Zemgales reģionālās pārvaldes pārziņā ir Dobeles, Bauskas un Jelgavas bijušo rajonu teritorija, kas veido 9% no kopējās Latvijas platības.
Savukārt no visas Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes šeit atrodas 12%. Salīdzinoši nelielajā platībā tiek saražoti 50% no valstī iegūtā graudu un 50% no rapša kopapjoma. Zemgales reģiona vidējais saimniecības lielums ir 48 hektāri, savukārt vidējais rādītājs valstī ir gandrīz uz pusi mazāks – 24 hektāri. Vairāk par Zemgales lauksaimniecību jautājām LAD Zemgales reģionālās pārvaldes vadītājam Viesturam Reinfeldam.
– Kā jūs raksturotu aizvadīto gadu, un kādi plāni 2011. gadam?
– Kopumā iepriekšējais gads ir bijis ļoti veiksmīgs – esam administrējuši skaitliski daudz ES atbalstītu projektu, kas Latvijas lauksaimniekiem deva iespēju piesaistīt miljoniem latu un padarīt efektīvāku lauksaimniecības nozari kopumā. Arī uz šo gadu skatāmies pozitīvi – domājam, ka mūsu lauksaimnieki būs tikpat aktīvi kā iepriekš, kā arī mums dos iespēju piesaistīt ja ne tikpat daudz finanšu resursu kā 2010. gadā, tad vismaz tuvu tam.
– Zemgalē ir vislielākais vidējais saimniecības lieluma rādītājs. 2010. gadā platību maksājumiem bija pieteikušās 4925 saimniecības ar kopējo platību 237 300 hektāru, no tām 15% lielākas par 100 hektāriem. Vairākām no tām apsaimniekošanā ir vairāk nekā 1000 hektāru. Kopš 2006. gada saimniecību skaits samazinās, bet kopējais platību apjoms paliek iepriekšējā līmenī. Par ko tas liecina?
– Tas liecina, ka mazās saimniecības no tirgus aiziet, bet lielās kļūst arvien lielākas. Tas ir normāls process, jo lauksaimniecība ir ražošanas nozare, kurā, tāpat kā jebkurā citā ražotnē, ir svarīga resursu izmantošanas efektivitāte. Lielām saimniecībām ir vieglāk iegādāties un atbilstoši efektīvi izmantot jaunāko tehniku un citus risinājumus.
Ir jāsaprot, ka lauksaimnieciskai ražošanai ir jābūt labi nostādītam biznesam. Zemgalē ir normāls lauksaimnieciskās ražošanas biznesa modelis. Tiem, kas vēlas dzīvot laukos un uzturēt naturālās saimniecības, ir viņu pašu izvēle, un valsts uzdevums nav par katru cenu nodrošināt šo saimniecību izdzīvošanu, bet gan veicināt efektīvu zemes platību izmantošanu, radot pievienoto vērtību.
– Kuras no ES piedāvātajām atbalsta programmām Zemgalē ir vispopulārākās?
– Viennozīmīgi Lauku saimniecību modernizācija. Aizvadītā gada maijā tika atvērts jaunais ES līdzfinansējuma fonds un viss pieejamais finansējums – 8,8 miljoni latu – tika apgūts dažu mēnešu laikā. Iesniegti tika 170 projekti, un to kopējais faktiski piesaistītais finansējums pārsniedza 9,7 miljonus. Kopā ar zemnieku līdzfinansējumu, kas ir vairāk nekā 12 miljonu, 2010. gadā lauksaimniecībā ir veiktas ap 22 miljonu latu lielas investīcijas. Lielākais investīciju projekts ir gandrīz miljons latu, savukārt mazākais projekts bija 3000 latu apmērā. Šie skaitļi liecina, ka arī Zemgalē tiek realizēti ļoti dažādi projekti dažādām vajadzībām.
– Kādi ir LAD veiktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes inventarizācijas rezultāti? Vai Zemgalē ir daudz neapsaimniekotu platību?
– Zemgalē ir viszemākais neizmantoto zemju īpatsvars – 91% no kopējā apjoma tiek intensīvi apsaimniekota. Atzīmēšu, ka vidēji Latvijā apsaimniekotas ir 84% no kopumā reģistrētās lauksaimniecībā izmantojamās platības. Lielākā daļa tā saukto dīvāna zemnieku, kuri savas platības reģistrējuši, bet faktiski saimniecisko darbību neveic, ir koncentrējušies Latgalē, Zemgalē tādu nav.
– Vai šis gads lauksaimniekiem sola kādus jaunumus?
– Janvāra vidū nāks klajā jaunie Ministru kabineta noteikumu grozījumi par lauku saimniecību modernizāciju. Ir izveidojies priekšstats, ka Zemgales lauksaimnieki jau ir pietiekami daudz saņēmuši un tiem atbalsts vairs nav nepieciešams. Cik zinu, tad šogad Zemgalei tiek plānots ap divu miljonu latu liels publiskais finansējums, kas ir tikai piektā daļa no pērn piešķirtā apjoma. Varu pateikt, ka pagājušā gada fonda atvēršanas dienā 5. maijā vien tika iesniegti projektu pieteikumi divu miljonu apmērā. Ja īstenosies manas bažas, tad fonda atvēršanas dienā pie Zemgales Lauksaimniecības pārvaldes durvīm būs rinda jau kopš iepriekšējās dienas. Tā būs reāla cīņa par finansējuma saņemšanu, jo interese ir milzīga, un tas ir saprotams – pirms vairākiem gadiem iegādātā tehnika, kas tiek intensīvi izmantota, jau ir nolietojusies. Ja zemnieks vēlas turpināt intensīvi saimniekot, tad tehniskais parks ir sistemātiski jāatjauno.
– Vai informācijas pieejamība un konsultatīvais atbalsts ir labā līmenī?
– Jāteic, ka sadarbība ar klientiem pēdējā laikā, kopš darbu LAD vadībā ir sākusi Anna Helviga Vītola, ir būtiski mainījusies. Tagad esam pievērsušies klientu konsultēšanai jau projektu sagatavošanas procesā, jo vēlamies saņemt projektus pēc iespējas labākā kvalitātē, kas savukārt paātrina lēmuma pieņemšanas un atbalsta saņemšanas laiku.
