Sestdiena, 4.maijs

redeem Vijolīte, Viola, Vizbulīte

arrow_right_alt Reģionos \ Daugavpils

Daugavpilī vairāki tūkstoši cilvēku svinēja 9. maiju

© Āris Upenieks

Daugavpils ir īpaša pilsēta, kurā lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie, viņi dzīvo atšķirīgā informatīvajā telpā, daudzos ir saglabājusies nostalģija pēc padomju laikiem. Tādēļ arī Otrā pasaules kara beigu atcere pilsētā tiek atzīmēta atšķirīgi no pārējās Latvijas un Eiropas.

Pasākumi veltīti Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienai notika arī 8. maijā, tad Dubrovina parkā kara veterāni, Daugavpils pilsētas vadība, Krievijas un Baltkrievijas ģenerālkonsuli, pilsētnieki nolika ziedus pie Mūžīgās uguns. Atceres brīži, ziedu nolikšana notika arī Sarkanās armijas karavīru un nacistu režīma upuru brāļu kapos, citās piemiņas vietās.

Taču ievērojami plašāka mēroga aktivitātes notika 9. maijā. Otrais pasaules karš Eiropā beidzās ar Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, un pasaulē šo dienu atzīmē kā karā kritušo piemiņas dienu, taču Krievijā ar pompu atzīmē 9. maiju, Daugavpilī daudziem joprojām tuvāka ir šāda vēstures izpratne, diemžēl pēdējos gados šajās aktivitātēs tiek iesaistīts arī aizvien vairāk krieviski runājošu jauniešu.

Ja latviešu sabiedrībā 9. maijs pārsvarā tiek uztverts kā Staļina režīma, padomju varas un okupācijas un tai sekojošo masveida represiju slavināšana, tad daļai krievvalodīgo uzvara pār nacistisko Vāciju pirmkārt ir “atbrīvošana no fašistiskajiem iebrucējiem”. Neapšaubāmi 9. maijā tiek izrādīta cieņa vēl dzīvajiem kara dalībniekiem, pieminēti daudzi miljoni karā bojā gājušo, taču vienlaikus Uzvaras svētki daļai daugavpiliešu ir kā savas identitātes un politiskās pārliecības apliecinājuma brīdis.

9. maija svētku pasākumi Daugavpilī tradicionāli sākās ar veterānu un viņu atbalstītāju pulcēšanos Slavas skvērā. Spēlējot pūtēju orķestrim, gājiens devās pa 18. novembra, Viestura, Rīgas ielas uz pilsētas centru. Neiztika gan bez ķibeles, gājiena priekšgalā braucošais džips, kurā atradās vairāki kara veterāni, noslāpa un to līdz mītiņa vietai kādu kilometru nācās stumt.

Dubrovina parkā pie mūžīgās uguns pusdienlaikā sākās mītiņš un Klusuma brīdis, uz kuru pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, pārsvarā tie bija pensionāri un arī jaunieši. Mītiņu atklāja domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova, pēc tam uzstājās Krievijas Federācijas ģenerālkonsuls Oļegs Ribakovs Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsuls Viktors Geisiks, vecticībnieku un pareizticīgo mācītāji, Otrā pasaules kara veterāns Ivans Terehovs un citi runātāji.

Uzrunās tika uzsvērta PSRS uzvara karā pret nacistisko Vāciju, pieminēti kara upuri. I. Terehovs arī teica, ka padomju pusē karojošie varētu rast izlīgumu ar leģionāriem, kuri tika mobilizēti vācu armijā, taču tūlīt pēc tam vērsās pret, viņaprāt, “vēstures falsificētājiem”. Naski situāciju, ka vienkopus pulcējušies tūkstoši cilvēku, izmantoja partija “Alternative”, kas pat piemiņas pasākumā nekautrējās dalīt savus priekšvēlēšanu propagandas materiālus – avīzes un nozīmītes.

Pēc mītiņa Dubrovina parkā uz īpaši uzstādītas skatuves sākās koncerts, kurā piedalījās dažādu pilsētas kultūras biedrību kolektīvi. Savukārt kinoteātrī “Renesanse” notika svinīgā pieņemšana PSRS pusē karojošajiem veterāniem, kuru rīkoja Krievijas un Baltkrievijas Ģenerālkonsulāti Daugavpilī.

Vakarā visi pilsētnieki un pilsētas viesi tiek aicināti apmeklēt kara laika dziesmu koncertu Dubrovina parkā un noslēgumā paredzēta arī uguņošana.

    

.