Pašiem savs Doma laukums

© Ojārs Lūsis

Gluži kā dziesmā par baltiem krekliem, arī atjaunotais Dobeles vēsturiskais tirgus laukums nav tik daudz stāsts par vides sakārtošanu kā par vietu, kur piesiet sirdi, atzīt savu esību un saprast, no kurienes tu nāc un uz kurieni ej!

Tāpat kā Rīgai ir savs Doma laukums, kurā gadsimtiem ir risinājušies svarīgie valsts un galvaspilsētas notikumi, tāpat arī dobelniekiem tagad ir vieta, kas koncentrē domu spēku, kultūru, ikdienu un svētkus. «Katrs šo vietu redz citādi, jo katram mums ir sava vērtību skala, sava dzīves pieredze, zināšanas un izpratne par pagātni, tagadni un nākotni. Atjaunotais tirgus laukums, manuprāt, vairāk ir emocionāls projekts, kas atspoguļo pilsētas vēsturi, vienlaikus simbolizē šodienu un ir vērsts uz nākotni. Tā ir vieta, kam kā simbolam jāpaliek nākamajām paaudzēm, lai būtu kur uzkavēties, atcerēties iepriekšējās paaudzes, domāt par savu vietu un misiju šajā saulē,» ar emocionālu pacēlumu teic Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns.

Atjaunotā laukuma vietā vairākus gadu desmitus atradās daudzu vietējo iedzīvotāju nievātais laukums, iesaukts par «skābbarības bedri». Gluži kā uz ierakumu sienām, astoņdesmito gadu beigās tur greznojās revolucionāru sejas. Bareljefi līdz ar brīvvalsts statusa atgūšanu pazuda, bet bedre palika. Domājot par pilsētas vēsturiskā centra labiekārtošanu, tika izstrādāts projekts vēsturiskā tirgus laukuma atjaunošanai, kas gan nav pilnīgi autentisks, bet konceptuāli atbilstošs pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Tas ir bruģēts ar skaldītajiem un apaļajiem laukakmeņiem, orientējoši vēsturiskajā vietā izbūvēta Aka, kas kalpo gan kā strūklaka, gan kā dzeramā ūdens avots. Pateicoties pandusiem, laukums ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tur iekārtotas arī atpūtas zonas ar soliņiem. Jāteic, ka tirgus laukuma lielie atklāšanas svētki notiks pavasarī, kad pilnā apjomā sāks darboties arī astoņu strūklaku sistēma.

Andrejs Spridzāns norāda: «Laukums nav paredzēts ikdienišķam tirgum – šim mērķim rekonstruētā laukuma tiešā tuvumā ir izveidots speciāli tirdzniecībai paredzēts laukums ar atbilstošu infrastruktūru. Vēsturiskajā laukumā plānoti gadatirgi, kultūras pasākumi un dažādi citi sabiedriski nozīmīgi notikumi. Pirmais pasākums – simboliska tirgus diena – šeit notika 23. decembrī, kad, pieskandinot visu apkārtni, ar zirga ratiem laukumā iebrauca Bebene un Ābrams. No decembra vidus līdz janvāra beigām te apmetušies arī vairāki populārie Dobeles sniegavīri.»

Projekts Vēsturiskā tirgus laukuma rekonstrukcija Dobelē (Nr.PPA/3.4.2.1.1/09/02/001) tapis LIAA virzītās ES darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi apakšaktivitātē Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produktu attīstībai ietvaros. Kopējās projekta izmaksas ir 597 000 latu, no tiem 367 000 sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds, bet 13 000 tiek līdzfinansēti no valsts budžeta. Projekta īstenošana sākās 2010. gada februārī, būvdarbi ilga no 2011. gada aprīļa līdz 2011. gada decembrim. Visas projekta aktivitātes plānots pabeigt šā gada februārī.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais