Daugavpilī – varas maiņa?
Varas mainība Daugavpilī atšķirībā, piemēram, no Liepājas, Ventspils, Jēkabpils vai Jelgavas, ir ierasta lieta un, visticamāk, tā būs arī šoreiz. Lai arī vēl netrūkst nezināmo elementu, visticamāk, ka esošais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis būs spiests nolikt savas pilnvaras, lai arī viņš pats un viņa Latgales partija nostartējuši krietni labāk nekā pirms četriem gadiem. Lielā mērā nomainīsies arī visa dome, kurā palikt varētu vien četri esošie deputāti no piecpadsmit.
Drīzāk brīnums bija Lāčplēša nonākšana mēra amatā pilsētā, kur vairākums ir krievvalodīgie, kas lielā mērā bija iespējams, pateicoties domes sadrumstalotībai. Latgales partijai bija tikpat mandātu, cik Saskaņai - četri, pa diviem - Attīstības partijai un Alternative, pa vienam - trīs sīkpartijām. Nu septiņu partiju vietā Daugavpils domē būs vien trīs - Latgales partija ar sešiem mandātiem, Saskaņa ar pieciem un Mūsu partija ar četriem. Individuāli Lāčplēsis saņēmis visvairāk plusu - 5912, saskaņietis Andrejs Elksniņš - 5396, Mūsu partijas līderis Rihards Eigims - 3891. Visi trīs plusiņu skaita ziņā ievērojami atrāvušies no kolēģiem, līderi ir arī maz svītroti - lokomotīves princips pamatīgi nostrādājis! Notikusi ievērojama vēlētāju konsolidācija situācijā, kad kandidēja 13 partiju - par divām vairāk nekā iepriekš.
Reāli pastāvošā konkurence Daugavpilī ar startējošiem četriem bijušajiem mēriem un vienu esošo, ar neprognozējamu iznākumu, veicinājusi arī vēlēšanu aktivitāti, kas augusi no 37,93 pirms četriem gadiem uz 47,33 šogad. Lielās pilsētas (ne)godu, kur ir zemākā aktivitāte, Daugavpils nu atdevusi Jelgavai.
Visticamāk, viena no trijām partijām tiks atstāta opozīcijā, un tā nebūs Mūsu partija, kurai varētu būt zelta akcija. Liela iespēja opozīcijā nonākt ir esošajam mēram, kurš gan esot gatavs strādāt ar visiem, kam rūpot pilsēta un iedzīvotāji, vienlaikus dažam labam viņš roku nesniegšot. Arī Elksniņš nevilkšot sarkanās līnijas, bet iepriekš sadarbību ar Lāčplēsi pieļāvis vien, ja tikšot izbeigti domes koruptīvie līgumi, visupirms jau atkritumu apsaimniekošanas jomā. No citkārt tik runīgā Elksniņa Neatkarīgajai neizdevās izspiest neko vairāk kā nevēlēšanos spekulēt ar rezultātiem un koalīcijas iznākumu, kas būšot zināms vien domes sēdē. Tā jāsasauc ne agtrāk kā desmit un ne vēlāk kā divdesmit dienu pēc vēlēšanām. Nerunīgums liek domāt, ka aizkulisēs notiks intensīva dīlošana.
Situācija ir interesanta. Lai arī Daugavpilī startēja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tās Saeimas deputāts Eigims startēja ar savu sarakstu. ZZS valde to akceptēja, saprotot Eigima vilkmi, ko, savukārt, nenovērtēja vai negribēja atzīt ZZS Daugavpils nodaļa. Vietējās ZZS nodaļas ambīciju rezultāts ir 3,83% atbalsta ZZS listei ar Daugavpils Universitātes rektoru Arvīdu Bartaševski priekšgalā. Iespējams, ka kopīgs starts būtu devis lielāku mandātu skaitu, bet tas nemainītu situāciju pēc būtības - izšķiršanos veidot koalīciju ar Saskaņu vai Latgales partiju.
Lai arī ZZS centrs prioritāti dotu Eigima koalīcijai ar Lāčplēsi, jautājums, ciktāl sniedzas tā ietekme pār Mūsu partiju, kuras vienīgā saikne ar to ir tās rindās pagaidām esošs deputāts. Draudi izslēgt Eigimu no partijas, ejot ar Saskaņu, ir maz iedarbīgi, ja tāpat Eigims noliks parlamentārieša mandātu. Vai ZZS kategoriskums varētu mazināties, ja šāda kombinācija Eigimam dotu mēra amatu? Šādu pašu piedāvājumu viņam varētu izteikt arī Lāčplēsis, kuram tāpat ir vājas izredzes saglabāt mēra krēslu. Bet Lāčplēsis jau svētdien ieņēma nogaidošu pozu, sakot, ka politiskā iniciatīva ir Saskaņas un Mūsu partijas pusē. Katrā ziņā Elksniņam vienkāršāk rast kopīgu valodu ar Eigimu nekā ar Lāčplēsi, kurš uz viņu apvainojies, turklāt arī iepriekšējā sasaukumā Lāčplēsim sadarbība ar Saskaņu izjuka. Ja ne vietējo deputātu ambīcijas, ZZS centrālais aparāts varētu sekmēt Lāčplēša - Eigima koalīcijas izveidi. Lāčplēsis, kas savulaik Saeimā iekļuva no Vienotības saraksta, partijā neiestājoties, no tās ir attālinājies (Vienotība Daugavpilī saņēma vismazāk - 0,13% - atbalsta). Ja Lāčplēsis grib palikt koalīcijā, viņam jāpiedāvā mēra amats Eigimam, kurš nav ne ar vienu saplēsies, lai gan arī no viņa puses pirms vēlēšanām netrūka kritikas esošajai varai. Ja Lāčplēsi neapmierina ierindas deputāta statuss, viņš var atkal kandidēt uz Saeimu, ko tagad būtu izdevīgāk darīt no latviskajā flangā populārākās partijas ZZS. Tādējādi, ja Lāčplēsis un Eigims abstrahētos no vietējām intrigām, Daugavpili nosacīti varētu vadīt ZZS.
Tuvu vēlēšanu barjerai Daugavpilī nokļuva GKR ar eksmēri Ritu Strodi priekšgalā (4,31%) un Latvijas krievu savienība (4,29%) ar esošo deputātu Juriju Zaicevu. Vēlētāju atbildīgumu savā ziņā raksturo interneta hita Svetka kanģidat varones Svetlanas Lonskas vājie panākumi - viņa No Sirds Latvijai sarakstā ir visvairāk svītrotā (235) un vismazāk plusotā (79) kandidāte.