Atvieglo noteikumus atbalsta saņemšanai

© Ojārs Lūsis

Lauku atbalsta dienests (LAD) ieviesis vairākas korekcijas, kas zemju īpašniekiem atvieglo līdzfinansējuma saņemšanu projektu realizācijai. Grozījumi attiecas gan uz pieteikumu iesniegšanas kārtību, gan atbalsta procentuālo apmēru, it īpaši mazāk labvēlīgos apvidos, tostarp Latgalē.

Nauda ir – jāizmanto iespēja!

LAD rīcībā plānošanas periodam līdz 2013. gadam vēl ir miljoniem latu, kas paredzēti lauku teritoriju uzņēmējdarbības attīstībai un dažādošanai. Ja Zemgalē pieejamie līdzekļi gandrīz ir izsmelti, tad Dienvidlatgales, Austrumlatgales un citu LAD struktūrvienību apkalpes zonā apgūts ir ne tuvu viss finansējums. Dienvidlatgales Lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Uldis Koņečnijs skaidro: "Latgalei ir raksturīgas nelielas saimniecības – vidēji 20 līdz 30 ha apsaimniekojamās zemes. Liels īpatsvars ir arī sīksaimniecībām un naturālajām saimniecībām. Nevar noliegt, ka lielajām zemnieku saimniecībām ar jau nostabilizētu lauksaimniecisko ražošanu līdz šim ES atbalstu saņemt bija vieglāk. Domājot par lauku teritoriju uzņēmējdarbības dažādošanu un arī mazo saimniecību iespējām attīstīties, ir veikti vairāki pasākumi. Viens no tiem ir izveidotais Kredītu fonds, kurā aizdevumu projekta realizācijai var saņemt uz ļoti izdevīgiem noteikumiem." Kredītu fonda aizdevumi tiek piešķirti aktivitātēm: Lauku saimniecību modernizācija, Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai un Tūrisma aktivitāšu veicināšana. Kopējā pieejamā kredītu fonda līdzekļu summa ir 26 423 069 lati. Maksimālais aizdevuma termiņš ir 15 gadu. Pārvaldes vadītājs norāda, ka Latgale ar savām ģeogrāfiskajām īpatnībām, dažādo reljefu un brīnišķīgo ainavu ir ļoti piemērota lauku tūrisma attīstībai. Arī programmās, kas attiecas uz tūrisma industrijas attīstību, ir ieviesti atvieglojumi atbalsta saņemšanai. "Mūsu pārvaldes darbinieki ir ieinteresēti reģiona attīstībā, tāpēc katrs laucinieks tiek šeit ļoti gaidīts. Mēs sekmējam sagatavot pieteikumus, gan arī palīdzam pārvarēt dažādus birokrātiskus šķēršļus."

Aizdevumi tiek piešķirti arī Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā: Akvakultūras, zvejas iekšējos ūdeņos, zivsaimniecības un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga pasākumos: Investīcijas akvakultūras uzņēmumos un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings. Kopējā pieejamā kredītu fonda līdzekļu summa ir 5 miljoni latu.

Atver jaunas programmas gados jaunajiem lauksaimniekiem

Intensīvs atbalsts ieplānots tiem zemju īpašniekiem, kuri nav sasnieguši 40 gadu vecumu. Šā pasākuma mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības produktu, izņemot zivsaimniecības produktus, ražošanā, kas veicinātu ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību nodibināšanu vai pārņemšanu un līdztekus tam nodrošinātu darbaspēka atjaunošanos lauksaimniecības sektorā. Šo iespēju lieliski var izmantot jaunie cilvēki, kuri no saviem vecākiem pārņem īpašumā zemi un uzsāk to pilnvērtīgu apsaimniekošanu. Nav noslēpums, ka Latgalē jau aizaugušas vai nekoptas ir lielas zemes platības. Visbiežāk to īpašnieki ir veci cilvēki, kuri paši zemīti vairs apkopt nespēj, bet pārdot nevēlas. Ar 2011. gada 1. janvāri stājas spēkā dubultais īpašuma nodoklis par nekoptām lauksaimniecībā izmantojamām platībām. Tas ir viens no instrumentiem, kā veicināt Latvijas lielākā resursa – auglīgās zemes – pilnvērtīgu izmantošanu. Striktāki noteikumi tiek ieviesti arī platību maksājumu saņemšanai – ja uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes netiek audzēti kultūraugi, bet tā definēta kā pļava vai ganības, tad saimniecībā ir jābūt atbilstošam mājlopu skaitam. Ja šie kritēriji netiek izpildīti, tiešos jeb platību maksājumus par zemi vairs saņemt nevarēs. "Zemju īpašniekiem ir jāsaprot, ka finansiāli atbalstīts tiek darbs uz zemes, nevis īpašums, kurš netiek izmantots. Ir pienācis laiks katram padomāt, kā mēs izmantojam savu zemi!" noslēgumā teic Uldis Koņečnijs.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.