Nu jau otro ziemu Dobeles laukumos un skvēros apmetušies sniegavīri. Kaut arī nekas cits par ziemu neliecina, brašie vīri spēlē gan hokeju, gan ģitāru un akordeonu, draiskojas ar mazajiem un liek pasmaidīt katram, kurš tos ierauga.
Bet par to, kāda ir Dobeles novada ikdiena un plāni, vaicājām Dobeles novada domes priekšsēdētājam Andrejam Spridzānam.
– Lielākajai daļai Latvijas pašvaldību budžets iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa sadaļā pildījās labāk, nekā plānots. Kā pagājušajā gadā budžets pildījās Dobelē un vai izdevās paveikt visus plānotos darbus?
– Katrs gads iesākas ar sapņiem, mērķiem un idejām, bet to realizācija ir tiešā veidā saistīta ar finansēm. Jāsaka, ka pagājušo gadu vērtēju kā stabilizācijas gadu ar attīstības tendencēm, un tas atspoguļojas paveiktajos darbos. Arī Dobeles novada budžets pildījās labi, un gada garumā ieņēmumi bija nedaudz lielāki par plānotajiem. Tas mums deva iespēju paveikt arī vairākus citus darbiņus, kas nebija iekļauti pamatbudžetā. No finansiālo iespēju viedokļa raugoties, viss ko bijām iecerējuši un iekļāvuši šā gada plānos, ir izdarīts.
– Vai nākamā gada budžetā plānots pieaugums?
– Ir pamats domāt, ka arī šis gads būs uz attīstību vērsts, bet ir jāapzinās, ka mēs esam saistīti ar procesiem Latvijā, Eiropā un pasaulē, tāpēc turpinām būt taupīgi un 2012. gadu plānojam piesardzīgi. Šā gada budžets vēl nav apstiprināts, bet provizoriskie dati liecina, ka tas būs apmēram 2011. gada līmenī.
Jāatzīmē, ka liela daļa budžeta saistās ar ES fondu līdzfinansēto projektu realizāciju. Šogad beidzas pašreizējais plānošanas periods un daļai patlaban aktīvo programmu finansējums būs izsmelts. Taču novada pašvaldība turpinās piesaistīt ES finansējumu arī jaunajā plānošanas periodā. Jau tagad strādājam pie projektu sagatavošanas, ko iesniegsim apstiprināšanai, līdz ko tiks atvērta kāda jauna ES atbalsta programma. Man ir jāatzīst, ka pašvaldības attīstībai vienīgais pieejamais finansējums ir tieši ES fondi, tāpēc to piesaiste ir mūsu prioritāte.
– Kurus no ES projektiem jūs uzskatāt par visbūtiskākajiem Dobeles novadam?
– Nav nenozīmīgu projektu, jo pat vismazākais realizētais darbiņš kādam ir svarīgs. Šogad turpināsim tranzītielu sakārtošanu, sabiedrisko un daudzdzīvokļu ēku siltināšanu.
Apjoma ziņā visvērienīgākie ir ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekti vairākās novada apdzīvotajās vietās, arī Dobeles pilsētā. Patlaban ir izsludināts iepirkuma konkurss par būvdarbu veikšanu Dobeles ūdenssaimniecības projekta ietvaros. Projekta visbūtiskākā sadaļa ir centralizēto tīklu paplašināšana privātmāju rajonā, kur līdz šim tika izmantotas lokālās akas un kanalizācijas nosēdakas. Aktualizēti ir arī citu novada pagastu apdzīvoto teritoriju ūdenssaimniecības attīstības projekti, tostarp Penkulē, Krimūnās, Gardenē. Līdz ar to praktiski visā novadā iedzīvotājiem būs pieejami vienādas kvalitātes ūdenssaimniecības pakalpojumi – atdzelžots dzeramais ūdens un mūsdienīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas saudzēs vidi, kur dzīvojam. Atgādināšu, ka šie projekti attiecībā uz dzeramā ūdens kvalitāti ir vērsti uz iedzīvotāju vajadzībām, savukārt notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtu darbība ietekmē tieši vidi, kuru mums nav tiesību samaitāt.
– Jūs pieminējāt ēku siltināšanu, kam arī ir pieejams ES fonda līdzfinansējums, taču kopumā Latvijā šā fonda apgūšana notiek nepiedodami lēni...
– Mēs esam gandarīti, ka Dobelē šīs programmas apgūšana no nāves punkta ir izkustējusies un ir pabeigta vai vēl rit četru dzīvojamo ēku siltināšana, trīs māju rekonstrukcija tiks uzsākta pavasarī un vēl piecām mājām ir veikts energoaudits, un iedzīvotājiem jāpieņem lēmums par rekonstrukcijas uzsākšanu. Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem šajā procesā parasti ir iedzīvotāju nespēja vienoties par siltināšanas nepieciešamību, taču SIA Namnieks darbinieki ir spējuši izskaidrot ieguvumus un pārliecināt iedzīvotājus veikt namu renovāciju. Iedzīvotāju izpratne un Namnieka aktivitātes ir devušas pozitīvu rezultātu. Arī pašvaldība vienmēr ir atbalstījusi māju siltināšanu, jo tieši ēku renovācija dod ekonomiski pozitīvu rezultātu – maksa par patērēto siltumenerģiju samazinās un starpība starp esošo un turpmāko maksu par siltumu faktiski sedz finansiālās saistības, ko rada kredītu maksājumi. Pašvaldības interesēs ir samazināt maksājumu slogu par siltumu. Tāpat nevienam nav noslēpums, ka daļa iedzīvotāju tiešām nespēj norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, un pašvaldībai ar sociālā dienesta starpniecību nākas izsniegt pabalstus. Atzīmēšu, ka siltuma tarifs Dobelē ir viens no zemākajiem, taču ēku energoefektivitāte ir slikta. Svarīgi ir nenokavēt laiku, kamēr pusi no māju siltināšanas izdevumiem sedz ES fonds. Turklāt uzlabojas renovēto ēku tehniskais stāvoklis un līdz ar to arī īpašuma vērtība.
– Iedzīvotāju komunālo pakalpojumu parādi ir tiešā kontekstā ar nodarbinātību un ienākumu apjomu. Kā jūs raksturotu šos lielumus?
– Salīdzinot nodarbinātības rādītājus 2011. gada sākumā un beigās, redzam: 2011. gada 1. janvārī Dobeles novadā bez darba bija 12,8% darbspējīgo cilvēku, bet gada beigās šis skaitlis ir samazinājies par 2 procentpunktiem, noslīdot līdz 10,8%. Tas ir viens no labākajiem rādītājiem Latvijā. Taču es uzskatu, ka nodarbinātība, atalgojums un komunālo parādu apjoms nav saistāmi burtiski, jo daļa iedzīvotāju izmanto iespējas nemaksāt par to, ko var nemaksāt. Parādi bija arī treknajos gados. Tiem, kuriem patiešām ir objektīvi iemesli, palīdz mūsu sociālais dienests.
Līdz ar krīzi pasaulē un arī Latvijā pēdējo gadu laikā pašvaldības budžeta daļa, kas paredzēta sociālajiem pasākumiem, ik gadu pieauga. Taču pagājušā gada rezultāti liecina, ka Dobeles novadā situācija stabilizējas un kāpums nav nepieciešams. Taču esam ieplānojuši rezervi arī šā gada budžetā, lai nodrošinātos gadījumiem, kurus nevaram prognozēt.
– Aizvadītajā gadā ekspluatācijā tika nodota rekonstruētā un paplašinātā pirmsskolas izglītības iestāde Spodrītis. Vai tas atrisina visas problēmas ar bērnu ievietošanu pirmsskolas iestādēs?
– Rekonstruētā bērnudārza jaunajā korpusā ir 120 vietu. Kopumā varu teikt, ka novadā ir pietiekami daudz vietu pirmsskolas iestādēs, protams, ne visas atrodas pilsētā. Daļa ir lauku teritorijās, tostarp Auros un Gardenē, kas atrodas tikai dažu kilometru attālumā no Dobeles. Tāpat arī Jaunbērzē, kuru ērti var izmantot tie cilvēki, kuri strādā Rīgā, jo tas ir tieši pa ceļam, braucot uz darbu un atgriežoties mājās. Arī pagastos, kur nav atsevišķas pirmsskolas izglītības iestādes, pie skolām ir saglabātas pirmsskolas grupas.
– Viens no jautājumiem, kas visvairāk pagastu iedzīvotājus uztrauca pirms teritoriālās reformas, bija ceļu stāvoklis no pagastiem uz centru, šajā gadījumā Dobeli. Vai tiek veikta ceļu uzlabošana uz novada apdzīvotajām vietām?
– Jā, pagājušajā gadā sakārtojām Vildavas ceļa posmu Auru pagastā, bet šim gadam ir izstrādāts asfaltēšanas projekts ceļam Auri–Apgulde–Naudīte. Līdz ar šā projekta pabeigšanu, praktiski uz visu pagastu centriem varēs aizbraukt pa asfaltu. Vienīgi ceļš uz Aizstrautniekiem paliks neasfaltēts, jo tā noslogojums ir pavisam neliels.
Savukārt satiksmes drošības jomā ir veikti uzlabojumi Jaunbērzē un Penkulē, kur tika izveidoti gājēju celiņi, kas būtiski uzlabo gājēju drošību.
– Ko jūs vēlaties pateikt sava novada iedzīvotājiem, sagaidot 2012. gadu?
– Krīzes laikā mēs esam kļuvuši neiecietīgāki, noslēgtāki un raupjāki, taču es vēlētos, lai krīze mūs nevis atsvešinātu, bet vienotu. Ir jāmācās saprast mazāk veiksmīgos, sniegt viņiem ne tikai materiālu, bet, galvenais, morālu atbalstu. Tie, kam dzīvē vairāk veicies, nereti noniecina trūcīgos un bezdarbniekus, taču starp viņiem ir patiesi godīgi un strādāt griboši cilvēki, kuri savas esības apliecināšanai ķeras gan pie slotas, gan lāpstas un nepeļ nevienu darbu. Uzteiksim, nevis pelsim viņu centienus, jo darba tikums ir pamatu pamats.
