86 000 latu, kurus 6.oktobrī Ministru kabinets nolēma piešķirt Raunas novada domei, dome izmantos, lai norēķinātos par ūdenssaimniecības attīstības projekta otrās kārtas realizēšanu.
Kā pastāstīja Raunas novada domes izpilddirektore Evija Zurģe, darbi jau ir paveikti, bet novads palicis parādā celtniekiem. Šim mērķim arī tiks tērēti 86 000 latu, kurus novadam piešķīra no valsts budžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Ūdenssaimniecības attīstības projekta trešā kārta novadā ieplānota nākamajā gadā. Jau šajā gadā atbilstošā dokumentācija tiks iesniegta Eiropas Reģionālās attīstības fondā līdzfinansējuma iegūšanai.
"Nākamajā gadā darbus varētu sākt. Pašlaik projekta laikā ir sakārtotas divas trešdaļas ūdensvadu, kanalizācijai pieslēgta viena novada iela un arī vidusskolā izbūvēta kanalizācija. Izveidota arī ugunsdzēsības ūdenskrātuve. Vēl jāizbūvē attīrīšanas iekārtas un ūdens atdzelžošanas stacija," pastāstīja Zurģe.
LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets 6.oktobrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumu no valsts budžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt astoņām novada pašvaldībām 960 516 latus infrastruktūras objektu sakārtošanai.
Babītes novada domei piešķirs 100 000 latu, Pāvilostas novada domei - 62 856 latus, Raunas novada domei - 86 000 latu, Nīcas novada domei - 244 129 latus, Olaines novada domei - 161 615 latus, Ozolnieku novada domei - 62 277 latus, Durbes novada domei - 143 412 latus, savukārt Beverīnas novada domei - 100 227 latus.