Jau kopš decembra Dobele ir pilnīgi pārvērtusies – tajā saradušies jauni iemītnieki, kas pasmaidīt liek lielam un mazam – norit pirmais sniegavīru saiets. Laikā, kad prieka apkārt maz, arī omulīgie vīri dara priecīgāku prātu.
Kā kopumā dzīvojas dobelniekiem, vaicājām Dobeles novada domes priekšsēdētājam Andrejam Spridzānam.
– Novads tika izveidots jau 2009. gada jūlijā, bet tāds reāls darbs novada ietvaros ir bijis tikai vienu pilnu gadu. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai izdarītu secinājumus, vai novada ideja ir sevi attaisnojusi?
– Kopumā ņemot, jā – ir izkristalizējušies vājākie punkti, kuros būs jāievieš izmaiņas. Vairāk gan saskaņā ar valsts likumdošanu, lielākās izmaiņas būs profesionālās izglītības jomā.
– Kādas tieši?
– Esam izstrādājuši profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju 2010.–2015. gadam, kurā plānots izveidot vienu multifunkcionālu profesionālās izglītības kompetenču centru, iekļaujot tajā trīs izglītības iestādes – Dobeles Amatniecības vidusskolu, Apguldes arodvidusskolu un Dobeles 2. vidusskolu, kurām tiks veidota vienota pārvaldības sistēma. Esam atraduši iespēju asfaltēt ceļa posmu no Dobeles uz Apguldi, lai nodrošinātu ērtu un ātru satiksmi starp abām apdzīvotajām vietām ne tikai skolēnu, bet visu novada iedzīvotāju vajadzībām. Multifunkcionālajā izglītības centrā dosim iespēju apgūt izglītību reģiona pieprasītākajās profesijās – lauksaimniecībā, rūpniecībā. Pēdējo gadu tendence parāda, ka jaunieši profesiju vēlas apgūt iespējami tuvu dzīvesvietai.
– Nevar noliegt, ka izglītības līmenis arī Dobeles vispārizglītojošajās skolās ir labs. Vēlos, lai pastāstāt par jauniešu un pasniedzēju panākumiem arī citiem Latvijas iedzīvotājiem.
– Mēs tiešām ļoti lepojamies ar saviem audzēkņiem un pedagogiem, kuri māca mūsu jauno paaudzi. Īpaši labi panākumi ir tieši Dobeles Valsts ģimnāzijas audzēkņiem, kuri valsts mēroga olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbu konferencēs ieguvuši godalgotas vietas un saņēmuši atzinības rakstus. Vislabāk mūsējiem veicas tieši eksaktajās zinātnēs – matemātikā, fizikā, informātikā, ķīmijā. Uzskatu, ka ilgtermiņa skatījumā tieši eksaktajām zinātnēm ne tikai katra indivīda, bet visas valsts attīstībā ir ļoti liela nozīme. Pašvaldība vienmēr ir atbalstījusi skolu centienus uzlabot materiāli tehnisko bāzi, kā arī veicinājusi pasniedzēju tālākizglītību. Valstī trūkst vienotas sistēmas pedagogu tālākizglītības organizēšanai, tālākizglītību kavē arī nepietiekamais finansējums, lai pasniedzēji varētu pilnveidoties un iemācīties izmantot jaunākos tehnoloģiju sasniegumus skolēnu apmācības procesā. Pašvaldība šiem mērķiem pērn novirzīja 3500 latu, kuri tika izmantoti pasniedzēju tālākizglītībai dažādos kursos un profesionālās pilnveides programmās.
Ar pašvaldības politisko un finansiālo atbalstu ir īstenoti ES projekti, tostarp dabas zinātņu kabinetu izveidošana, infrastruktūras uzlabošana un vēl virkne lielāku un mazāku projektu. Jaunieši ir mūsu nākotne, un, cik labi mēs viņus sagatavosim patstāvīgai dzīvei, tik labi paši pavadīsim vecumdienas. Tā nav spekulācija par tēmu, bet gan mūsu pašvaldības vadības un deputātu stingra nostāja. Viens no atbalstāmajiem pasākumiem ir iesaistīšanās projektā Jaunieši stratēģiskai jaunatnes politikas attīstībai pašvaldībās, kura ietvaros laika posmā no 2010. gada 15. oktobra līdz 2011. gada 15. martam tiek īstenota jauniešu apmācība, saņemts biedrības Jaunatnes politikas institūts atbalsts un konsultācijas.
– Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība nāk klajā ar vairāk nekā graujošiem jaunumiem veselības aprūpes jomā. Kādas perspektīvas redzat Dobeles slimnīcai?
– Veselības aprūpe ir ļoti nozīmīga katras pašvaldības darbā. Gribu nomierināt iedzīvotājus – ieplānotās straujās reformas, kas paredzēja deviņu, tostarp Dobeles, slimnīcu optimizāciju, ir atliktas līdz maijam. Šajā laikā tiks veikta rūpīga izvērtēšana, notiks diskusijas ar mediķiem, pašvaldībām un valdību, lai pieņemtu pārdomātus un iedzīvotāju situāciju nepasliktinošus lēmumus. Ir jāpatur prātā, ka vissvarīgākās ir iedzīvotāju vajadzības. Esmu par esošo resursu efektīvu izmantošanu, nevis par iestāžu slēgšanu. Te ir jāatrod kompromiss starp medicīnas pakalpojuma kvalitāti un pieejamību un izmaksām.
– Pagājušā gada budžetā visas pašvaldības ieplānoja daudz vairāk līdzekļu nekā iepriekš. Kā izskatās, vai arī šim gadam vajadzēs palielināt sociālo budžetu?
– Es gribu teikt, ka situācija ir stabilizējusies un bezdarbnieku skaits, kā arī citu personu, kam nepieciešams finansiālais atbalsts, skaits vairs tik strauji nepieaug. Tāpēc ceram, ka šogad mums pabalstos un citu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai vajadzēs izmaksāt mazāk. 2010. gadā kopumā sociālās palīdzības sniegšanai Dobeles novadā izmaksāts 629 870 latu, no tiem Labklājības ministrijas līdzfinansējums ir tikai 162 511 latu. Mūsu sociālais dienests strādā ļoti aktīvi, un darba dienesta darbiniekiem ir ļoti daudz – sociālo pabalstu izmaksāšana ir mazākais, kas jāizdara, svarīgi ir sniegt arī cita veida pakalpojumus – sniegt atbalstu vardarbības upuriem ģimenēs, psihologa konsultācijas krīzē nonākušajiem un vēl virkni pasākumu, kas samazina riskus un palīdz cilvēkiem atrisināt problēmas, kas nav tikai naudas jautājums.
– Pēdējos gados pašvaldības īsteno praktiski tikai ES fondu atbalstītos projektus. Vai arī šogad tiks uzsākts kāds jauns projekts, kas vērsts uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu ne tikai Dobelē, bet arī citās novada apdzīvotajās vietās?
– Gribu uzsvērt, ka arī pagājušajā gadā realizējām projektus faktiski visās apdzīvotajās vietās un dažos pagastos pat vairākus. Skaidri iezīmējās novada izveidošanas pozitīvā puse – pagastos tiek veiktas investīcijas, kas tiem vieniem pašiem nebūtu pa spēkam, piemēram, vērienīgi izglītības iestāžu siltināšanas projekti, ūdenssaimniecības rekonstrukcijas un tamlīdzīgi.
Februārī tiks pabeigta Bērzupes internātpamatskolas rekonstrukcija 111,3 tūkstošu latu vērtībā, maijā plānots nodot ekspluatācijā rekonstruēto Jaunbērzes pagasta sociālo māju, kuras tāmes vērtība ir vairāk nekā 135 tūkstoši latu. Ir īstenots projekts izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanai Dobeles novadā, kura kopējās izmaksas ir gandrīz 1,5 miljoni latu.
Projekta ietvaros tika nosiltinātas 11 pašvaldības izglītības iestādes – 4 bērnudārzi un 7 skolas, tai skaitā piecas no izglītības iestādēm atrodas Dobeles pilsētā un sešas – novada teritorijā (Krimūnu pamatskola, Naudītes pamatskola, Lejasstrazdu pamatskola, Annenieku pamatskola, Annenieku PII Riekstiņš, Jaunbērzes PII Minkuparks).
Tiks realizēti arī vairāki jauni projekti, kas būs būtisks ieguvums visiem novada ļaudīm – par ceļa posma Auri–Apgulde–Naudīte rekonstrukciju vairāk nekā miljona vērtībā es jau teicu. Šogad gribam veikt arī Dobeles pilsētas centrālās maģistrāles – Brīvības ielas – būtisku rekonstrukciju posmā no Baznīcas ielas līdz tiltam pār Bērzi. Dobelniekus noteikti iepriecinās projekts, kas paredz vēturiskā Tirgus laukuma rekonstrukciju. Tai saņemts līdzfinansējums no Eiropas reģionālās attīstības fonda. Kopējās izmaksas tiek plānotas 644 117 latu. Beidzot mums atkal būs skaists bruģēts centrālais laukums.
– Ūdenssaimniecības rekonstrukcija Dobelē jau pa lielai daļai ir veikta, un Dobele bija viena no pirmajām Latvijā, kur tika uzbūvēta jauna dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Kad būs pienācis laiks tīklu paplašināšanai, lai nodrošinātu centralizēto ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību arī privātmāju rajonos?
– Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstīa Dobelē turpinās, un darba kārtībā ir jaunais Kohēzijas fonda atbalstītais projekts, kurā galvenokārt akcentēta tieši tīklu paplašināšana un rekonstrukcija. Izbūvēsim divas jaunas artēziskās akas un divus ūdens uzglabāšanas rezervuārus un rekonstruēsim esošos, kā arī modernizēsim otrā pacēluma sūkņu staciju.
22,5 km apjomā notiks ūdensapgādes tīklu izbūve un rekonstrukcija, kā arī tiks rekonstruēti un no jauna izbūvēti 20,4 km kanalizācijas tīklu. Ieplānota 12,6 km kanalizācijas spiedvadu izbūve Lejasstrazdu un Šķibes ciema pieslēgšanai Miltiņu ciema sūkņu stacijai. Kopējās projekta izmaksas ir gandrīz 5 miljoni latu. Vērienīgo projektu plānots pabeigt līdz 2014. gada oktobrim.
Vienlaikus notiks būtiska ūdenssaimniecības rekonstrukcija arī Lejasstrazdu ciemā un Gardenē.
– Šā brīža aktualitāte visā Latvijā ir lielais sniega daudzums. Kādus sarežģījumus tas radījis Dobelē?
– Uzskatu, ka nekas traks nav noticis – Latvijā ir ziema kā katru gadu un snieg sniegs. Šogad varbūt nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gadā, taču situācija Dobeles novadā ir kontrolējama. Biju izbraucis apsekot, kādā stāvoklī ir novada ceļi, un secināju, ka tie ir izbraucami, pie visām skolām un citām sabiedriskām iestādēm piebraukt var. Nenoliedzami, ka apgrūtināta ir bērnu atvešana uz skolu no attālākajām vietām, bet mūsu klimatiskajos apstākļos ar šādām neērtībām ir jārēķinās.
Neapšaubāmi, ka izdevumi sniega tīrīšanai ir krietni lielāki, nekā bijām plānojuši, un nāksies aizņemties no pašvaldības pamatbudžeta, taču ceram, ka drīz tā snigšana rimsies un arī naudas plūsmu varēsim sakārtot atbilstoši plānotajiem pasākumiem.
– Vai gatavojat rīcības plānu iespējamiem plūdiem?
– Iestrādes šajā jomā mums ir jau no pagājušā gada pieredzes, un arī šogad apzināmies, ka plūdi var būt. Ne tikai attiecībā uz iespējamiem plūdiem, bet arī par rīcības koncepciju citās ārkārtas situācijās aizvadītajā nedēļā tikāmies ar Tērvetes un Auces novadu vadību. Tās ir bijušā Dobeles rajona teritorijas pašvaldības, un ir ļoti svarīgi, lai vienota rīcība krīzes situācijās būtu pēc iespējas plašākā teritorijā – plūdiem un citām stihijām nav administratīvo robežu.
