Intervija ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Žannu Kulakovu.
Intervija ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Žannu Kulakovu
– Uz jūsu darbagalda redzu kaudzi ar grāmatiņām – mazuļa pirmā grāmata. Kam tās tiks dāvinātas?
– Nu jau trešo gadu 1. jūnijā, Starptautiskajā Bērnu aizsardzības dienā, sveicam visus iepriekšējā periodā dzimušos bērniņus un viņu vecākus. Aicinām viņus uz pasākumu pilsētas Vienības laukumā, kur paredzēts gan koncerts, gan citas aktivitātes tieši bērniem. Dāvanā pasniegsim speciāli pasūtītas grāmatiņas, kur ierakstīt mazuļa pirmos vārdus, atzīmēt nozīmīgākos datumus un notikumus bērna dzīvē. Papildus jaunie vecāki saņem nelielu naudas summu. Būtībā tā ir uzmanības izrādīšana, kas apliecina, ka katrs daugavpilietis mums ir svarīgs. Tieši cilvēki ir mūsu pilsētas un visas valsts galvenā bagātība.
Priecē, ka pēdējo gadu laikā Daugavpilī dzimst arvien vairāk bērniņu. Lai veicinātu šo procesu, pašvaldība veikusi virkni jauninājumu – ieviesti jauni pabalsti, kas paredzēti ģimeņu ar bērniem atbalstam.
– Lūdzu, precīzāk!
– Pirmo reizi ir ieviests pabalsts jaundzimušajiem – neatkarīgi no sociālā nodrošinājuma katra jaundzimušā vajadzību nodrošināšanai tiek piešķirts vienreizējs pabalsts 50 latu apmērā.
Sagatavošanas stadijā ir izmaiņas pilsētas saistošajos noteikumos, kas paredz palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā jaunajām ģimenēm. Pagaidām mūsu rīcībā ir maz pašvaldības dzīvokļu, bet, attīstot šo programmu, plānojam iegādāties vairākus namus, kuros izveidot nelielus dzīvokļus. Ceram, ka ar to motivēsim jaunos cilvēkus palikt Daugavpilī.
Lielas cerības liekam arī uz Ekonomikas ministrijas uzsākto reemigrācijas programmu. Ir ļoti labi, ja valsts veic šādas aktivitātes, taču uzskatu, ka arī vietējām pašvaldībām ir jāsper konkrēti soļi, kas veicinātu mūsu cilvēku atgriešanos Latvijā.
– Mājoklis ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa, taču galvenais laikam tomēr ir darba vieta un adekvāts atalgojums...
– Nenoliedzami, tāpēc viena no pašvaldības prioritātēm ir uzņēmējdarbības veicināšana. Kas ir pašvaldības spēkos? Pirmkārt, tā ir pilsētas infrastruktūras modernizācija, lai pilsēta būtu pievilcīga uzņēmējdarbībai, ērta satiksmei. Liela nozīme ir pilsētas industriālo zonu attīstībai, jo Daugavpils ir vēsturiski veidojusies kā industriāls centrs. Mēs aktīvi strādājam, lai palīdzētu uzņēmējiem ar informāciju.
2011. gadā tika veikta Daugavpils rūpniecisko zonu, ražošanas teritoriju un tajās atrodošos uzņēmumu inventarizācija. Tika izveidots Daugavpils investīciju iespēju, uzņēmumu katalogs un uzņēmumu izvietojuma karte, kas potenciālajiem investoriem ļāva piedāvāt telpas un zemesgabalus jaunu ražošanas uzņēmumu attīstīšanai, kā arī iespēju nākamajos gados realizēt apjomīgus Eiropas Savienības līdzfinansētos projektus šo industriālo zonu infrastruktūras sakārtošanai, kas veicinās tālāku investoru piesaisti un ražošanas uzņēmumu attīstību.
Viena no lielākajām Daugavpils industriālajām teritorijām ir Ziemeļu industriālā zona, kur strādā vairāk nekā tūkstoš cilvēku, Čerepovas rajona industriālā zona, kur nodarbina vairāk nekā 500 cilvēku.
Daugavpils ir saņēmusi vairāk nekā 2,7 miljonus latu pilsētas ielu rekonstrukcijai, lai uzlabotu industriālo zonu pieejamību. Papildus plānots sagatavot projekta pieteikumu Ziemeļu industriālās zonas infrastruktūras renovācijai.
2011. gada septembrī notika pirmais Daugavpils starptautisko investīciju forums, kura mērķis bija veicināt investīciju piesaisti pilsētai, izceļot pilsētas priekšrocības un attīstības iespējas, kā arī iepazīstināt ar uzņēmējdarbības vidi pilsētā un pašvaldības instrumentiem biznesa veicināšanai. Dalībai forumā pieteicās 70 viesu no septiņām ārvalstīm un Latvijas, kā arī 250 reģiona uzņēmumu. Otrajā starptautiskajā investīciju forumā Latgale – Eiropas Savienības austrumu vārti, kas notika pagājušā gada septembrī, piedalījās jau vairāk nekā 300 dalībnieku no 14 valstīm.
– Salīdzinājumā ar Eiropas attīstītajām valstīm Latvijā ir ļoti maz mikrouzņēmumu vai individuālo ražotāju, kuri paši sevi nodrošina ar darba vietu. Vai pašvaldība atbalsta arī mikrouzņēmumu, mājražotāju un amatnieku centienus?
– Šajā jomā mēs varam lepoties, jo atbalstām ne tikai lielos uzņēmumus ar daudzskaitlīgiem darbinieku kolektīviem, bet domājam, kā palīdzēt attīstīties un atrast noieta tirgus amatniekiem un mājražotājiem. Ir apzināti visi mazie un mikrouzņēmumi, par kuriem informācija izvietota uzņēmējiem paredzētajā mājaslapā. Tādējādi, notiek labāka informācijas aprite un uzņēmēji viegli var atrast sev nepieciešamo piegādātāju, pakalpojumu sniedzēju vai produkcijas ražotāju tepat starp savējiem.
Viens no pozitīvākajiem piemēriem ir pirms dažiem gadiem radītais zīmols Daugavpils prece, kas īpaši labi strādā tūrisma un suvenīru jomā. Daugavpils cietokšņa attīstība pavērs jaunas iespējas tieši individuālā darba veicējiem un mikrouzņēmumiem.
– Nevar noliegt, ka liela daļa no pašreizējiem bezdarbniekiem ir labi apguvuši visas iespējas saņemt sociālos pabalstus un izdzīvot bez strādāšanas. Tāpēc svarīgi ir neradīt jaunus potenciālos bezdarbniekus, bet jau skolēnus pieradināt pie darba. Zinu, ka Daugavpils pašvaldība skolēnu nodarbinātībai vasarā velta pietiekami daudz līdzekļu. Kā veicas ar jaunu cilvēku iesaistīšanu darba vidē?
– Ļoti labs jautājums, uz kuru man ir pozitīva atbilde. Jau trešo gadu dome piešķir finansējumu jauniešu no 15 līdz 21 gada vecumam nodarbinātībai vasarā. Pamatā darba vietas tiek rastas pašvaldības uzņēmumos, un alga tiek maksāta no domes budžeta, taču izzinām arī apkārtnes zemnieku un pakalpojumu sniedzēju vajadzības, piedāvājot šīs vakances jauniešiem, kuri grib strādāt.
Domei nav tiesību maksāt algu par darbu privātā uzņēmumā, tāpēc šajās situācijās esam starpnieki starp darba devēju un jauniešiem. Patlaban vēlmi strādāt vasarā izteikuši vairāk nekā 1000 jauniešu. Tā ir ļoti pozitīva tendence. Diemžēl pašvaldības rīcībā nav ne tik liela finansējuma, nedz darba vietu, lai ar apmaksātu darbu nodrošinātu visus gribētājus visā vasaras periodā. Tāpēc izvēlējāmies dot iespēju strādāt katram vismaz divas nedēļas.
Gribu atzīmēt, ka arī ar šīs programmas palīdzību mums ir izdevies sakārtot un sapost pilsētas ielas, parkus un skvērus, ko novērtē gan vietējie iedzīvotāji, gan pilsētas viesi.
– Turpinās cīņa par lidostas attīstību. Cik cerīgs ir šis process?
– Sākotnēji tika izstrādāti četri iespējamie lidostas attīstības modeļi. Pirmais no tiem paredzēja ES fondu naudas piesaisti – bijām ļoti tuvu pozitīvam lēmumam, taču tomēr mazliet nepaveicās un no šīs idejas nācās atteikties. Otrais modelis paredzēja valsts finansējuma saņemšanu – vienu brīdi šķita, ka nupat, nupat nauda būs, taču dažu dienu laikā valdības attieksme mainījās. Vienā no pēdējām sarunām bijušais satiksmes ministrs Aivis Ronis norādīja, ka valsts atbalsts reģionālo lidostu attīstībai ir nepietiekams. Tas attiecas ne tikai uz Daugavpili, bet arī Liepāju un Ventspili.
Lidosta mums ir ļoti nepieciešama, jo apkalpes zona ir ne tikai Daugavpils un apkārtne, bet viss Latgales reģions, kā arī Lietuvas, Krievijas un Baltkrievijas pierobeža. Tāpēc turpinām meklēt iespējas, šoreiz privāto investoru piesaistē. Modelis paredz daļu kapitāldaļu pārdošanu investoram, kapitāldaļas saglabājot arī domes pārziņā. Patlaban auditorkompānija veic kapitāla novērtējumu. Interese par kapitāldaļu iegādi ir ievērojama.
– Pēdējos gados arvien lielāku rezonansi izraisa viss, kas saistīts ar Daugavpils cietoksni un Marku Rotko. Vai ir plānots, ka Daugavpils kļūs arī par tūrisma un mākslas pilsētu?
– Jau pirms vairākiem gadiem pilsētas attīstības stratēģijā tūrisms ir definēts kā viena no prioritātēm. Mūsu pilsētai šogad aprit 738 gadi, un šajā laikā ir radītas vērtības, ko vēlas zināt arī citi. Atzīmēšu, ka tūrisma attīstības koncepcija paredz ne tikai vēsturisko objektu un vietu apzināšanu un sakārtošanu, bet arī kultūras un vēstures izpēti, tūrisma maršrutu izstrādi.
Ar Daugavpili saistās daudzi izcili vārdi, pasaulslavenas personības. Viens no viņiem ir izcilais mākslinieks Marks Rotko. 24. aprīlī notiks oficiālā Rotko centra atklāšana, kas, manuprāt, ir ne tikai Daugavpils un Latvijas, bet visas pasaules mākslas notikums. Aizvadītajā nedēļā parakstīju savstarpēju līgumu starp Daugavpils domi un Marka Rotko bērniem, par sešu oriģināldarbu nodošanu glabāšanā un eksponēšanā Daugavpils Rotko mākslas centram.
Mēs tiešām lepojamies ar Daugavpils teātri, kurā skatītāju uzrunā krievu, latviešu un latgaliešu valodās. Visas izrādes ir labi apmeklētas. Daugavpilī ir bagāta kultūras dzīve. Gandrīz katru mēnesi pilsētā notiek kāds liels starptautisks pasākums. Tā 25.–27. aprīlī Daugavpilī norisināsies 13. starptautiskais džeza mūzikas festivāls.
– Šogad notiks kārtējie dziesmu un deju svētki. To organizatori teic, ka šogad tajos piedalīties grib īpaši daudz citu nacionalitāšu kori un deju kolektīvi. Ko tas, jūsuprāt, nozīmē?
– Tas ir vislabākais, kas var notikt, tas apliecina, ka arī citu nacionalitāšu pārstāvji sevi redz piederīgus Latvijai. Arī mūsu kolektīvi aktīvi gatavojas šiem svētkiem – mēs viņus ļoti atbalstām gan morāli, gan materiāli. Mūsu galvenā īpatnība un arī bagātība ir mūsu cilvēki. Daugavpili par savām mājām sauc vairāk nekā 20 nacionalitāšu pārstāvji. Mēs atbalstām dažādu tautu nacionālās kultūras biedrības, kuru radošie kolektīvi aktīvi iesaistās pilsētas kultūras dzīvē, padarot to neatkārtojamu. Mēs esam dažādi, bet ļoti vienoti un atvērti, tāpēc priecājamies par katru ciemiņu.
