Esam pieraduši, ka ar jebkuru problēmu varam vērsties pašvaldības Sociālo lietu pārvaldē un tās darbiniekam ir jāspēj rast risinājumu visdažādākajās dzīves situācijās.
Tomēr reti kad aizdomājamies, ka sociālā darbinieka ikdiena nebūt nav tik droša un komfortabla.
Juridiski jāatzīst profesionālie riski
Bieži vien sabiedrības viedoklis ir visai skeptisks – ko tie sociālie darbinieki dara? – raksta papīrus, piešķir pabalstus un sniedz konsultācijas. Taču ikdiena ir pavisam cita: apsekojot ģimenes un personas, nereti nākas sastapties ar tuberkulozes slimniekiem, kas tiešā veidā rada risku saslimt ar šo bīstamo slimību; agresīvi noskaņotiem narkomāniem vai alkohola reibumā esošiem indivīdiem; cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuru uzvedība ir grūti prognozējama. Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Svetlana Gavrilova skaidro: «Gadījumi, kad mājokļu apsekošanā piesaistām Pašvaldības policijas darbiniekus, nav retums, jo mūsu darbiniekiem ir uzbrukts, radot viņiem ne tikai fiziskas briesmas, bet arī psiholoģisko spriedzi. Tāpat arī aprūpētājiem, kuri regulāri apkopj vecus un slimus cilvēkus, darbs ir ļoti smags, – viņiem jāmācās, kā pareizi pacelt slimnieku, kā nomierināt pārāk emocionālus klientus, kā atgūties no stresa un pasargāt sevi no profesionālās izdegšanas. Kopā ar darba drošības speciālistiem ir apzināti visi iespējamie sociālā darbinieka profesionālie riski. Arī apmeklētāju pieņemšana ir emocionāli ļoti smags darbs – bieži vien vairāk laika prasa klienta nomierināšana, nevis viņa problēmas risinājuma atrašana, jo cilvēki ir ļoti uzvilkti, emocionāli, viegli aizkaitināmi. Ir jārada apstākļi, kas dotu iespēju mūsu darbiniekiem atgūties no stresa situācijām, fiziski un garīgi pilnvērtīgi atpūsties. Pamatojoties uz šo pētījumu, vēlamies, lai arī sociālā darbinieka profesijas aprakstā tiktu juridiski atzīti šie riski, kas dotu iespēju saņemt likumdošanā paredzētās piemaksas, papildu atvaļinājuma dienas un tamlīdzīgi.»
Rada jaunus pakalpojumus
«Vēl pirms dažiem gadiem Sociālo lietu pārvaldē tradicionāli palīdzību meklēja pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes un bezdarbnieki, bet tagad kontingents mainās – aizvien vairāk ir to, kuriem nepieciešams vienreizējs vai īslaicīgs sociālais atbalsts. Visbiežāk pabalsts nepieciešams ar veselības aprūpi saistītu jautājumu risināšanai – stacionāra pacientu iemaksai, maksai par operāciju, veselības apdrošināšanas polises iegādes daļējai apmaksai, zāļu iegādei. Piemēram, plānveida operācijai daugavpilieši var saņemt līdz pat 500 latu pabalstu. Visbiežāk pašvaldību sociālie dienesti atrunājas, ka likumdošanā nav paredzēts, nevaram palīdzēt, pašvaldībai nav naudas un tamlīdzīgi. Es šajā nozarē strādāju jau astoņus gadus, tāpēc droši varu teikt – risinājumu likuma ietvaros atrast var vienmēr. Mūsu pārvaldē strādā ne tikai sociālās jomas speciālisti, bet arī ļoti spējīgi ekonomisti, kas uz precīzi savāktās un atbilstoši apstrādātas informācijas pamata spēj prognozēt ne tikai vienam gadam vien nepieciešamo finansējumu. Tas attiecas gan uz pabalstu sistēmu, gan sociāli nozīmīgu pakalpojumu attīstību.
Patlaban pēc iedzīvotāju iniciatīvas tiek gatavots pieteikums pilsētas domei par finansējuma piešķiršanu invalīdu dzīves apstākļu uzlabošanai – tajā skaitā mājokļa specifiskā aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai, kā arī pandusu izveidošanai pie mājām, kurās dzīvo cilvēki ar kustību traucējumiem.»
Nepieciešamas plašākas telpas
Sociālo lietu pārvaldes rīcībā ir nodotas vēl divas ēkas – vienā no tām notiks aktivitātes, kas saistītas ar invalīdiem, otrā rosīsies pensionāri. Arī galvenā administratīvā ēka ir par šauru, tāpēc jādomā par plašākām telpām gan darbinieku vajadzībām, gan apmeklētāju komforta un pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai. Patlaban rindas pie speciālistiem ir lielas, gaiteņi šauri un apmeklētāju daudz. Lai daļēji risinātu šo jautājumu, pieņemts lēmums apmeklētāju pieņemšanu organizēt arī struktūrvienībās, tajā skaitā jau pieminētajā Invalīdu atbalsta centrā Vienības ielā 4 un pensionāru rīcībā nodotajā ēkā Imantas ielā 35.
Vadītāja visus pilsētniekus un viesus pilsētas svētku laikā aicina paviesoties pie Sociālo lietu pārvaldes Sociālās aprūpes un rehabilitācijas dienas centra ēkas (Liepājas ielā 4) šā gada 7. jūnijā, kur visu svētku garumā varēs vērot centra pašdarbnieku uzstāšanos, kā arī iegādāties viņu gatavotos amatniecības izstrādājumus.
