Daugavpils. Demenes izgāztuves rekultivācija

© Ojārs Lūsis

ES Kohēzijas fonda līdzfinansētās apakšaktivitātes Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija ietvaros Latvijā tiek rekultivētas 27 vides prasībām neatbilstošas izgāztuves.

Madonas novadā 5 izgāztuves – Sūņi, Silnieki, Jurupe, Ienākškalniņš, Mālsala; Aknīstes novadā 4 izgāztuves – Kabatas, Urbāni, Bubuļi, Pāvulāni 1; Ērgļu novadā 3 izgāztuves – Lempēni, Sidrabiņi, Andrupi; Smiltenes novadā 2 izgāztuves – Smiltiņsils, Putnukalns; Varakļānu novadā 2 izgāztuves – Vorza, Varakļāni, pa 1 izgāztuvei Kokneses, Valmieras, Priekuļu, Ciblas, Rēzeknes, Beverīnas, Vecpiebalgas, Daugavpils, Alojas, Kuldīgas un Skrundas novadā.

Daugavpils novada Demenes pagastā esošā izgāztuve Demene (7,365 ha platībā) ir viena no lielākajām rekultivācijai paredzētajām izgāztuvēm un klasificēta kā trešās kategorijas izgāztuve ar bīstamo atkritumu apglabāšanas iespējām. Demenes izgāztuvē ir noglabātas apmēram 10 000 tonnas kaprolaktāna atkritumu, kas šeit nonākuši Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas darbības rezultātā. Kaprolaktāns tiek izmantots automašīnu riepu kordu un sieviešu zeķu ražošanā. Jāatzīmē, ka, kaprolaktānam saskaroties ar ūdeni, tiek radīti amonjaka savienojumi, kas, nonākot gaisā, veido ļoti bīstamu piesārņojumu. Patlaban kaprolaktāna atkritumi ir ievietoti divkāršos polietilēna maisos un noglabāti vienā izgāztuves teritorijas daļā. Izgāztuves rekultivācijas procesā maisi ar kaprolaktānu tiks ievietoti polietilēna plēves kapsulā, kuras garantijas laiks ir 100 gadu. Šajā laikā kaprolaktāns neitralizēsies un vairs neradīs draudus videi. Monotoringa nodrošināšanai virs kapsulas tiks izveidota gaisa šahta, kas ļaus kontrolēt amonjaka klātbūtni izveidotajā kapsulā.

Demenes izgāztuves rekultivācijas kopējās izmaksas ir 2 562 050,99 lati. Demenes izgāztuves rekultivācijas projektu 85% apmērā finansē Eiropas Kohēzijas fonds, bet 15% Daugavpils pilsētas dome.

Demenes izgāztuvi neizmanto kopš 2008. gada, kad blakus ekspluatācijā tika nodots mūsdienīgs, Eiropas Savienības direktīvu prasībām atbilstošs sadzīves atkritumu poligons. Šajā izgāztuvē laika posmā no 1986. gada līdz 2008. gadam, t.i., pirms rekultivācijas, tika ievesti apmēram miljons tonnu sadzīves atkritumu. Bijušo izgāztuvi nepieciešams sakārtot atbilstoši normatīvo tiesību aktu prasībām.

Šā projekta finansējuma saņēmēja pārstāvis Daugavpils pilsētas domes Komunālās saimniecības nodaļas vadītājs Aivars Pudāns stāsta: "Demenes atkritumu izgāztuves rekultivācijai ir četri galvenie uzdevumi: bīstamo atkritumu iekapsulēšana, sadzīves atkritumu apsegšana ar māla, filtrācijas un augsnes kārtu, infiltrāta savākšana pa perimetru un savākto ūdeņu uzglabāšanas rezervuāra izbūve, kā arī biogāzes savākšanas sistēmas uzstādīšana ar perspektīvu izveidot koģenerācijas staciju." Projekta rezultātā tiks izveidots 15 metru augsts apzaļumots paugurs, kura virspusē būs vairākas gāzes savākšanas šahtas.

Izgāztuves Demene rekultivācijas darbu veicējs ir SIA Valkas meliorācija, kam ir ilggadēja pieredze atkritumu izgāztuvju rekultivēšanā. Ievērojot to, ka Demenes izgāztuve ierindojas to izgāztuvju skaitā, kur tiek uzglabāti arī bīstamie atkritumi, tieši būvnieku pieredzei ir ļoti liela nozīme.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais