Uz stipriem pamatiem būvē jaunu Tērveti

© Ojārs Lūsis

Agrofirma Tērvete ir mainījusi īpašniekus un kļuvusi par vienas ģimenes uzņēmumu. Jaunie īpašnieki savos mērķos iezīmējuši saglabāt visas esošās, tradīcijām bagātās lauksaimniecības uzņēmuma nozares: laukkopību, piena lopkopību, alus ražošanu, zirgkopību un sabiedrisko ēdināšanu.

Nozaru optimizācijai un attīstībai trīs gadu laikā ieplānotas ap 14 miljoniem latu lielas investīcijas.

Būvēs jaunu Tērveti

Par jauno a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētāju ievēlēts Dainis Dominieks, kurš uzsver: «Vispirms gribu pateikt milzīgu paldies iepriekšējiem agrofirmas vadītājiem – Viesturam Gredzenam un Modrim Gobam, kuri veiksmīgi vadījuši un attīstījuši šo leģendāro uzņēmumu. Ilggadējajā vēsturē ir ielikts lielisks pamats, lai tagad mēs varētu turpināt ekonomiski un tehnoloģiski efektīvu attīstību. Esam saņēmuši uzņēmumu ar fundamentālu pamatu, augstu darba kultūru, lieliskām tradīcijām un vēlmi vienmēr būt labākajiem. Es un īpašnieki pamatoti cer, ka jau tuvāko trīs gadu laikā būsim uzbūvējuši vēl stiprāku, vēl dinamiskāku un, var teikt, jaunu Tērveti.»

Izmantos visus resursus, arī blakusproduktus

Agrofirmas Tērvete viena no stiprākajām nozarēm ir piena lopkopība, tāpēc jaunajā investīciju plānā iekļauta būtiska šīs nozares paplašināšana. Plānots uzbūvēt jaunu fermu kompleksu ar 3000 vietām, saglabājot augstu izslaukumu. Vēsturiski Tērvetē izslaukums gadā ir 8500 litru piena no govs.

Kā likumsakarīgs papildinājums jaunajam kompleksam ir biogāzes savākšanas un koģenerācijas stacijas būvniecība. Jau šajā gadā plānots uzstādīt koģenerācijas staciju ar jaudu 0,5 Mw, bet nākamgad to papildināt ar 1,5 Mw iekārtām. «90% no plānotā biogāzes daudzuma iegūsim no govju kompleksa kūtsmēsliem. Savukārt koģenerācijas rezultātā radīto siltumu vasarā novirzīsim tvaika ražošanas alus darītavā, bet ziemā, kad alus ražošanas apjoms samazinās, siltumu piegādāsim Kroņauces ciemata dzīvojamo māju apsildīšanai,» skaidro valdes priekšsēdētājs.

Tradīcijas saglabās, iekārtas nomainīs

Tērvetes alus vienmēr bijis viens no augstāk vērtētajiem aliem Latvijā, taču ražošanas iekārtas nav mainītas kopš 1972. gada un šajā laikā gan fiziski, gan morāli novecojušas. Tāpēc tiks veiktas nozīmīgas investīcijas alus ražošanas tehnoloģiju atjaunošanā, kā arī palīgtelpu rekonstrukcijā un būvniecībā. Dainis Dominieks sola: «Turpināsim Tērvetes alus labākās tradīcijas – tāpat kā līdz šim, tas tiks gatavots no mūsu pašu miežiem un iesala, brūvēts pēc vecajām pārbaudītajām receptēm un saglabās savu unikalitāti. Ar laiku varētu paplašināties sortiments un tirgū ieviesti jauni produkti, tostarp dabiski raudzēts kvass un veselības dzēriens. Jau pērn tirgū ieviesām Tērvetes nefiltrēto un Tērvetes Vareno alu ar 5,8% alkohola saturu.» Lai arī Tērvetes alus ilglaicīgi bijis viens no dārgākajiem šīs preču grupas produktiem, pieprasījums pēc tā vienmēr bijis augsts, jo aizvien vairāk cilvēku domā ne tikai par cenu, bet arī par alus kvalitāti.

Zirgiem būs sava vieta

Agrofirmas Tērvete logo ir iekļauts zirga attēls, tāpēc arī turpmāk sava loma būs arī zirgaudzētavai un sporta zirgu trenēšanai. Uzņēmuma īpašnieki apzinās, ka šajā tirgus situācijā zirgu audzēšana nav rentabla un kopumā nes zaudējumus. Taču Tērvetei zirgi ir viens no simboliem, ko nedrīkst ignorēt. Kopumā zirgu skaits tiks samazināts, bet tiks turpināta augstvērtīgu sporta zirgu audzēšana. Brīvāk pieejami būs arī zirgi izjādēm.

Jaunu speciālistu meklējumi

Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas laukos jaunu cilvēku paliek arvien mazāk – lielākā daļa dodas laimes meklējumos uz lielajām pilsētām vai ārzemēm. Šie procesi ir skāruši arī Tērveti. Vērtējot esošo strādājošo kolektīvu un iespējas to atjaunināt, uzņēmuma vadība nākusi pie secinājuma: ir jāmeklē jauni, ieinteresēti un strādāt griboši speciālisti, kuri aizvietos tos, kuri tuvākajos gados dosies pensijā. Jaunie kadri ir jāmeklē jau vidusskolās – jāpiedāvā viņiem stipendijas, dzīvesvieta un stabils darbs, lai Tērvete varētu turpināt savas labas saimniekošanas tradīcijas, kas balstītas uz zinātni, vēsturisko pieredzi un nākotnes tehnoloģijām. D. Dominieks aicina: «Uzņēmumam ir ieplānoti līdzekļi jaunu speciālistu apmācībai un izaugsmei, taču ir jāapzinās, ka mūsu prasības ir augstas un tāpat vien neviens neko nedos. Mēs gaidām cilvēkus, kuriem patiesi interesē Latvijas lauku attīstība un nebaida dinamisks darbs.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais