«Mums klājas labi! Kas attiecas uz kultūras un sporta dzīvi novadā – pa šiem vairāk nekā diviem gadiem esam iepazinuši viens otru un turpinām strādāt. Lai arī mūsu budžets nav liels, taupīgi dzīvojot, varam atvēlēt līdzekļus arī attīstībai,» saka Dobeles novada kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Māra Krūmiņa.
Labā ziņa ir tā, ka mūsu iedzīvotāji ir kļuvuši aktīvāki. Arvien lielāku interesi un iniciatīvu par dažādām aktivitātēm izjūtam tieši no mūsu nevalstiskajām organizācijām.
«Nevalstisko organizāciju aktivitātēm finansējums tiek piešķirts uz iesniegto projektu pamata, savukārt amatiermākslas kolektīviem piemērota īpaša vērtēšanas sistēma – viņi krāj punktus. Protams, ka sākotnēji jaunā amatiermākslas finansēšanas kārtība izpelnījās lielu kritiku un pretestību no kolektīvu puses un tai joprojām nepieciešamas dažas korekcijas, taču sistēma sevi ir attaisnojusi, kaut vai tāpēc, ka tā ir lieliska iespēja sakārtot kolektīva iekšējo saimniecību un noteikt prioritātes, tā arī veicina veselīgu konkurenci. Pamatā ir koncepcija: mēs atbalstām tos, kuri ir aktīvi un grib darboties. Pozitīvi, ka amatiermākslas kolektīvi dibina biedrības un cenšas piesaistīt papildu finansējumu, startējot LEADER un arī pašvaldības projektu konkursos,» stāsta M. Krūmiņa. Viņas sacīto papildina kultūras nozares vadītāja Aija Eidinta, norādot, ka sākotnēji aktīvāk pašvaldības projektu konkursos bijuši sportisti, kuri arī pirms tam bija pieraduši paši rūpēties par finanšu līdzekļu piesaisti, bet tagad sasparojušies arī amatierkolektīvu dalībnieki.
Gan sportā, gan kultūras dzīvē svarīga ir infrastruktūra, jo tas ir nozīmīgs ikvienas teritorijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes rādītājs. Kā pagājušā gada intervijā norādīja sporta dzīves vadītāja Vera Ēriksone, Dobeles sporta bāžu vājākais punkts ir stadions. Vaicāta, vai šogad situācija mainījusies, M. Krūmiņa atbild noliedzoši: «Stadiona rekonstrukcijai nepieciešamas ļoti lielas investīcijas. Ir izstrādāta stadiona jeb sporta kompleksa attīstības vīzija, un pašvaldība meklē iespējas finanšu piesaistei. Toties platu soli uz priekšu pavirzījies cits projekts, kas saistīts ar Dobeles pilsētas kultūras nama rekonstrukciju. Pilnībā izstrādāts tehniskais projekts, bet tāpat tagad jādomā par finanšu līdzekļiem. Šogad sakārtosim fasādi un jumtu.»
Plašāks nekā iepriekšējos gadus 2012. gadā būs kultūras un sporta pasākumu piedāvājums novada iedzīvotājiem un viesiem. «Mums ir, ko parādīt arī Latvijas apceļotājiem: jau slavenais ceriņu dārzs un Pokaiņu mežs. Aicinām apmeklēt Sniegavīru saietu un balli ar plašu Ziemassvētku programmu mūsu Amatu mājā un muzejā,» stāsta M. Krūmiņa. Vasarsvētkos atklāsim atjaunoto Tirgus laukumu, un tūdaļ pēc tam sāksies novada svētki, kas šogad tiks svinēti vērienīgāk. Augustā pilsdrupās rīkosim Senās pils svētkus, bet oktobrī pirmo reizi sadarbībā ar Latvijas Valsts augļkopības institūtu notiks pilnīgi jauns pasākums – Ābolu festivāls.
Gada griezumā netrūks arī sportisku aktivitāšu. Novada svētku laikā būs nakts skrējiens, kas pērn guva lielu atsaucību. Novada sporta spēles deviņos sporta veidos sākas novembrī un turpinās līdz Jāņiem. Aktivitāšu pietiks dažādām gaumēm un spējām!» sola M. Krūmiņa. Labu pasākumu piedāvājumu nodrošina mūsu sporta klubi visu vecumu sportistiem, rīkojot tradicionālas sacensības triatlonā, riteņbraukšanā, handbolā, motosportā, svarcelšanā, dambretē, orientēšanās disciplīnās, poverliftingā un šaušanā.