Cēsu pilsnovadā notiks viduslaiku Livonijas svētki

21. un 22. maijā pašā Livonijas sirdī – Cēsu pilsnovadā norisināsies krāšņākie viduslaiku Livonijas svētki, kuru ietvaros laika pārbaudi izturējusī augstā māksla, mūzika, prasmes, modes un sacensību gars atdzīvinās Cēsu pili sestdienā, 21. maijā, un brīvdabas noskaņās dārdinās Āraišu vēsturisko centru 22. maijā.

Svētkus organizē Livonijas visprofesionālākie viduslaiku eksistencionālisti –apvienība „Vēsturiski aktīvs.lv” , kuri ne vien ir mērķtiecīgi apzinājuši un publiski iedzīvinājuši viduslaiku Livonijas mantojumu jau kopš 1997. gada, bet arī paši spēruši soli laikā, realizējot projektu „Godesverdera 1378” un izdzīvojot to pusotra gada garumā.

Šī gada svētkiem īpašu skanējumu piešķir pasākuma dalījums divās tematiski un norises vietas ziņā atšķirīgās daļās.

Cēsu pils diena – 21. maijs veltīta sievietei viduslaikos, programmas ietvaros norisināsies Livonijas mīlas dziesminieku sacensības (atlases kārtas jau kopš februāra notiek NABA KLAB, Rīgā), sevi pirmo reizi pieteiks jauna madrigālu mākslu izkopusi mūziķu grupa „Freska”, koncertēs agro viduslaiku mūziķu kopa „Tryzna” no Polijas.

Pils dienas muzikālajā programmā ir ietverts ļoti plašs spektrs – no Livonijas pamatiedzīvotāju sieviešu dziesmu skanējumam folkloras kopas „Vilcenes” izpildījumā līdz pat viduslaiku un renesanses laika galma dejām „Ballares” soļos.

Šis princips attiecas arī uz izvēlētajiem prasmju demonstrējumiem – svētku viesi varēs apgūt gan veļas mazgāšanu ar dabīga sārma un velēšanas palīdzību, gan iemanīties pagatavot ko ļoti īpašu savas ģimenes svētku galdam viduslaiku kulinārijas meistarklasē, gan izliet svēto patronešu piespraudes, gan, tieši dāmas - apzināt viduslaiku dekoratīvās kosmētikas šarmu.

Un protams, neiztrūkstoša sadaļa ir visa veida spēles, fiziskās aktivitātes un nupat jau tradicionālā Cēsu tilta kauja. Ļoti īpašs notikums būs brīvās divkaujas, kuras izcīnīs savā starpā tie svētku dalībnieki, kuri pretendēs uz nākamās – Āraišu dienas lielās lauka kaujas karavadoņa vietu. Kamdēļ īpašs? – šo divkauju uzvarētājs komandēs veselu karapulku bruņotu vīru, sūtot to uzbrukumā lauka nocietinājumam, no viņa prāta un vadoņa spējām būs atkarīgs desmitiem vīru liktenis šī gada lielākās kaujas spēles gaitā.

Veidojot saikni ar šī gada vasarā plānoto vēsturisko filmu festivālu, pils Rietumu tornī tiks demonstrētas divas patiesi vēsturiskas un vēsturiski – tematiskas filmas - Raganas (Dānija, 1922) un Anna (Latvija, 1996).

Visas svētku norises, pateicoties 10 gadu organizatoriskajai pieredzei, ir vizuāli un dvēseliski maksimāli pietuvinātas aizgājušo gadsimtu garam, un par iegūto uzticību svētku kvalitātei liecina arī režisora Māra Ozoliņa vēlme abās svētku dienās filmēt viduslaiku Livonijas ainas savai jaunajai dokumentālajai spēlfilmai "Latvieši".

Māra Ozoliņa filmēšanas grupas un svētku apmeklētāju īpašais fokuss otrajā svētku dienā – 22. maijā Āraišos būs vērsts uz pirmreizēja mēroga norisi brīvdabā – viduslaiku bruņniecisko izklaidi - lauka kauju, uz kuru pulcēsies bruņoti viduslaiku kara mākslas speciālisti no visām trim Baltijas valstīm. Kaujas ietvaros uzbrucējiem būs jāpārvar reāls ūdens šķērslis, tiks izmantotas viduslaiku aplenkuma ietaises un tālcīņas ieroči.

Kauja norisināsies „Vēsturiski aktīvs.lv” veidotajā Geidānmuižā pie Āraišu ezera, kaujas iznākums ir atkarīgs tikai no pašu cīnītāju veiksmes un prasmes, kaujas norisi tiešajā ēterā pārraidīs Radio NABA, skatītājiem un klausītājiem to komentēs pasauli apceļojušais „Impro Ceļojumi” gids Māris Parfianovičs.

Āraišu dienas ietvaros Ārišu muzejrezervāts rūpēsies arī par miermīlīgākām norisēm – ezerpilī un tuvējā apkārtnē būs klātienē vērojami agro viduslaiku sadzīves ritmi, bet dienas muzikālo skanējumu ievadīs sakrālās mūzikas koncerts Āraišu baznīcā, ezerpilī muzicēs folkloras kopa ‘Dzieti”. Dienu noslēgs post –viduslaiku mūzikas grupas „Orbis Obscurus” skandētā dūdu mūzika Āraišu ordeņa pils pakājē.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais