Kvalitatīva vidējā izglītība ir pamats kā dzīvei, tā veiksmīgām mācībām augstskolā, tādēļ pietiekami daudzi jaunieši izvēlas vidējo izglītību iegūt valsts ģimnāzijā.
Pagājušajā gadā Dobeles Valsts ģimnāzija sāka aprobēt Eiropas Kvalitātes vadības fonda izcilības modeli, kas aptver visas skolas darbības un vērtē tās vienotā sistēmā. Līdz šim pēc minētās sistēmas savas skolas pašnovērtējumu veikusi tikai Daugavpils medicīnas koledža, bet starp vispārizglītojošajām mācību iestādēm Dobeles Valsts ģimnāzija bija pirmā, kas spēra šo soli. «Pasaulē šo sistēmu vairāk izmanto dažādas biznesa organizācijas, mēs bijām vairāk kā pētnieki, bet no savas pieredzes varu teikt, ka ir vērts mēģināt! Projekta ietvaros vajadzēja atbildēt uz jautājumiem, kas grupēti deviņos lielos blokos, sistēma šo informāciju apstrādāja, un dažu stundu laikā ieguvām 226 vērtīgus un pilnīgi reālus priekšlikumus skolas darbības uzlabošanai. Tagad, balstoties uz šiem priekšlikumiem, mums jāveido turpmākās attīstības plāns,» ar gandarījumu par paveikto stāsta Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže.
Vislabāk mācību kvalitāti raksturo skolēnu un pedagogu akadēmiskie sasniegumi. Dobeles Valsts ģimnāzija var lepoties ar Dr. paed. Pēteri Puķīti, kurš ir desmitiem fizikas mācību grāmatu un līdzekļu autors un, kā cer I. Didže, saņems augstāko – piekto – skolotāju kvalifikācijas kategoriju. «Pagājušajā gadā viņa skolēni, kuri kārtoja centralizēto eksāmenu fizikā, valsts mērogā bija pirmajā vietā. Tas nozīmē, ka viņš zina, kā iemācīt,» teic I. Didže. Ievērojams darba stāžs – 50 gadi – ir skolotājai Skaidrītei Zaķei. No skolēnu vidus I. Didže īpaši izceļ pērnā gada ģimnāzijas absolventu Kārli Seņķo, kurš ar panākumiem regulāri piedalījies dažādās Latvijas mēroga olimpiādēs un bijis vienīgais mūsu valsts pārstāvis divās pasaules olimpiādēs fizikā un informātikā, kas notika Taizemē.
Skola rūpējas, lai skolēniem būtu iespējas pilnveidot kā garīgās, tā fiziskās spējas. «Esam gandarīti par veiksmīgi īstenoto LEADER projektu, kura ietvaros varējām iegādāties alpīnisma aprīkojumu. Mūsu skolēni apgūst alpīnisma pamatus. Treniņi notiek gravā, kas atrodas blakus skolai, – tur ir tiltiņš, apkārt koki, kur nostiprināt virves, – laba vieta, kur apgūt pamatprasmes, bet šogad ģimnāzijas aktu zāle iegūs jaunu profesionālu apgaismojumu koncertiem un interešu izglītības pasākumiem,» stāsta ģimnāzijas direktore.
Plašu rezonansi sabiedrībā ieguvušas jaunā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa idejas par Latvijas izglītības sistēmas reformēšanu. Vaicāta, cik adekvāti šābrīža situācijai izglītības nozarē ir ministra paustie uzskati, I. Didže norāda: par daudzām lietām vēl būtu jādiskutē ļoti izvērsti un skrupulozi. «Mums ir skaidri jāzina, uz ko mēs ejam, katrai darbībai jābūt mērķtiecīgai. Pirms kaut ko reformēt, vajadzētu atbildēt uz virkni jautājumu – kādu rezultātu mēs gribam saņemt, ko mums vajag no skolēniem un skolotājiem, cik gudram jābūt skolēnam, beidzot vidusskolu. Faktiski vajadzētu raudzīties vēl tālāk, no darba tirgus pozīcijām, lai saprastu, kādas prasmes un zināšanas skolēnam nepieciešams iegūt katrā izglītības pakāpē. Ja skaidri zināsim šo beigu mērķi, tad arī darbs būs rezultatīvs, jo mēs jau nemācāmies tāpat vien,» spriež I. Didže.
