Daugavpilī pašlaik īsteno virkni vērienīgu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētu infrastruktūras projektu par vairākiem desmitiem miljonu latu. Pilsētā rekonstruē tranzītielas, siltumtrases, tramvaju infrastruktūru, notiek izglītības iestāžu renovācija energoefektivitātes programmas ietvaros.
Taču jaunajai pilsētas vadībai, kura uzsāka dabu vien jūlija sākumā, iepazīstoties ar savu priekšteču paveiktajiem un iesāktajiem darbiem, rodas jautājums, vai viss ir noticis godīgi un likuma ietvaros. Apjomīgajiem darbiem būtu jāuzlabo pilsētas infrastruktūra un iedzīvotāju dzīves kvalitāte, taču daļa no šiem projektiem rada neplānotus izdevumus pašvaldības budžetam, turklāt secināts, ka darbi paveikti nekvalitatīvi.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe atzīst, ka, iepazīstoties ar lielāko daļu būvniecības objektu, var secināt – šāds iznākums ir iepriekšējās domes vadības vienošanās ar noteiktu uzņēmēju loku rezultāts. Vicemērs iezīmē tādas rīcības shēmu – sākotnēji sagatavots slikts projekts, pasūtījuma konkursā uzvar noteikts būvnieks, pēc tam konstatēta papildu darbu nepieciešamība un pasūtītājs – pašvaldība akceptē šos darbus.
Pašvaldībai jau iepriekš bijušas problēmas ar galveno būvnieku izglītības iestāžu rekonstrukcijā – Svente Holdings, taču, kā secina domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, laikus nav reaģēts vai tas darīts juridiski neprecīzi, līdz ar to pašvaldība nonākusi smagā situācijā. Ir it kā veikti būvdarbi, par kuriem izdarīta apmaksa, bet tagad domei nākas meklēt līdzekļus, lai pārstrādātu nekvalitatīvi paveikto.
Vicemērs P. Dzalbe secina, ka skolu renovācijā no sākotnējās finansējuma proporcijas, kur 85 procenti bija ES līdzekļi, tagad ir nonākts pie tā, ka 60 procenti ir pašvaldības daļa un tikai 40 – ES. Viņš norāda, ka tuvākajā laikā dokumenti tiks nodoti prokuratūrai un policijai par kriminālprocesa pret atbildīgajām personām uzsākšanu.
Domes vadību, gluži tāpat kā pilsētniekus, ne vienmēr apmierina arī ielu būvdarbi. «Līdz šim būvnieki dažbrīd ir uzvedušies nekontrolēti, pēc sava prāta ievilkuši darbu izpildes termiņus, radījuši haosu ielās, ko, piemēram, varēja redzēt 18. novembra ielā. Iepriekšējās domes vadības nostāja bija – jo vairāk parakstītu līgumu, jo labāk. Taču mēs apzināmies, ka šobrīd viss nav tik gludi, kā vēlētos, ar celtnieku potenciālu, trūkst darbaspēka, lai vienlaikus varētu būvēt visus posmus. Konkursos bija tendence – ir ES nauda, to vajag apgūt neatkarīgi no tā, kāds būs rezultāts, kādas neērtības nāksies ciest iedzīvotājiem,» atklāj P. Dzalbe.
Pēdējo nedēļu laikā gan izdevies situāciju normalizēt, tīri vizuāli objektos manāma lielāka rosība. «Mēs būvniekus cenšamies iekustināt arī tādēļ, lai pēc laika nerastos neparedzētas situācijas, papildu līdzekļu vajadzība. Tagad strādājam pie līgumiem jaunajiem iepirkumiem, lai maksimāli izslēgtu šādas situācijas. Bet vienlaikus mēģinām koriģēt arī esošos līgumus, kas gan nav vienkārši, rīkoties var tikai likumā noteiktā kārtībā,» saka P. Dzalbe.
Celtniekiem ir dots uzdevums likvidēt defektus Cietokšņa ielā, kur bruģis tika steigā likts ziemā. Tāpat Daugavpils ceļiem un ielām, kas tika remontēti 2010. un 2011. gadā, jau ir virskārtas bojājumi. Informācija par defektiem apkopota, un pašvaldība izmantos celtnieku sniegtās garantijas un pieprasīs veikt ielu remontus, netērējot pašvaldības līdzekļus.
