Intervija ar Dobeles domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu
– Tuvojas priekšvēlēšanu laiks. Vai jūs startēsiet?
– Jā. Vēl arvien esmu Zemnieku savienības biedrs un šīs partijas sarakstā arī piedalīšos pašvaldību vēlēšanās. Es ļoti vēlētos, lai priekšvēlēšanu laikā visi turpinātu darīt savus ikdienas darbus, nevis sāktu kampaņu, kas paņem daudz laika un citu resursu. Cilvēki jau zina, ko mēs esam darījuši un kādi ir mūsu plāni. Iedzīvotāji vērtēs un izlems, nevēlamies sabiedrībā radīt spiedienu – lai viņi lēnām un pragmatiski lēmumu pieņem paši.
– Kāds ir šim gadam ieplānotais budžets kopumā?
– Ja vērtējam absolūtos skaitļos, tad tas ir lielāks, bet ir zināms, ka arī izdevumu būs vairāk. Faktiski pagājušā un šā gada budžeti, skatoties no iespēju aspekta, ir līdzīgi. Tāpēc mēs šogad vēl nevaram runāt par to, ka varēsim atļauties vairāk.
Palielinātie izdevumi saistās gan ar pakalpojumu sadārdzinājumu privātajā un valsts sektorā, gan ar energoresursu cenu kāpumu, gan faktu, ka valsts vairs pašvaldībām nekompensēs nedz garantētā iztikas minimuma, nedz mājokļu pabalstu. Tas pilnā apmērā būs jādara pašvaldībām pašām.
– Vai visus ieplānotos projektus varēsiet paveikt?
– Es neredzu, ka būtu objektīvi iemesli atteikties no ieplānotajiem darbiem. Taču gribu uzsvērt, ka valsts līmenī ir nopietni jāpiedomā par nākamo ES finanšu plānošanas periodu. Jau tagad daudzām pašvaldībām ir izsmeltas kreditēšanās iespējas, jo tagadējais finansējuma mehānisms prasa vispirms ņemt kredītu visa projekta finansēšanai, un tikai pēc tā pabeigšanas ES fondi atmaksā pašvaldībām paredzēto daļu. Līdz ar to uz projekta īstenošanas laiku, kas dažkārt ilgst vairākus gadus, pašvaldību kredītportfelis ir ļoti liels. Lai arī zināms, ka nauda tiks saņemta atpakaļ, tomēr papildu kredītus kāda jauna projekta realizācijai paņemt vairs nevar. Tas nozīmē, ka var aizkavēties fondu apgūšana. Protams, jāpalielinās arī budžetam kopumā. Kā zināms, valsts nosaka procentuālo daļu, ko no iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN), kas veido lielāko daļu pašvaldību budžeta, saņem pašvaldība. Ceram, ka 2014. gadā procentuālais sadalījums mainīsies par labu vietējām varām.
Uzskatu, ka ieplānotais ES finansējums ir jāpiešķir, jau uzsākot projektu – tad pašvaldības varētu ņemt kredītu tikai sava līdzfinansējuma daļas, kas ir no 5 līdz 15%, segšanai. Katrā gadījumā valstiski ir jārisina jautājums, lai Latvija spētu apgūt visus pieejamos līdzekļus.
– Vai, plānojot budžetu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir paredzamas izmaiņas budžeta struktūrā?
– Būtiskas nav, bet ir dažas pozīcijas, kurās finansējums objektīvu iemeslu dēļ ir mazāks. Piemēram, līdz ar jaunu noteikumu pieņemšanu par līdzdarbošanos, lai saņemtu sociālos pabalstus, saņēmēju loks ir samazinājies. Mazāks ir arī bezdarbnieku skaits – patlaban Dobeles novadā tas ir ap 10%, kas ir mazāk nekā 2012. gada janvārī.
Tajā pašā laikā, kā jau minēju, pašvaldībai savā sociālajā budžetā jāparedz GMI un mājokļa pabalsti pilnā apmērā, jo valsts tos vairs nedotē. Jāteic gan, ka valsts ir samazinājusi minimālo GMI summu – iepriekš tie bija 40 latu pilngadīgai personai un 45 lati bērnam, bet tagad tie ir 35 lati visu vecumu iedzīvotājiem. Pašvaldībām tas, no vienas puses, ir izdevīgi, bet vai tas ir labāk cilvēkam ar zemiem ienākumiem?! Tāpēc mēs esam nolēmuši mainīt saistošos noteikumus, paredzot papildus piešķirt finansējumu skolēnu brīvpusdienām, jo bērns jau nav vainīgs, ka vecākiem nav darba un pietiekamu ienākumu.
– Tuvojas noslēgumam esošais ES finanšu plānošanas periods – vai paspēsiet realizēt projektus?
– Domāju, ka jā. Šogad turpinām ūdenssaimniecības projektus novada pagastos un pilsētā. Mums kā pašvaldībai ir jārod iespēja pēc šo projektu realizācijas un to laikā izdarīt arī citus darbus – sakārtot brauktuves un gājēju ietves. Labs piemērs ir Dobeles pilsētā, kur vienlaikus ar ūdenssaimniecības attīstības projektu mēs realizējam arī veloceliņu izbūvi un lietusūdeņu kanalizācijas sistēmas izveidi.
Šogad ieplānots uzsākt Brīvības ielas rekonstrukcijas otro kārtu. Tās ietvaros rekonstruēsim galveno ielu no pilsētas robežas Jelgavas virzienā līdz pilsētas centram. Pabeigsim arī Zaļās ielas rekonstrukciju.
Manuprāt, lielisks projekts ir gan apgaismotas gājēju takas izveidošana Bērzes upes labajā krastā gar pilsdrupām, gan zaļās zonas labiekārtošana Bērzes kreisajā krastā tiešā pilsētas centra tuvumā, kur patlaban ir neapgūta platība. Nopietni domājot par tās labiekārtošanu, pašvaldība rīkoja arhitektu plenēru, kura ietvaros tika izstrādāti vairāki skiču projekti. Ņemot vērā piedāvātās idejas, cerams, šogad taps šīs teritorijas labiekārtošanas tehniskais projekts. Tehniskais projekts jāizstrādā arī labā krasta infrastruktūras uzlabošanai pilsdrupu pakājē.
– Jūs pieminējāt nākamo plānošanas periodu. Cik gatavi esat startēt jaunajās atbalsta programmās – projekti ir sagatavoti?
– Vispirms ir jāsaņem galējā atbilde par pieejamo finansējumu kopumā un atbalstāmajām aktivitātēm. Vajadzības ir apzinātas un iesniegtas Vides un reģionālās attīstības ministrijā, kas tās apkopo un tālāk virza finansējuma saņemšanai no ES valsts mērogā.
Teikšu atklāti – vajadzības un vēlmes ir ļoti lielas, un diezin vai tās visas varēs atrisināt nākamajā plānošanas periodā.
Runājot konkrēti par Dobeles novadu – mūsu lielā sāpe ir Kultūras nams, kas iekļauts kultūras pieminekļu aizsargājamo objektu sarakstā. Tehniskais projekts atbilstoši noteikumiem jau ir izstrādāts – ceram, ka nākamajā plānošanas periodā šiem mērķiem būs piešķirts finansējums un mēs spēsim šo ēku sakārtot. Protams, meklējam naudu arī citur un, cik iespējams, remontu veicam par saviem līdzekļiem.
Skaists projekts izstrādāts arī pilsdrupu renovācijai. Esošajā teritorijā ieplānota kapelas rekonstrukcija ar mūsdienīgu pieeju. Tādējādi pilsdrupu teritorija kļūs ne tikai par pastaigu vietu, bet arī par aktivitāšu centru. Plānots, ka rekonstruēto kapelu varētu apsaimniekot novada muzejs, kas pēdējos gados ļoti veiksmīgi attīstās un dod pievienoto vērtību tūrisma attīstībai novadā.
