Pašvaldību satrauc Daugavpils teātra maksātnespēja; ministrija par teātra nākotni lems augustā

 

Daugavpils pašvaldība satraukusies par iespējamo maksātnespējas pieteikšanu Daugavpils teātrim, sola izpētīt iestādes optimizācijas iespējas un nepieļaut tā slēgšanu, bet Kultūras ministrija (KM) lēmumu par teātra nākotni plāno pieņemt augustā.

Daugavpils pašvaldības mājaslapā tīmeklī minēts, ka kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība"), pagājušās nedēļas beigās viesojoties pilsētā, aktualizējusi jautājumu par teātra maksātnespējas procesa sākšanu. Tā iemesls ir teātra parādi, kas ir vairāk nekā 160 tūkstoši latu. No tiem 100 tūkstoši latu ir nodokļu parāds, kas sakrājies pēdējo divu līdz triju gadu laikā, bet pārējā summa – komunālie parādi.

Apskatot visas teātra telpas, Ēlerte arī paudusi viedokli, ka tās ir pārāk plašas un to uzturēšana – nepamatoti dārga. Tādēļ arī nolemts KM organizēt darba grupu, kas Daugavpilī uz vietas noskaidros teātra sarežģītās situācijas iemeslus un izstrādās rekomendācijas situācijas uzlabošanai. Komisijā var tikt iekļauti KM speciālisti, nevalstisko organizāciju un Latvijas teātru, kā arī pašvaldību pārstāvji. Darba grupas vizīte Daugavpilī plānota jūlija beigās.

"Pašvaldība ir kategoriski pret mūsu teātra maksātnespējas procesa sākšanu. Tas nozīmēs to, ka teātris beigs pastāvēt," uzsvērts pašvaldības mājaslapā.

Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova (LPP/LC) paziņojusi, ka kopīgi ar teātra vadību dome no savas puses cītīgi izpētīs iestādes izdevumu optimizācijas iespējas, lai palīdzētu pilsētā nozīmīgajai kultūras iestādei kārtējo reizi pārvarēt krīzi.

Pašvaldība arī uzsver, ka Daugavpils teātris ir vienīgais profesionālais teātris Latvijā, kur darbojas divas trupas – latviešu un krievu. Turklāt visu 1988.gadā atdzimušā Daugavpils teātra eksistēšanas laiku pašvaldība palīdzējusi tam, kaut arī teātris ir valsts iestāde. Pēdējo gadu laikā pilsētas dome ik gadu Daugavpils teātrim piešķīrusi 30 līdz 35 tūkstošus latu.

"Tāds darbs ir sabiedrības integrācijas piemērs kultūras jomā, un mums nav tiesību pazaudēt mūsu teātri," uzsvērusi Kulakova.

Savukārt kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis aģentūrai BNS, komentējot pašvaldības paustās bažas, norādīja, ka ministrija lēmumu vēl nav pieņēmusi – KM par to plāno izšķirties augustā. Viņš arī informēja, ka šā jautājuma izlemšanai izveidotās darba grupas sastāvs tiks apstiprināts šonedēļ.

Jau vēstīts, ka Ēlerte pēc vizītes Daugavpilī izplatīja paziņojumu presei, kurā atzina, ka finanšu situācija Daugavpils teātrī pašreiz ir dramatiska un ir nepieciešami tūlītēji risinājumi tās uzlabošanai. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka KM nevar un arī nevēlas izvairīties no atbildības risināt šo problēmu.

"Latgalē ir jābūt profesionālam teātrim, par to nav šaubu. Kultūras ministrijai līdz augusta vidum ir jāsagatavo priekšlikumi rīcībai," uzsvēra Ēlerte.

Kultūras ministrija atzīst, ka kopš Daugavpils teātra vadību uzņēmās Miervaldis Brodovs 2010.gada sākumā ir uzlabojušies teātra darbības rādītāji. Apmeklētāju skaits ir gandrīz dubultojies un attiecīgi arī ieņēmumi. Pēc triju gadu pārtraukuma Daugavpils teātris šogad ir nominēts "Spēlmaņu nakts" balvām, tāpat pēc ilgāka pārtraukuma pagājušajā sezonā teātrim bija arī viesizrādes Rīgā. Tomēr tas ir nepietiekami, lai būtiski uzlabotu teātra smago finansiālo stāvokli.

"Profesionāls teātris reģionā var strādāt ar labiem panākumiem, ja ir laba sadarbība starp valsti un pašvaldību," uzsvēra Ēlerte, norādot uz Liepājas labo piemēru, kuras budžets, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir līdzvērtīgs ar Daugavpili, taču liepājnieki savam teātrim šogad piešķīruši 573 tūkstošu latu dotāciju no pašvaldības budžeta, bet Daugavpilī pašvaldība atbalstījusi teātri tikai ar 35 tūkstošiem latu.

"Teātris ir nepieciešams Daugavpilij un Latgalei, tas veido kvalitatīvu vidi reģiona attīstībai un piesaista cilvēkus. Kultūras ministrija neatsakās no atbildības par savā pakļautībā esošo Daugavpils teātri, taču loģiski, ka vietējai pašvaldībai jāuzņemas lielāka atbildība par teātra darbību," paskaidroja kultūras ministre.

Daugavpilī ir senas teātra tradīcijas. Toreizējā Dinaburgā teātris nodibināts jau 19.gadsimta vidū. No 1922.gada pilsētā darbojās algoti profesionālie aktieri, bet 1962.gadā teātra darbības tika pārtrauktas, jo tās tika atzītas par nerentablām. Daugavpils teātra darbība atjaunota Atmodas laikā 1988.gadā, par galveno režisoru ieceļot Nauri Klētnieku. 1996.gadā režisors Valentīns Maculēvičs kļuva par Daugavpils teātra direktoru, bet no 2001.gada teātri vadīja Inese Laizāne līdz pērn to uzņēmās Miervaldis Brodovs.