Lai veidotu Latvijas lauksaimniecību atbilstoši ES prasībām un veicinātu sabiedrības izpratni, Zemkopības ministrija izstrādāja nacionālās programmas Lauksaimnieku konsultāciju un saimniecību paplašināšanās pakalpojumu dienestu izveidošana projektu Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide.
Sistēma veidota uz Latvijas lauksaimnieku konsultāciju un izglītības biroju bāzes, saglabājot iestrādnes un vienlaikus palielinot sniegto pakalpojumu klāstu. Latgales reģionālā lauksaimnieku konsultāciju biroja vadītājs Viktors Kalāns informē: "Daugavpilī izvietots centrālais reģiona birojs, kas apvieno arī Krāslavas, Rēzeknes, Preiļu un Ludzas lauksaimniekus. Mūsu piedāvājumā ir profesionālas konsultācijas piecas nozarēs: lopkopībā, augkopībā, grāmatvedībā, finansēs un ekonomikā un veterinārmedicīnā. Katrā no šīm nozarēm esam pulcējuši progresīvus un zinošus speciālistus, kuri spēj analizēt situāciju saimniecībās un rast pozitīvus risinājumus, kas balstīti uz Rietumeiropas valstu pieredzi. Latgalē ir daudz specializētu lopkopības un augkopības saimniecību, bet pārsvarā dominē jaukta tipa saimniecības. Tāpēc vienu recepti visiem uzņēmumiem izmantot nav iespējams. Mūsu konsultanti ne tikai izstrādā attīstības plānus, bet arī seko līdzi to realizācijai dzīvē, jo tikai plāna ievērošana var dot optimālu rezultātu."
Grāmatvedības pakalpojumi ir Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra vissenākā un visstabilākā darbības joma, un tur ir arī visvairāk klientu. Lielākā daļa bijušo klientu saglabā lojalitāti saviem grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, turklāt klientu skaits nepārtraukti palielinās – tagad sadarbības līgumi jau ir ar vairāk nekā 360 lauksaimniecības uzņēmumiem.
Kā ļoti nozīmīgu darbības jomu V. Kalāns atzīmē ekonomistu un finansistu pakalpojumus, kuri sagatavo projektus iesniegšanai ES fondos vai kredītiestādēs. Projektiem jābūt ekonomiski pamatotiem ar lauksaimniecības nozaru speciālistu atzinumu, lai mēs neatgrieztos situācijā, kad bankas deva naudu faktiski visiem un neizvērtēja projektu ekonomisko pamatojumu. Tagad sekas izjūt gan bankas, gan kredītņēmēji, kuriem īstajā brīdī pietrūka zinoša finansista konsultācijas un kas paļāvās tikai uz bankas speciālistu atzinumu. Tagad atbildība būtu jāuzņemas solidāri – līdzatbildīgi ir gan kredītu ņēmēji, gan finanšu iestādes.
Vaicāts par lauksaimniecības attīstības iespējām, Kalāna kungs saskata tikai vienu iespēju: "Latvijas zemniekiem ir jāveido kooperatīvi, lai būtu par vienotu spēku, nosakot cenu veikaliem, un bez starpniekiem saņemtu pēc iespējas lielāku naudu par saražoto produkciju, kā arī, lai būtu par nozīmīgu spēku eksporta tirgū. Zinu, ka ārzemēs labprāt pirktu mūsu pienu, bet ir jānodrošina noteikts apjoms, ko nevar izdarīt katrs zemnieks atsevišķi." Tiem, kurus interesē ideja par kooperāciju, iesakām apmeklēt LLKC piedāvāto apmācību kursu, kurā viena no tēmām ir Kooperācija kā efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas un konkurētspējas sekmētājs laukos.