Vīzija, ka pēc rekonstrukcijas vēsturiskais tirgus laukums kļūs par vietu, kur satikties, ka tas būs centrālais kultūras, mākslas un sporta placdarms novada mērogā, ir piepildījies.
Novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns saka: «Tagad mums pašiem ir savs Doma laukums – vēsturisks, skaists un dzīvs.»
Vieta biznesam
Dobeles tirgus laukums ir veidojies 15. gadsimta nogalē – vienlaikus ar baznīcas celtniecību. Laika gaitā tas piedzīvojis vairākas pārbūves, no kurām par visneveiksmīgāko var uzskatīt 1987. gadā izveidoto bedri ar revolucionāru krūšu tēliem. Paši dobelnieki atzīst, ka pēc laukuma rekonstrukcijas pabeigšanas pilsēta ir ieguvusi pilnīgi citu skatu un funkcionalitāti. «Mēs paši brīnījāmies, cik liels izrādījās šis laukums, cik daudz dažādu iespēju tas pavēra Dobelei.» Savukārt novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs runā par biznesu: «Tiešā laukuma tuvumā izvietotas vairākas kafejnīcas. Mēs aicinām to īpašniekus aktīvāk izmantot jauno iespēju un laukumā izvietot vasaras kafejnīcas ar vai bez nojumēm, kā tas ir Eiropas pilsētu vēsturiskajos centros. Dažas iestrādes jau bija pagājušajā vasarā, bet gribētos, lai šajā jomā laukums dzīvo vēl aktīvāk.»
Papildinās infrastruktūru
Par aktivitāti laukumā sūdzēties nevar – dažā labā nedēļas nogalē pat veidojas konkurence, jo gribētāju rīkot pasākumus ir daudz. Kas gan viss nav jau vienā vasarā vien paguvis realizēties Tirgus laukumā: novada svētki nedēļas garumā ar dziesmām un dejām, ābolu festivāls, triāla un citu sporta veidu sacensības, amatierteātru izrādes, sabiedrisko organizāciju akcijas, mākslas skolas plenērs, amatnieku un Latvijas ražotāju gadatirgi. «Esam secinājuši, ka nepieciešama arī viegli uzliekama un noņemama dēļu grīda, jo bruģis dančiem nav īsti piemērots. Pārvietojamā skatuve jau mums ir. Tāpat ir izstrādāts skiču projekts moduļu tipa tirdzniecības namiņiem.»
Vienlaikus ar būtiskajām pārmaiņām Tirgus laukumā mainījusies visa piegulošā teritorija – arī privātīpašnieki iespēju robežās sakārto savus namus. Jāatzīst, ka tikai Kultūras nams vairs neiederas sakārtotajā vidē, taču arī šim arhitektūras piemineklim ir izstrādāts projekts.
Aka piesaista tūristus
Īpašu ievērību rod nepilnus piecus metrus augstā strūklaka Aka, kas ir viens no lielākajiem kinētiskajiem vides mākslas objektiem Baltijā. Vidēji ik pēc pusstundas akas spainis pasmeļ un izlej ūdeni – tas ir brīdis, ko daudzi mēģina noķert un iemūžināt fotogrāfijās.
Vaicāts, vai laukums ir devis savu ieguldījumu arī tūrisma attīstībā, A. Spridzāns ir pārliecināts: «Protams, senāk Dobelē pamatā redzējām individuālus tūristus, bet tagad tūristu autobusi un grupas gida pavadībā vairs nav retums. Tirgus laukums, Amatu māja, ceriņu dārzs un Dobeles pilsdrupas ir iekļautas vairāku tūroperatoru maršrutos. Vienlaikus palielinājies arī ģimeņu tūrisms – cilvēki seko līdzi kultūras, mākslas un sporta pasākumu programmai Dobelē un uz pasākumiem ierodas no visas Latvijas. Ne jau tikai laukums kā objekts, bet tā aura un saturs ir tas, kas mums palīdz sniegt svētku sajūtu sev un citiem.»
Pilsdrupu rekonstrukcija
Turpinot Dobeles vēstures vērtību integrēšanu pilsētas dzīvē, ir izstrādāts projekts pilsdrupu teritorijas rekonstrukcijai. Projekts paredz esošajos mūros – bijušajā kapelā – iebūvēt mūsdienīgu ēku novada muzeja ekspozīcijām un izstādēm. «Ir svarīgi saglabāt vēsturiskās vērtības, bet vienlaikus tās ir jāpapildina ar mūsdienīgiem objektiem, kas dod iespēju pilnvērtīgi izmantot esošo vidi. Ir mainījušās tehnoloģijas, cilvēku prasības un piedāvājums, tāpēc ir svarīgi radīt vienlaikus autentisku un modernu norišu vidi. Pilsdrupu projekts noteikti radīs interesi tūristos un būs vēl viens objekts, par ko priecāties novadniekiem.
