Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola (LTSTS) sevi pozicionē kā augstas raudzes vidējā profesionālā mācību iestāde un lauž stereotipus par profesionālo vidusskolu lomu jaunās paaudzes izglītošanā un sociālajos procesos.
Lai nodrošinātu ne tikai augstu izglītības līmeni, bet jau mācību laikā audzēkņi integrētos nākamajā darba vidē un iegūtu eiropeisku skatījumu uz nozarei svarīgiem procesiem, skola par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi informācijas apmaiņu starp nozares pārstāvētajām mācību iestādēm Rietumeiropā.
Jau vairākus gadus LTSTS ir iesaistījusies Leonardo da Vinci programmas projektā Labās prakses piemēru pārņemšana profesionālās orientācijas jomā izglītības iestāžu, sociālo institūciju un uzņēmumu sadarbības ietvaros. Pavisam projektā iesaistīti 18 skolotāji un 44 audzēkņi. Galvenokārt sadarbība notika ar IB centriem un profesionālajām skolām Vācijā un profesionālās izglītības centru Čehijā. Rezultātā pasniedzēji un skolotāji saņēma nozīmīgu dokumentu – Eiropas pasi. Tas ir viens no Eiropas standarta iegūto zināšanu un iemaņu apliecinošiem dokumentiem, kas tiek reģistrēts Eiropas izglītības sistēmas datu bāzē.
Savukārt COMENIUS programmas ietvaros skolā tiek īstenots projekts Citas valstis – citas paražas: svētku kultūra daudzkultūru skolās, kas dod iespēju Latvijas jauniešiem izprast citu valstu kultūru un tradīcijas, nostiprināt toleranci pret citām kultūrām. LTSTS direktors Romualds Maculevičs uzsver: "Mūsu uzdevums ir sniegt audzēkņiem ne tikai profesionālas zināšanas, bet veicināt arī to garīgo un sociālo izaugsmi, dot iespēju izprast Eiropas valstu kultūru un darba vidi, lai pēc mūsu skolas absolvēšanas audzēkņi varētu atrast sev piemērotāko darbu, kas neaprobežojas tikai ar Latvijas teritoriju. Tagad, kad esam ES sastāvdaļa un darba tirgus ir atvērts, tas ir ļoti svarīgs aspekts jauniešu turpmākajā karjerā."
Skolas 3. kursa specialitātes "sliežu ceļu tehniķis" grupas vecākais Mihails Ignatjevs uz jautājumu, kāpēc viņš ir izvēlējies mācības LTSTS un vai skola apmierina viņa vajadzības, saka: "Mana mamma 1972. gadā pabeidza šo mācību iestādi šajā pašā profesijā. Pēc tam absolvēja Sanktpēterburgas Dzelzceļa universitātes Dzelzceļa būves fakultāti. Viņa piedalījās dzelzceļa maģistrāles BAM celtniecībā. Es esmu tradīcijas turpinātājs. Uzskatu, ka esmu sevi atradis un esmu gandarīts, ka ar mācībām varu reāli atbalstīt savu ģimeni. Mēnesī nopelnu 135 latus! Mācos ar vidējo atzīmi ne zemāk par 7, tāpēc valsts stipendija man ir 35 latu apmērā, saņemu vēl 50 latu mēnesī – konkursa kārtībā izcīnīto Latvijas Izglītības fonda stipendiju, ko finansē Latvijas dzelzceļš. Protams, 50 latu ienākumi ir no ES Sociālā fonda stipendijas. Skolas vide ir ļoti inteliģenta, un direktora un skolas vadības uzstādījums – vienmēr būt piemēroti apģērbtam: uzvalkā, kreklā un ar kaklasaiti – jau kopš pirmā kursa iemāca novērtēt ne tikai savas zināšanas, bet prast sevi parādīt arī kā kulturālu un labi audzinātu jaunu cilvēku. Katrai situācijai ir nepieciešams atbilstošs apģērbs, un mēs jau tagad vienlīdz labi jūtamies gan darba drēbēs strādājot, gan uzvalkos mācoties vai izejot sabiedrībā." Nevar noliegt, ka potenciālais darba devējs pretendentu vērtē arī pēc viņa apgērba, manierēm un spējas komunicēt.
Maculeviča kungam ir ļoti svarīgi apzināties, ka pēc profesionālās vidējās izglītības iestādes absolvēšanas audzēkņi ir sagatavoti startēt augstākajās mācību iestādēs. Pieredze rāda, ka 40% turpina mācīties, visbiežāk izvēloties RTU, Daugavpils universitāti un Rīgas tehnisko koledžu, kā arī Transporta un sakaru institūtu, turklāt valsts dibinātajās augstskolās pārsvarā mācās budžeta grupās. Tas liecina par LTSTS augsto mācību kvalitāti.
Ļoti nozīmīgs faktors, it īpaši šajā ekonomiskajā situācijā, ir stipnediju sistēma – kopš šā gada aprīļa audzēkņi papildus valsts noteiktajai stipendijai saņem arī ES Sociālā fonda stipendijas, kuru apmērs atkarīgs no apmeklējuma un sekmības. Labākie var no Sociālā fonda saņemt pat līdz 50 latiem mēnesī. Patlaban šo stipendiju saņem 236 audzēkņi, kopumā gandrīz 10 tūkstošu latu apmērā.