– Vai vecā kinoteātra ēka paliks tāda, kā ir?
– Ēkai vajadzīgs nopietns remonts, kuru šobrīd mēs nevaram atļauties. Pastāv vairākas versijas, ko ar to iesākt, taču negribam lietas sasteigt. Tā tomēr ir ēka pašā pilsētas centrā, kas var būt noderīga gan pašvaldībai, gan privātajiem investoriem.
– Visā Latvijā aktuāls ir jautājums par lauku teritoriju apdzīvotību. Vai arī Dobeles novadā vērojama iedzīvotāju migrācija no laukiem uz pilsētu vai ārvalstīm?
– Pa kādam jau ir, bet kopumā es nevaru teikt, ka Dobeles novadā cilvēki masveidā pamestu laukus. Nodarbinātība pagastos, kā arī transporta sistēma un ceļu stāvoklis ir pietiekami labs, lai cilvēki vai nu strādātu pie savas dzīvesvietas, vai arī brauktu strādāt uz pilsētu. Taču savu mājvietu maina retais.
Daudz dobelnieku strādā Rīgā vai Jelgavā, bet ir arī atgriezenisks process – no Jelgavas un Rīgas brauc strādāt uz Dobeli. Līdz ar to man nav iemesla teikt, ka notiek darbaspēka pārdislokācija no laukiem uz pilsētu vai ārzemēm. Arī pēdējie statistikas dati liecina, ka Dobeles novadu ir pametuši salīdzinoši nedaudz cilvēku. Pēdējo gadu laikā novada iedzīvotāju skaits ir samazinājies par nedaudz vairāk kā tūkstoti – samazinājumu ietekmē ne tikai izbraukšana, bet arī negatīvā demogrāfiskā tendence – vēl arvien dzimst mazāk nekā nomirst. Taču arī šajā jomā pēdējā gada laikā vērojama pozitīva tendence – palielinās jaundzimušo un samazinās mirušo skaits.
– Kādu vietu Nacionālajā attīstības plānā jūs redzat Dobelei? Vai tā būs laba vieta, kur dzīvot, ar attīstītu kultūru un tūrismu, vai tā būs rūpniecības pilsēta?
– Es teiktu: gan, gan! Dobelē jau vēsturiski ir lieli un veiksmīgi strādājoši rūpniecības uzņēmumi. Tajā pašā laikā arvien labāk veicas tūrisma industrijai, mūsu izglītības iestādes ir renovētas un sniedz labu izglītību visos līmeņos. Arī pilsētvide iegūst arvien skaistākus vaibstus. Svarīgi, lai cilvēkam vienviet būtu gan darbs, gan izglītības, gan veselības aprūpes, gan sporta, gan kultūras un mākslas pieejamība. Es saku, ka novads var attīstīties, ja sabalansēti tiek attīstītas visas norises dzīves garumā – sākot ar piedzimšanu, beidzot ar kapa vietu. Esam spējuši pasargāt arī savu slimnīcu – tā arvien sniedz neatliekamo un plānveida palīdzību pilnā apmērā. Nodaļās ir veikts remonts, un plānos ir vēl citi renovācijas pasākumi.
Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Dobeles novads ir Zemgalē, vietā ar bagātāko zemi. Tāpēc lauksaimnieciskajai ražošanai un pārtikas produktu pārstrādei šeit ir jābūt vienai no prioritātēm.
Arī tūrismam ir arvien lielāka loma, jo pilsēta ar katru gadu kļūst skaistāka un interesantāka viesiem. Ja skatāmies arī no ģeogrāfiskā izvietojuma, tad Dobele atrodas izdevīgā maršrutā, apskatot Zemgali, piemēram, Dobeles vēsturiskais centrs ar Tirgus laukumu, baznīca, pilsdrupas, Ceriņu jeb Pētera Upīša dārzs, Pokaiņu mežs un tepat netālu vēl arī Tērvetes dabas parks.
