Svētdiena, 19.maijs

redeem Lita, Sibilla, Teika

arrow_right_alt Reģionos \ Dobele

Uz Tērveti pēc prieka, zināšanām un brīnuma

Nupat jau daudziem šķiet, ka dzīvība iespējama vien silti kurinātos mājokļos un spelgonis mežā visu pārvērtis ledū, gluži kā pasakā par Ledus karalieni.

Taču, nē! – mežā kūsā dzīvība un notiek interesantas lietas – stirnas iet savās ikdienas gaitās, zaķis ļepato tāpat kā vienmēr un cauna nebeidz savus upurus trenkāt. Tērvetes dabas parkā iet vēl jautrāk – Rūķu mamma un Rūķu paps māca rūķiem jaunus darbus, Sīkstulis tur vaļā logus un durvis, lai sals istabā neaizķeras, bet Raganiņa dala īpašās zāļu tējas un piebur mīlestību.

Par meža brīnumiem interese nezūd

Apkopojot pagājušās tūrisma sezonas rezultātus, Latvijas valsts mežu (LVM) parku iecirkņa vadītājs Normunds Namnieks secina vienu, bet ļoti svarīgu faktu: "Cilvēkiem ir interese par Tērveti un tās meža brīnumiem, un tos novērtēt 2009. gadā bija ieradušies 70 700 cilvēku, kas ir par trim tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā sezonā." Jāatzīmē, ka šis skaitlis ataino tikai pārdoto biļešu skaitu, bet faktiskais apmeklētāju skaits ir krietni lielāks, jo parka teritorija nav norobežota ar žogu un cilvēkiem vienmēr paticis ielavīties parkā bez maksas. Parka darbinieki gan novērojuši, ka pa zaķi iekļūt parkā vēlas arvien mazāk atbraucēju, jo tad, kad skaidri redzami infrastruktūras uzlabojumi un ieguldītais darbs parka pilnveidošanā, niecīgā ieejas maksa šķiet pieņemama. Ārvalstu kolēģi esot apliecinājuši, ka Eiropā šāda parka apmeklējums būtu vismaz piecas reizes dārgāks.

Kā dāvanu 50 gadu jubilejā var vērtēt pagājušās sezonas sākumā apmeklētāju un parka darbinieku rīcībā nodoto māju, kurā izvietots tūrisma informācijas centrs, kafejnīca, tualetes, mācību klases un izstāžu zāle. Ar šo ēku tiek atrisinātas ilggadējās problēmas ar ēdināšanu un sanitārajiem mezgliem, kas ilgstošas pastaigas laikā ir absolūta nepieciešamība.

Parks ir nemitīgā attīstībā, un arī šogad tajā tiks realizēti vairāki projekti. Skiču konkursa stadijā ir Bērnu laukuma rekonstrukcija. Tas atradīsies vēsturiskajā vietā, bet iegūs daudz atraktīvāku un mūsdienīgāku veidolu – arhitektiem projektā ir jāiekļauj ne tikai atrakcijas, bet arī kafejnīca, kur pasēdēt pie kafijas tases vai notiesāt kārtīgu saldējuma porciju, kā arī jāparedz vieta sabiedriskajās tualetēm. Normunds smej, ka tagad mazajiem būs vairāk iespēju izlādēt uzkrāto enerģiju un vecākiem mazāk vajadzēs apsaukt, lai bērni neskrien tik ātri un nepazūd no redzes loka.

Gada otrajā pusē paredzēts izsludināt skiču konkursu Rūķu māmiņas sētas projektam. Ar to Rūķu mežs iegūs jaunu ēku, kurā cauru gadu saimniekos Rūķu mamma – ceps pankūkas un cepumus, vārīs tēju un cienās apmeklētājus. Vasarā darbība vairāk paredzēta pagalmā, kur būs gan Rūķu bode, gan kafejnīca, bet ziemā visi varēs darboties, tai skaitā zīmēt, griezt un līmēt, pa lielo saimes istabu. Gribētos gatavu šo māju dabūt līdz šī gada nogalei, bet iespējams, ka nāksies pagaidīt līdz pavasarim. Izstrādes procesā ir jaunās servisa ēkas pieguļošās teritorijas labiekārtošanas tehniskais projekts, kurā ieplānota arī vieta iespējamai slēpju un ragaviņu nomai vai velosipēdiem atkarībā no gadalaika, kā arī suvenīru tirdzniecībai. Jau šovasar piedāvās nomāt speciālus ratiņus bērnu vizināšanai, lai vecākiem mazos razbainiekus nevajadzētu visu dienu nēsāt pičupaunā.

Vaicāts par LVM attieksmi un ieguldījumiem parka infrastruktūras uzlabošanā, Normunds atzīst: "Tērvetes dabas parkam ir izstrādāta attīstības vīzija tuvākajiem 10 gadiem, un LVM to cenšas īstenot. Vīzijā minēts arī vēlamais apmeklētāju skaits, kam līdz 2016. gadam jāsasniedz 100 tūkstošu apmeklētāju gadā, bet perspektīvā līdz pat 200 tūkstošiem. Pagaidām plānos iekļaujamies. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī , dažu projektu realizācija uz laiku ir atlikta, bet neesam no tiem atteikušies. Parks spēj nopelnīt tik daudz, lai nodrošinātu darbinieku algas un parka apsaimniekošanu, bet infrastruktūras uzlabojumiem saņemam dotācijas no mātesuzņēmuma. "

Liels apmeklētāju īpatsvars ir ārzemju tūristi, it īpaši no Lietuvas. Lai vēl vairāk aktualizētu šīs valsts ceļotāju pieplūdumu Tērvetes dabas parkā, tiek veiktas dažādas mārketinga aktivitātes. Normunds Namnieks spriež, ka vietējais pārrobežu tūrisms aktualizējies līdz ar ekonomiskās krīzes iespaidu visā Eiropā, un cilvēki izvēlas tuvākus un lētākus ceļojumu galamērķus.

Uz pikniku un slēpošanu arī vakarā

Šogad Tērvetes parkā ir iebrauktas slēpošanas trases tiem, kuri vēlas lēnā solī uz slēpēm papriecāties par dabas skaistumu, apsnigušajiem kokiem un ieraudzīt arī kādas zvēru pēdas. Turklāt tagad pusotrz kilometrs taku ir apgaismots arī tumsā līdz astoņiem vakarā. Izgaismotais mežs piešķir braucienam īpašu romantisma noskaņu, un, kas zina, varbūt var sastapt arī kādu brīnumu.

Tērvetes dabas parka informācijas centra vadītāja Lilita Bogdane informē: "Aprīļa beigās jau tradicionāli tiks svinēta Valpurģu nakts, kas ir viens no gada apmeklētākajiem pasākumiem. Pagājušajā pavasarī Valpurģu nakts dzīrēs ar lāpām, ugunskuriem, raganiņām un koncertu piedalījās ap 1000 cilvēku. Interesanti, ka uz nakts pasākumu nāk gan ģimenes ar mazākiem un lielākiem bērniem, gan cilvēki, kas dzīvē jau daudz pieredzējuši."

Maija sākumā Tērvetē tiek svinīgi atklāta tūrisma sezona, un uz to tiek aicināti visi, kas vien spēj nokļūt Tērvetē. Sezonas atklāšanas dienā ieeja Tērvetes dabas parkā ir bez maksas. Visu vasaru mežā dzīvo rūķi, sīkstuļu pāris un raganiņa, kurus daudzi brauc satikt atkārtoti – tik atraktīvi un ieinteresēti ir šie meža iemītnieki. Arī Miķeļdienas gadatirgus ir viens no apmeklētākajiem Tērvetē. Lilita zina teikt, ka cilvēkiem patīk koncerti un iepirkšanās, tāpēc uz šiem svētkiem ierodas ap tūkstoti mazo un lielo ceļotāju.

Karsts darba laiks ir arī decembris, kad ciemos brauc skolēnu grupas – viņiem tiek sagatavotas speciālas programmas un Rūķu radošās darbnīcas. Kad niķi un stiķi ir izdzenāti, jaunas prasmes apgūtas, tad pienāk kārta piparkūkām un ugunskuram, kā arī kārtīgai izdauzīšanās tūrei.

Katru sestdienu līdz pat marta beigām Tērvetes parks aicina uz piknikiem ar desu cepšanu un tējas dzeršanu. Pasākumi sākas plkst. 10 un ilgst divas trīs stundas, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai izbaudītu skaisto ziemu un sakrātu pozitīvas emocijas jaunai darba nedēļai.

Lilita ar prieku stāsta par iecerēto lielo vārda dienu 22. maijā, ko tradicionāli par vārda dienas svinību brīdi atzīst tie, kuru vārdi kalendārā nav iekļauti. Tā vien rādās, ka šī vārda diena būs grandiozākā, kāda pieredzēta. Vasaras vidū pie Skopuļa būdas notiks skopuma izdzīšanas rituāls. Visi tie, kuri jūt, ka kādā dvēseles stūrī iemitinājies skopums, varēs tikt ar šo likstu galā ātri un nesāpīgi. Jūlijā būs arī visu stiķu un blēņu diena, kad varēs blēņoties un niķoties uz nebēdu, bet dienas noslēgumā visus niķus atstāt mežā un mājup doties pilnīgi izdziedināti.

Izglītība veicina izpratni par mežu un dzīvo dabu

Jau tradicionāli norit konkurss Izzini mežu, kas piesaista ļoti daudz skolēnu kolektīvu. Programmu ir izstrādājuši LVM speciālisti, bet realizēta tā galvenokārt tiek Tērvetes parkā, kur ir pieejama plaša izglītojošo materiālu bāze un mācību ekskursijas dabā.

Tērvetes parka vides izglītības speciāliste Inaida Jagučanska stāsta: "Katra skolēnu grupa saņem Mamma daba meistarklases ceļa lapu, kurā iekļautas aktivitātes, kas jāveic, lai varētu pretendēt uz LVM balvu. Mēs piedāvājam mācību ekskursijas trīs dažādās takās: Purva takās, Meža mātes takā un Koku takā. Tuvākajām skolām piedāvājam arī meža stādīšanas, parka uzkopšanas, putnu būru uzstādīšanas un tīrīšanas aktivitātes. Visi Izzini mežu konkursa dalībnieki satiekas finālsacensībās, kas jau tradicionāli norit Tērvetē. Galvenā balva ir ekspedīcija uz Norvēģijas dabas skolu, ko finansē LVM. " Vides izglītības programmas ir ļoti pieprasītas, skolēnu grupās. Tērvetē tiek organizētas arī vasaras nometnes bērniem – vispirms tajās varēja piedalīties tikai LVM darbinieku bērni, bet tagad dalībnieku skaits jau ir lielāks un ciemos brauc arī Norvēģijas kolēģu jaunā paaudze. Augustā mūsu jaunieši brauc uz nometni Norvēģijā. Saņemt tiesības doties uz šo nometni var tikai tie, kuri veikuši dažādus ar dabu un laika apstākļiem saistītus pētījumus.

Vaicāta, vai ir redzama atšķirīga attieksme pret mežu starp lielo pilsētu bērniem un skolēniem no lauku skolām, Inas kundze saka: "Visi, kuri pie mums atbrauc, grib iet mežā, un viņus tas interesē. Tāpēc varu teikt, ka bērni nezaudē saikni ar dabu – viņus nebaida nedz sals, nedz sniegs." Vienīgā starpība ir redzama tajā, kā bērni ir gatavojušies šim braucienam – lauku skolēni vienmēr ierodas ar mazām dāvaniņām vai priekšnesumiem. Visspilgtāk tērvetniekiem atmiņā palikušas milzu gladiolas, ko kā sveicienu no savas skolas atvedusi kāda skolēnu grupiņa.

Lai varētu piesaistīt parkam skolēnu auditoriju, vispirms ar to jāiepazīstina skolotāji, tāpēc pagājušajā gadā pirmo reizi, bet šogad jau atkārtoti, Skolotāju dienā parkā tiks sumināti skolotāji. Arī viņiem vajag mācīties un, pirms vest bērnus uz Tērveti, pašiem jāuzzina par parka izglītības nozares piedāvājumu.

Noslēgumā Normunds Namnieks stāsta par interaktīvo meža izglītības centru, kura būvniecība iecerēta jau tuvākajos gados. Tā būs vieta, kur pieaugušie varēs iegūt zināšanas par meža sistēmu – sākot no skudras un beidzot ar stalto priedi un koka krēslu. Dabas māte vienmēr gaida, lai kādus ceļus mēs būtu staigājuši...

Vairāk informācijas par visām aktivitātēm Tērvetes dabas parkā var smelties www.lvm.lv vai www.mammadaba.lv