās kārtas realizāciju. Ko tas dod mums? Iespēju, saprātīgi saimniekojot, ar esošajiem līdzekļiem paveikt daudzas labas lietas. Protams, cenšamies arī intensīvi piedalīties dažādos ES projektos, jo tas ir labs veids, kā piesaistīt līdzekļus noteiktu mērķu realizācijai.
Vasaras sākumā plānojam nodot ekspluatācijā jauno ūdens atdzelžošanas staciju, savukārt rudenī – jaunās ūdens attīrīšanas iekārtas. Līdz ar to ūdenssaimniecība būs sakārtota un varēsim ķerties pie nākamajiem darbiem. Viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem projektiem ir tranzīta ielu rekonstrukcija. Šobrīd tiek sakārtota Rīgas iela, noslēgumam tuvojas Ozolu ielas projekts. Ne visus darbus, kas saistīti ar infrastruktūras uzlabošanu, izdosies realizēt šā gada laikā, bet nākamgad rezultāti noteikti būs redzami. Infrastruktūras uzlabošana visā novadā ir domes prioritāšu saraksta galvgalī.
– Jau šobrīd Ikšķile ir viena no prestižākajām dzīvesvietām Rīgas pievārtē, kas izceļas ar sakoptu vidi. Vai tas nozīmē, ka novada attīstības plānos neietilpst pamatīgas rūpnieciskās zonas veidošana?
– Lielu rūpniecības uzņēmumu Ikšķiles novadā patiesi nav, pamatā darbojas vidējie un mazie uzņēmumi. Daudzi no tiem nodarbojas ar dažādu pakalpojumu sniegšanu, ir arī mēbeļu ražotāji, vairākas kokzāģētavas. Par sakoptas un vizuāli pievilcīgas lauku vides veidošanu novadā rūpējas zemnieku saimniecības – gan mazākas, gan lielākas. Vislielākās platības apsaimnieko zemnieku saimniecība Lauciņi, būtībā viņi ir vienīgais lielražotājs novadā.
Vēsturiski Ikšķile ir bijusi un arī būs savrupmāju rajons ar mazu daudzstāvu apbūvi. Cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, nepieciešama vide, kurā viņi jūtas komfortabli un atgriežas mājās ar prieku, tieši tādēļ ir tik būtiski sakārtot gājēju ietves, ielas, uzstādīt apgaismojumu it visur, kur tas nepieciešams, kā arī sadarboties ar uzņēmējiem, kuri sniedz ikdienā nepieciešamos pakalpojumus.
– Ikšķile ir tā vieta, kur pirms vairāk nekā 800 gadiem aizsākušies Latvijas un pat Eiropas nozīmes vēstures notikumi. Ar kādiem pasākumiem tiks atzīmēta pilsētas 825. jubileja?
– Pilsētas svētku programma solās būt bagātīga un interesanta. Lielos vilcienos scenārijs jau zināms, un būs gan jaunumi, gan jau tradicionālas lietas. Jāuzsver biedrības Zaļās salas ieguldījums. Tas ir privātu savrupmāju kopums, kura īpašnieks pērn ļāva trīs nepārdotajās mājās sarīkot dažādas izstādes nedēļas garumā. Šī programma tiks iesaistīta arī lielajā svētku norises programmā.
Svētki ilgs divas dienas – 8. un 9. augustā. Gaidīsim jūs ciemos!
