Dobeles pilsētai un desmit pagastiem apvienojoties novadā, 2009. gada 1. jūlijā tika izveidota viena – Dobeles novada – pašvaldība.
Katrā pagastā tiek saglabāta pakalpojumu sniegšanas vieta, un arī Dobeles iedzīvotāji visus pašvaldības sniegtos pakalpojumus var saņemt turpat, kur līdz šim.
Perspektīvā visas pagastu pārvaldes plānots izveidot par tā sauktajām vienas pieturas aģentūrām, tādējādi samazinot administratīvo darbinieku skaitu un vienlaikus saglabājot kvalitatīvu un ātru pakalpojumu pieejamību. Par darbu jaunizveidotajā sistēmā uz sarunu aicinājām Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu, kas domes vadītāja amatā ievēlēts pirmo reizi, bet jau ilgstoši bijis Dobeles pilsētas domes deputāts.
– Kopš novadu izveidošanas ir pagājis pusgads, bet praktiski novads ar kopēju budžetu un pārvaldi sāk strādāt tikai tagad. Kādi ir pagastu iedzīvotāju pirmie vērtējumi par dzīvi novada ietvaros?
– Es nevarētu teikt, ka iedzīvotāji jaunumus uzņem ar lieliem protestiem, taču jebkuras pārmaiņas liek mainīties arī pašam cilvēkam. Dažas ierastas lietas tagad ir citādas, un tam ir nepieciešams adaptācijas laiks.
Mūsu mērķis ir nodrošināt visus novada iedzīvotājus ar kvalitatīviem pakalpojumiem, un mēs pakāpeniski uz to virzāmies. Veidojam vienas pieturas aģentūras, ko mums ļauj izdarīt jau ieviestā elektroniskā dokumentu uzskaites sistēma visās pagastu pārvaldēs. Tāpēc nav problēmu visas lietas nokārtot uz vietas pagastā. Aizķeršanos rada elektroniskā paraksta lietošana, tāpēc esam izveidojuši sistēmu, ko traktējam kā pagaidu. Šī gada laikā ir jānovērš minētās nepilnības, bet tas ir ne tikai mūsu pašvaldības, bet valsts kompetences jautājums.
– Janvāris pašvaldībām ir jaunā budžeta sagatavošanas laiks. Kāds tas attiecībā pret iepriekšējo gadu būs Dobeles novadā? Vai Dobeles novads ir dotāciju saņēmējs no pašvaldību izlīdzināšanas fonda vai donors?
– Dobeles pilsēta ilgu laiku bijusi donors pašvaldību izlīdzināšanas fondā, taču pēc novada izveidošanas, rēķinot ienākumus uz vienu iedzīvotāju, Dobeles novads no pašvaldību izlīdzināšanas fonda saņems dotāciju 230 tūkstoši latu apmērā.
Sakarā ar to, ka Dobeles novads pārņem visas līdz šim rajona padomes kompetencē bijušo iestāžu saistības, bet finansējums, kas līdz šim bija rajona padomes rīcībā, piešķirts netiek, kopējais novada budžets būs mazāks nekā iepriekšējā gadā.
Domājot par šī gada budžetu, mums ļoti rūpīgi jāanalizē arī prognozējamie ienākumi, jo aizvadītā gada nogalē ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa bija par 15% mazāki, nekā plānots. Šī gada pirmajā pusē ir jāierobežo izdevumi, lai gada otrajā pusē budžets nebūtu jāpārstrādā un naudas pietiktu visam gadam. Svarīgi ir saglabāt stabilitāti un drošību pašvaldības pakalpojumu sniegšanā, kā arī pašvaldības darbinieku atalgojumā un štatu sarakstā.
– Vai, plānojot budžetu, redzat iespējas investēt arī jaunos attīstības projektos?
– Attīstības projekti, kas ietekmē ekonomisko aktivitāti, ir vienīgā iespēja, lai turpmāk mēs varētu cerēt uz budžeta pieaugumu, tāpēc ir jārod iespējas realizēt iesāktos projektus un jāstrādā pie jauniem.
Tā kā valsts likumdošana ļauj kredītus ņemt tikai tiem projektiem, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, šie projekti arī šogad būs prioritātes. Mēs nevienu mirkli nedrīkstam atteikties no attīstības, jo tad jau rīt mēs būsim zaudētāji, tāpēc, neskatoties uz saspringto budžetu, sava daļa paredzēta attīstībai. Atzīmēšu, ka visa novada teritorijā realizējamo projektu uzraudzība ir koncentrēta novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļā un visiem projektiem ir zināms finansēšanas avots. 2010. gads būs viens no investīcijām bagātākajiem, un zināmā mērā tas ir tāpēc, ka novada finanšu resursi tagad ir apvienoti un iespējams izdarīt to, ko katrs pagasts atsevišķi nespētu. Tas ir viens no teritoriālās reformas pozitīvajiem ieguvumiem.
– Ir dzirdētas pozitīvas atsauksmes no Dobeles novada uzņēmējiem, ka jaunievēlētā dome izrāda lielu interesi par uzņēmēju vajadzībām un meklē iespējas viņiem palīdzēt...
– Es domāju, ka iedzīvotāju un visa novada labklājība ir tiešā veidā atkarīga no uzņēmējdarbības aktivitātēm.
Pašvaldības kompetencē ir infrastruktūras loģiska attīstība, kas pakārtota uzņēmēju vajadzībām, tāpēc mums ir jāzina, ko vēlas uzņēmēji. Līdz šim pašvaldība ar uzņēmējiem vairāk tikās individuālās sarunās, bet mēs vēlamies visus uzņēmējus aicināt vienkopus un dot iespēju šiem cilvēkiem apmainīties ar informāciju arī savā starpā. Vēl jo vairāk tas ir svarīgi pēc novada izveidošanas – tagad uzņēmējiem vajadzētu paskatīties uz visu novadu kopumā un izvērtēt iespējas, ko tas var dot.
Arī strādājot pie novada attīstības stratēģijas un teritoriālā plānojuma, mums ir svarīgi zināt katra iesaistītā cilvēka un uzņēmēja mērķus.
Ļoti gribam veidot rezultatīvu diskusiju, kas dotu iespēju attīstīties visam novadam, lai tas veiksmīgi iekļautos reģionā un valsts kopējā ekonomikā.
– Plānošanas reģioni šobrīd iedalīti vēsturisko teritoriju robežās – Zemgale stiepjas no Bauskas līdz Jēkabpilij, kas nenoliedzami ietekmē reģiona attīstības plānošanu. Tik plašā teritorijā ir dažādas vajadzības, kas bieži vien var būt pretrunīgas...
– Jā, Dobele ir Zemgales sastāvdaļa, un mēs savu attīstību labāk saskatām kontekstā ar Tukumu, Bausku, Saldu, Jelgavu, Rīgu un, varbūt, Jūrmalu. Tāpēc, plānojot apriņķu vai reģionu robežas, ir jāņem vērā novadu jau esošā sadarbība un attīstības iespējas. Var izveidoties arī cita situācija – ja mūsu uzņēmumi aktualizēs sadarbību ar austrumu partneriem, tad esošās robežas šķiet racionālas. Katrā gadījumā tas ir pārdomu vērts jautājums.
– Valsts līmenī jau vairākus gadus tiek aktualizēta profesionālā izglītība, lai samazinātu vispārizglītojošo skolu vidusskolas audzēkņu skaitu, palielinot to jauniešu īpatsvaru, kuri vienlaikus apgūst profesiju un vidējo izglītību. Taču Izglītības un zinātnes ministrija naudu izglītībai piešķir arvien mazāk, atbildību par profesionālo un vidējo izglītību konkrētā teritorijā faktiski deleģējot pašvaldībām. Kāds ir jūsu skatījums uz šo aktualitāti?
– Mūsu novadā atrodas divas profesionālās mācību iestādes – Apguldes arodvidusskola un Dobeles amatniecības vidusskola, ko vēlamies saglabāt, taču ir jādomā par piedāvāto programmu lietderību ne tikai konkrētā reģionā, bet arī valsts mērogā. Jāizstrādā efektīva sistēma, kas ļautu sagatavot speciālistus vienā vai divās skolās visai Latvijai, jo ir profesijas, kuru pieprasījums ir neliels, tāpēc ir mērķtiecīgi veidot vienu spēcīgu materiāli tehnisko bāzi, nevis vairākās skolās iekļaut konkrēto mācību programmu, zinot, ka apmācības kvalitāte nav pietiekami augstā līmenī, turklāt tiek sagatavots tik daudz speciālistu, cik Latvijas tautsaimniecībā nav vajadzīgs. Tas nozīmē, ka nevar runāt par arodvidusskolām tikai plānošanas reģiona kontekstā. Īpaša uzmanība jāpievērš vidējās izglītības programmas saturam, lai audzēkņi, kuri beiguši vidējo profesionālo mācību iestādi, saglabātu konkurētspēju un spētu iestāties augstākajās mācību iestādēs.
Savukārt īsās mācību vai pārprofilēšanas programmas, kas ilgst dažus mēnešus vai gadu, var piemērot katras konkrētās teritorijas vajadzībām. Piemēram, mūsu pilsētā aktīvi strādā šūšanas uzņēmums Nybo, kam laiku pa laikam nepieciešami jauni darbinieki. Sadarbībā ar šo uzņēmumu pašvaldība var organizēt šuvēju apmācību.
Līdzīga situācija ir arī lauksaimniecības nozarē – tehnoloģijas ir tik ļoti attīstījušās, ka ar traktorista tiesībām vien efektīvam darbam lauksaimnieciskajā ražošanā vairs nepietiek, lielākā daļa iekārtu un tehnikas ir datorizēta, tāpēc nepieciešami atbilstoši sagatavoti darbinieki. Tas ir darbakārtības jautājums, kas jārisina kopā uzņēmējiem un pašvaldībai.
– Nav noslēpums, ka daudziem cilvēkiem ne tikai Dobeles novadā, bet praktiski visā Latvijā šis laiks ir ļoti smags. Ko jūs, kā novada vadītājs gribētu ieteikt sava novada iedzīvotājiem?
– Vispirms – kā māca sena latviešu paruna, katrs pats ir savas laimes kalējs! Par savu laimi un labklājību mums jādomā no šūpuļa visas dzīves garumā. Taču ir svarīgi atcerēties, ka, kaļot savu laimi, mēs nedrīkstam aizmirst apkārtējos.
Arī pašvaldībai, domājot par sava darba efektivitāti, ir jāpatur prātā novada iedzīvotāju un uzņēmēju intereses. Tikai pozicionējoties uz attīstību un racionālu resursu izmantošanu, mēs varam panākt pozitīvas attīstības tendences.
Krīzes laiks liek pārdomāt, vai viss izdarītais ir bijis pareizs un kā turpmāk izvairīties no kļūdām, lai nākotne būtu gaišāka. Protams, visiem gribu novēlēt savstarpēju izpratni un apzināties, ka tikai ar darbu mēs varam iegūt labklājību.
***
UZZIŅAI
• Bijušajā Dobeles rajona teritorijā no 2009. gada 1. jūlija ir trīs novadi: Auces novads, Dobeles novads un Tērvetes novads.
• Dobeles novada administratīvais centrs ir Dobeles pilsēta.
• Jaunā Dobeles novada teritorijas platība ir 889,7 km2, iedzīvotāju skaits – 24 519 (pēc 2009. gada 1. janvāra datiem).
• Dobeles novadā iekļaujas Dobeles pilsēta un 10 pagasti – Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un
Zebrenes pagasts.
• Šobrīd VID nodokļu maksātāju reģistrā Dobeles novadā reģistrēti vairāk nekā 600 uzņēmumu. Uzņēmējdarbība visaktīvāk notiek novada centrā Dobelē, kur ir attīstīta sadzīves ķīmijas preču, ķīmisko būvmateriālu un sveču ražošana, pārtikas un lopbarības miltu ražošana, kokapstrāde, metālapstrāde,
celtniecība, tekstilrūpniecība, pakalpojumi un tirdzniecība.
