Ceļu stāvoklis vairāk nekā neapmierinošs
Ielāps uz ielāpa, ne adatas dūriena. Uzmini, kas tas ir? Senajā latviešu folklorā pareizais atminējums ir – kāposts, mūsdienās – Latvijas ceļi.
5,7 kilometri bedru
Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU)Daugavpils ceļu rajona, kurā iekļautas arī Dagdas un Preiļu nodaļas, kopējais uzturamo valsts ceļu garums ir 2,5 tūkstoši kilometru. Šogad uz tiem plānots aizlāpīt gandrīz 40 tūkstošus kvadrātmetru bedru – pieņemot, ka vidējais ceļa platums ir septiņi metri, un veicot vienkāršotu aprēķinu, tas nozīmē, ka faktiski asfalta nav 5,7 kilometriem. LAU Daugavpils ceļu rajona direktors Vjačeslavs Akentjevs atzīst: «Ceļu stāvoklis šajā reģionā ir ļoti slikts, it īpaši ap Daugavpili. Daugavpils nodaļas plānā ir paredzēts salabot 26,7 tūkstošus kvadrātmetru bedru, kas ir gandrīz divas trešdaļas no kopējā Daugavpils ceļu rajona plānotā apjoma. Domāju, ka realitātē veicamā darba apjoms būs vēl lielāks, jo tagad, kad ziema atkāpjas un ceļi atlaižas, bedrīšu veidošanās turpinās. Pabraucot pa Daugavpils apkārtnes ceļiem, nākas secināt – situācija ir kritiska! Visu naudu nāksies ieguldīt bedrīšu remontā – vasaras uzturēšanai, tajā skaitā grants ceļu planēšanai, jaunu grants segumu uzbēršanai, grāvju pļaušanai, atkritumu savākšanai un citiem darbiem, naudas paliks pavisam maz.»
Lai salabotu iepriekšminēto bedru apjomu, tiks izmantots 2,9 tūkstoši tonnu akmens šķembu un 480 tūkstoši tonnu bituma emulsijas. Turklāt darbi jāveic ļoti īsā laika periodā – līdz 18. maijam bedrīšu remonts jāpabeidz uz A uzturēšanas klases ceļiem, bet pārējiem jābūt kārtībā līdz jūnija vidum. Vaicāts par papildu darbinieku pieņemšanu, direktors teic: «Iztiksim ar pašu spēkiem. Kopumā Daugavpils ceļu rajonā strādā 139 cilvēki, beidzoties ziemas sezonas uzturēšanas darbiem, viņi tiek novirzīti citos darbos. Ir izveidotas 11 brigādes, vispirms darbs koncentrēsies uz starptautiskas un valstiskas nozīmes tranzītceļiem, pakāpeniski pārejot uz ceļiem ar mazāku satiksmes intensitāti.»
Nolaidība ar smagām sekām
Apsekojot Latgales ceļus, nākas secināt, ka lielākā daļa no tiem bez sistemātiska remonta un asfalta virsmas atjaunošanas tiek ekspluatēti vismaz gadus divdesmit – divdesmit piecus. Faktiski tā ir nolaidība, kas radījusi smagas sekas, kuru likvidēšana tagad valstij maksā daudz vairāk, nekā vajadzētu, ja par ceļiem kāds rūpētos sistemātiski. Ņemot vērā ceļu būves un ekspluatācijas specifikāciju, jauns asfalts kalpo vidēji 10 līdz 12 gadus – vēlāk sāk rasties plaisas un bedres, un nopietnas problēmas. Taču, ja reizi trīs četros gados tiktu veikta šā asfalta virskārtas atjaunošana, ceļš labā stāvoklī saglabātos nesalīdzināmi ilgāku laiku.
Kurš vainīgs, ja notiek avārija
Sliktais ceļu stāvoklis ne tikai pazemina braukšanas komfortu, bet rada arī avārijas situācijas un ietekmē tehnikas stāvokli. Arī pie smagām avārijām ar bojāgājušajiem nereti tiek vainoti ceļi. Akentjevs gan saka, ka ne vienmēr vainīgi ir ceļi un ceļinieki: «Jau satiksmes drošības noteikumos ir rakstīts, ka braukšanas ātrums jāizvēlas atbilstoši ceļa un laika apstākļiem.» Latvijā ir ziemas ar ledu un sniegu, un nav ceļinieku spēkos katrai automašīnai braukt pa priekšu un meklēt kādu apledojušu gabaliņu vai apsnigušu ceļa gabaliņu. Braucējiem arī pašiem ir jāņem vērā subjektīvie un objektīvie apstākļi – jādomā par savu drošību.
Arī attiecībā uz bedrēm – tās pavasara sākumā var parādīties vienas dienas laikā. No vienas puses, ceļiniekus lamā par laikus neaiztaisītām bedrēm, no otras puses, par neefektīvi izmantotiem resursiem. Kā izvērtēt, kurā brīdī tajā bedrē ieklāt auksto asfaltu, ko izmanto avārijas bedru aizlāpīšanai, bet kas nedod ilgtermiņa rezultātu, vai arī pāris nedēļu nogaidīt un bedri aizlāpīt daudz kvalitatīvāk?
Cerības uz ministru
Ceļinieki par esošo situāciju uz Latvijas ceļiem pārdzīvo visvairāk – viņiem kā profesionāļiem situācija ir skaidrāka par citiem, vienlaikus ceļu būve un remonts ir ceļinieku bizness – jo vairāk naudas tiks novirzīts ceļu nozarei, jo labāk tā attīstīsies kā tautsaimniecības sastāvdaļa.