Vērienīgais projekts tuvojas noslēgumam

© Ojārs Lūsis

Noslēgumam pamazām tuvojas vērienīgākais projekts Daugavpilī – Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts Daugavpils autotransporta mezgls (Vidzemes, Piekrastes, A. Pumpura un Višķu ielas) nr. 3DP/3.3.1.5./08/IPIA/SM/001, kas savienos pilsētas mikrorajonus, tādējādi atslogojot dzelzceļa pārbrauktuvi, un nodrošinās ērtāku autotransporta satiksmi.

«Vairāk nekā 80 procentu plānoto darbu ir paveikti,» informē Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālās saimniecības pārvalde vadītājs Aivars Pudāns.

Projekta īstenošana sākās 2009. gada augustā, un šā gada 3. oktobrī objekts jānodod ekspluatācijā. Darbus uzsākot, tika paredzēts izbūvēt šādus objektus: tuneli zem dzelzceļa Daugavpils–Rīga sliežu ceļiem, jaunu ielu no Vidzemes līdz Višķu ielai, atjaunot Piekrastes ielu no Vidzemes līdz Arendoles ielai, gaisa pārvadu pār jauno ielu, kā arī divus transporta kustības apļus Višķu, Kauņas, jaunbūvējamās un Vidzemes ielu krustojumos.

«Pēc projekta realizācijas tiks ievērojami atvieglota kustība starp mikrorajoniem un satiksme pilsētā kopumā, jo darbi notiek arī zem diviem dzelzceļiem – viens iet uz Šķirotavu, otrs kursē maršrutā Sanktpēterburga–Varšava. Diennaktī šeit iebrauc un izbrauc no 30 līdz 35 vilcienu sastāviem. Lai atbrīvotos no pārbrauktuvēm, radās iecere uzbūvēt šo jaunbūvējamo ielu, kas savieno divus rajonus, kā arī divus tuneļus zem dzelzceļa sliedēm un vienu gaisa pārvadu,» stāsta A. Pudāns.

Izsludinātajā konkursā par darbu veikšanu uzvarēja un darbus pilda pilnsabiedrība «CBF SIA Binders, SIA TVA CONSTRUCTION un SIA M.A.-TAKA». 85 procenti projektam nepieciešamā finansējuma nāk no ES Kohēzijas fonda, 4,5 procenti – no valsts budžeta dotācijām pašvaldībām, bet atlikušie 10,5 – no pilsētas domes. Projekta izmaksas sastāda 18 509 000 latu, no kuriem būvdarbiem atvēlēti 17 793 000 latu, būvuzraudzībai – 261 000 latu un autoruzraudzībai – 101 000 latu.

Projekta ietvaros tapušais loka tilts ir lielākais bezbalstu tilts Latvijā. Kā norāda A. Pudāns, tilts tika nobetonēts vienā dienā – sākumā sānu balsti un pats loks, kam izlietoti 600 kubikmetru betona, pēc tam augšējā daļa ar 800 kubikmetriem betona. Šobrīd tilts jau ir gatavs un uz tā tiek ierīkots apgaismojums.

Ne mazāk svarīgs posms ir gājēju tiltiņš pāri padziļinātajam ceļa posmam. «Tas ietver diezgan daudz komunikāciju, piemēram, apsildāmu spiedienkanalizāciju, divus ūdensvadus. Rokot būvbedri un veidojot tuneli, šīs komunikācijas vajadzēja pārnest, un mēs izvēlējāmies tās pārnest uz augšu,» paskaidro A. Pudāns.

Lai arī lielākā daļa darbu jau sekmīgi pabeigti, līdz oktobrim vēl jāpaspēj paveikt atlikušie – tie pārsvarā saistīti ar ceļa darbiem. Zem jaunajiem tuneļiem jāizveido gultne un visā objektā jāieklāj trešā asfaltbetona kārta. Pēc tam, kur tas nepieciešams, jāierīko zāliens, jāuzbūvē žogi un jāuzstāda apgaismojums.

Kā būtiskākie ieguvumi pēc projekta realizācijas tiek minēti atvieglota dzelzceļu šķērsošana, atslogota 18. novembra iela un pilsētas centrs, auto ekspluatācijas izmaksu un gaisa piesārņojuma pilsētas centrā samazināšanās, sastrēgumu likvidēšana un sakārtotas dzīves vides radīšana vietējiem iedzīvotājiem.

Daugavpils autotransporta mezgls nenoliedzami ir šā brīža lielākais projekts, bet ne vienīgais. Kā otru apjomīgāko A. Pudāns min Daugavpils cietokšņa infrastruktūras attīstību un sakārtošanu. Arī šis projekts saņēmis ERAF finansējumu, un tā mērķis ir veicināt unikāla valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Daugavpils cietokšņa – kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un attīstību, rekonstruējot Artilērijas arsenāla ēku un labiekārtojot teritoriju Daugavpils Rotko mākslas centra darbībai. Tāpat plānots sakārtot pilsētas infrastruktūru divos posmos – kopumā 14 ielu, veikt vecās izgāztuves rekultivāciju un tramvaju sliežu ceļa un starpsliežu seguma renovāciju. Konkursa stadijā atrodas projekts par tranzīta ielas A13 rekonstrukciju.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais