Aizkraukle šogad svin savas pastāvēšanas 45. gadskārtu – no vienas puses, tas ir maz, bet, no otras raugoties, – pietiekami daudz, lai varētu runāt par tradīcijām, vēsturi un nākotni.
Vairāk par savu pilsētu stāsta Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.
– Patlaban ir svētku gaidīšanas laiks – tuvākajās dienās tiks svinēta pilsētas 45 gadu jubileja. Ar kādām sajūtām dzīvojat?
– Var teikt, ka ir iestājies piesardzīgas stabilitātes laiks. Nobeigumam tuvojas ielu rekonstrukcijas projekts, kura realizācijas laikā sastapāmies ar dažāda rakstura problēmām.
Esam renovējuši gandrīz visas izglītības iestādes un ziemā ekspluatācijā nodevām arī atjaunoto kultūras namu. Tagad tajā ir estētiska vide, labas apskaņošanas un apgaismošanas iespējas, atjaunota skatuve, kas paver jaunas iespējas pieaicināt viesmāksliniekus un izpausties pašdarbniekiem.
Priecājamies par jauno sporta halli un tās piepildījumu ar sportot gribētājiem.
– Aizvadītajā gadā gandrīz visu pašvaldību budžetu ieņēmumi no IIN pārpildījās. Kā jūs rīkojāties ar neplānotajiem ieņēmumiem – atstājāt šim gadam vai iztērējāt jau pērn?
– Daļu neplānoto ieņēmumu novirzījām budžeta iestāžu akūtāko nepieciešamību apmierināšanai, bet lielāko daļu izmantojām pašvaldības ņemtā aizņēmuma dzēšanai. Patlaban vēl īsti nav zināma šā gada budžeta izpildes tendence – saka, ka arī šogad prognozējama ieņēmumu pārpilde, taču īstas pārliecības mums nav, tāpēc naudu tērējam atbilstoši plānotajam – piesardzīgi un taupīgi.
Aizvien pašvaldība pievērš vērību mazturīgo atbalstam.
– Aizvadītajā gadā Aizkraukles VID nodaļā, kas aptver bijušā rajona robežas, ir reģistrēts 51 jauns uzņēmums. Kā kopumā jūs komentēsiet situāciju uzņēmējdarbības jomā?
– Uzņēmējdarbība ir novada pastāvēšanas pamatu pamats, tāpēc mēs varam tikai priecāties, ka pērn dibināts daudz jaunu uzņēmumu, tāpat sarucis ir uzņēmu skaits, kuri gada laikā pārtrauc darbību. Veiksmīgi strādā izveidotais biznesa inkubators, kurā attīstās jaunie uzņēmumi, tostarp tādi, kuri uzsāk pilnīgi jaunu inovatīvu produktu ražošanu. Viens no piemēriem ir gājēju pāreju apgaismošana, izmantojot saules enerģiju. Šā uzņēmuma pakalpojumus kā pilotprojektu ieviesīsim savā pilsētā.
Vērtējot kopumā, situācija vienmēr var būt labāka, jo darba vietu trūkst – patlaban novadā bezdarba procents svārstās ap 11 līdz 12 procentiem, tāds tas ir arī vidējais valstī.
– Vai ir idejas un resursi, kā pievilināt Aizkrauklei jaunus darba devējus?
– Mums ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis – tajā skaitā dzelzceļa un autoceļu infrastruktūra. Taču galvenais, ko varam piedāvāt, ir brīvas teritorijas un ēkas jaunu ražotņu atvēršanai. Pilsētā ir pietiekami daudz arī brīvu dzīvokļu gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Tie ir labi priekšnosacījumi, lai par biznesa vidi izvēlētos Aizkraukles novadu.
– Viena no jaunākajām tradīcijām Aizkrauklē ir bijušā ilggadējā novada vadītāja Viļņa Plūmes stipendijas piešķiršana jaunajiem censoņiem. Sakiet, par kādiem nopelniem un kam tiek piešķirta Viļņa Plūmes piemiņas stipendija?
– Kopš pagājušā gada ir izveidota Viļņa Plūmes piemiņas stipendija Aizkraukles attīstībai perspektīvākajiem jaunajiem cilvēkiem, kuri mācās un darbojas Aizkraukles novada labā. Nesen piešķirta jau otrā stipendija, un to saņem aizkrauklietis, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Edgars Prozorovskis. Mācoties augstskolā, stipendiāti saņem 130 latu lielu finansiālo atbalstu mēnesī.
Uz atbalstu var pretendēt jaunieši, kuri uzrāda izcilas sekmes mācībās, augstu motivāciju studēt izvēlēto profesiju, ir aktīvi sabiedriskajā dzīvē un kuri atbilst piešķiršanas kritērijiem. Stipendija tiek piešķirta jauniešiem no maznodrošinātām ģimenēm, kuri spēj iekļūt valsts budžeta apmaksātās studiju vietās, taču nepieciešams finansiāls atbalsts uzturēšanās izdevumiem.
– Vai atjaunotais kultūras nams ir piepildīts ar jaunu saturu?
– Par to rūpējas pieredzējušie kultūras darbinieki un daudzie tautas mākslas kolektīvi. Pēc rekonstrukcijas bijām pārsteigti – gan uz profesionālo, gan tautas mākslas kolektīvu koncertiem zāle vienmēr bija pilna. Likumsakarīgi, ka uz vasaru rosība pierimst. Kultūras nama vestibils kļuvis par brīnišķīgu gleznu izstāžu vietu.
– Ar ko cilvēki nodarbojas vasarā?
– Mēs esam izteikta mazdārziņu cienītāju pilsēta, tāpēc sezonā kultūras pasākumiem ir jāspēj izkonkurēt dārzu vilinājumu. Gandrīz katrai ģimenei ir savs dārziņš, un labos laika apstākļos tur norit īstā dzīve. Manuprāt, tas ir apsveicami, jo latvieti zemes darbi allaž ir aicinājuši. Īpaši svarīgi tas ir mazturīgajām ģimenēm. Pieprasījums pēc dārziņiem pieaug.
Zinot mūsu pilsētnieku interesi par dārziem, sākam domāt, kā organizēt pasākumus, kas būtu saistīti ar šo vidi.
– Ko jūs gribat pateikt sava novada cilvēkiem?
– Redzot citu novadu pieredzi, aicinu cilvēkus vēl rosīgāk apvienoties biedrībās un darboties nevalstiskajās organizācijās, kas palīdz īstenot mazos sapnīšus un sasniegt savus mērķus. Dažādu projektu ietvaros iespējams saņemt finansējumu gan no ES fondiem, gan pašvaldības. Nāciet, jautājiet, izziniet un dariet!
