Jūrmalas mēra kreisā roka

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis sasniedzis politiskās imunitātes virsotnes – lai ko viņš darītu, lai kādos grēkos viņu nevainotu politiskie konkurenti un citi aprunātāji, tiesībsargājošās un korupciju izmeklējošās iestādes un pat paša partijas/partiju apvienības biedri, viņam no tā ne silts, ne auksts.

Nekustamā īpašuma nodokļu atlaides un arī citu viņa sarūpēto labumu saņēmušie vēlētāji un labo darbu novērtētāji konsekventi velk viņam krustiņus. 3369 plusi - vairāk nekā divtik kā nākamajiem novērtētākajiem kandidātiem, un tikai 510 svītrojumu! Šāda sabiedrības uzticēšanās ceļ spārnos, stāvus rauj ārā no slimības gultas, no veselības problēmām, kuras vēl pāris dienas pēc vēlēšanām tika piesauktas kā šķērslis Trukšņa nespējai vadīt domi. Nedrīkst taču tā pievilt vēlētāju uzticēšanos, izvēli, Truksnim jākļūst par mēru par katru cenu. Un cena ir augsta. Ne gluži tāda, kāda bija pērnā gada nogalē, kad Truksnis atgriezās mērā krēslā, pateicoties Saskaņas deputātes «sirdsapziņas» balsojumam.

Atkal mēra krēsla saglabāšanā Truksnim steidz palīgā Saskaņa. Tā dēvēto labējo partiju sadarbība koalīcijā ar Saskaņu pašvaldībās jau vairs nespēj pārsteigt, to piekopj ne viena vien partija. Tomēr allaž potenciālie koalīciju veidotāji pirms vēlēšanām piebilduši - jāskatās, konkrēti kuri cilvēki ievēlēti. Tā nu arī Truksnis paskatījās, kuri ir ievēlēti, un izvēlējās sabiedrotos. Par vicemēru - bijušo Saskaņas Saeimas deputātu, juristu Ņikitu Ņikiforovu, bet viņa partijas kolēģēm atvēlēta domes komiteju vadība, no šā goda un atbildības pilnībā izslēdzot opozīcijā atstāto Nacionālo apvienību un Tev Jūrmalai/Jaunā konservatīvā partija deputātus. Kad jau tik lepni un vīzdegunīgi, ka negrib atbalstīt Truksni mēra amatā, lai pūst dziļā opozīcijā!

Par Trukšņa kreiso roku, kūrortpilsētai būtiskas - Tūrisma un kurortoloģijas - komitejas vadītāju ievēlēta saskaņiete Elizabete Krivcova. Jūrmalas domei grūti vairs ar ko pārsteigt, ja nu vienīgi tā pārsteigusi ar to, ka Krivcova, ņemot vērā viņas pieredzi un sabiedriskās aktivitātes, nav ievēlēta par Sociālo, veselības un integrācijas jautājumu komitejas vai Jaunatnes un sporta jautājumu komitejas, vai - vēl atbilstošāk - Izglītības un kultūras jautājumu komitejas vadītāju. Kāpēc neizmantot Krivcovas zināšanas, pieredzi jomās, kurās viņa ir specializējusies, aktīvi darbojusies - izglītības, integrācijas, jaunatnes aktivitāšu organizēšanā? Vai tad Truksnis&Co nezināja par viņas aktivitātēm protestos par krievu skolu izglītības reformu, krievu kā otrās valsts valodas referendumu, Nepilsoņu kongresā un tā aktivitātēs cīņā par pašvaldību vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem? 9. maija Nemirstīgo gājiena un citu aktivitāšu organizēšanā, lielo ieguldījumu kopā ar viņas skolotāju Broņislavu Zeļcermanu, kā arī aktīvistu Aleksandru Gapoņenko krievu jaunās elites veidošanā, kas izprastu Krievijas intereses un cīņu par savu tautiešu aizstāvību ārpus tās robežām, kas spētu turēties pretī Rietumu propagandai un antikrievijiskumam? Krivcova darbojusies jauno krievu eliti audzinošajā Zeļcermana pedagoģiskajā centrā Eksperiments un viņa dēla vadītajā skolā Innova, kurai pērn atteikta akreditācija. Pēc Krivcovas kā skolas juristes teiktā, saistībā ar skolas «vajāšanu sakarā ar nelojalitāti». Informāciju par skolas «dibinātāju un atsevišķu pedagogu rīcību, kas neveicina piederības stiprināšanu Latvijai un sabiedrības saliedēšanu...», bija sniegusi arī Drošības policija (DP). Pašai Krivcovai arī ar DP kārtojamas attiecības - viņa joprojām ar to tiesājas par viņas iekļaušanu valsts konstitucionālās iekārtas drošībai riskanto personu sarakstā 2014. gadā. Katrā ziņā darbā ar jaunatni viņai ir pieredze, ir sapratne ne tikai par tiešo darbu un izglītošanas procesu, teoriju un praksi, bet arī struktūras veidošanu, kāda uzbūvēta darbā ar krievu eliti, par kuru viņa reiz izteikusies: «Mūsu mērķis ir veidot sadarbību ar Krievijas institūcijām uz pārstāvniecības pamata... Mums ir zināmas kopīgas intereses ar Krieviju - tā vēlas, un pamatoti vēlas, kritizēt Latviju, un mēs - šo informāciju izplatīt.»

Pati Jūrmalas dome savulaik dabūjusi juridisku pērienu no Krivcovas, kura vērsās tiesā par to, ka dome nesaskaņoja sešas no septiņām ieplānotajām vietām nepilsoņu balsošanas iecirkņiem. Jautāsiet - kādi vēl nepilsoņu balsošanas iecirkņi? Daļēji reizē ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām no 2013. gada 1. līdz 11. jūnijam Krivcovas pārstāvētie Nepilsoņu kongress un Nepilsoņu komiteja rīkoja tā dēvētās Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas. Tiesa apmierināja sūdzību. Krivcova kā juriste aktīvi aizstāvējusi nepilsoņu intereses, rakstot dažādas petīcijas Eiropas un ANO institūcijām - viņa noteikti būtu kvalificētāka integrācijas komitejas vadībā nekā sociālā darba speciāliste Dace Riņķe. Jāizmanto speciālista potenciāls pilnībā, lai sadarbība būtu vēl sekmīgāka!