Aizkrauklē aktivizējas ēku renovēšanas process

© Ojārs Lūsis

Pēdējo gadu prioritāte ir ēku siltināšana, kas dod iespēju efektīvāk izmantot saražoto enerģiju, tādējādi samazinot resursu patēriņu un CO2 izmešu apjomu atmosfērā, kas ir Latvijas un visas pasaules globālais uzdevums.

Savukārt ēku iedzīvotāju primārā interese ir dzīvot komfortablos apstākļos un maksāt par to pēc iespējas mazāk.

SIA Lauma A ir mājokļu apsaimniekošanas uzņēmums. Uzņēmuma saimnieciskā darbība aptver Aizkraukles pilsētu un Aizkraukles pagastu. Kopumā Lauma A apsaimnieko 68 dzīvojamās mājas, kā arī trīs pašvaldībai piederošas nedzīvojamās mājas.

Par daudzdzīvokļu ēku siltināšanas projektu virzību Aizkrauklē vairāk stāsta SIA Lauma A projektu asistents Māris Pavlovs.

– Cik māju šobrīd Aizkrauklē ir nosiltināts un kāds bija šo projektu finansējuma modelis?

– Patlaban renovācijas darbi ir pabeigti diviem daudzdzīvokļu namiem – Spīdolas ielā 10 un Draudzības krastmalā 3. Finansējuma modelis šiem projektiem bija atšķirīgs – Spīdolas ielas 10 ēkas renovāciju 25% apmērā finansēja pašvaldība, bet pārējo finansējumu piesaistīja kā iedzīvotāju bankas kredītu uz 13 gadiem. Pirms renovācijas apsaimniekošanas maksa bija 30 santīmu par m2, bet pēc tās iedzīvotāji maksā 40 santīmu par m2. Kopējās projekta izmaksas sastādīja 60 600 latu.

Savukārt Draudzības krastmala 3 ir ES fondu līdzfinansēts projekts – 60% atmaksā ES, 40% iedzīvotāji, ņemot kredītu uz desmit gadiem. Kopējās izmaksas sastādīja 83 000 latu. Jāteic gan, ka iepirkums notika laikā, kad būvniecības cenas Latvijā bija ļoti zemas. Jau vasarā būvkompānija izjuta, ka ir palielinājušās materiālu cenas un darbaspēka izmaksas. Taču gods godam – būvnieki savu darbu paveica iepriekš noslēgtā līguma finansējuma apjomā. Ar to es vēlējos pateikt, ka šogad, kad būvniecības cenas atkal ir kāpušas, par 83 000 vairs nevarēs veikt tik lielu darbu apjomu, kāds bija Draudzības krastmalas 3. namam. Arī šajā namā iedzīvotāji pirms renovācijas par apsaimniekošanu maksāja 30 santīmu, tagad 40 santīmu par m2.

– Vai aizvadītās apkures sezonas laikā iedzīvotāji jau guva skaidru priekšstatu par siltuma izmaksu samazinājuma apjomu?

– Jā, abiem namiem energoefektivitāte ir būtiski mainījusies. Piemēram, Draudzības krastmalā 3 plānotais siltuma ietaupījums bija nepilni 30%, bet faktiski tas ir pat 50%. Tātad iedzīvotājiem, neskatoties uz pieaugušo apsaimniekošanas maksu, kopējie rēķini ziemā bija vienalga mazāki. Atzīmēšu, ka minētajā namā tika veikts pilns renovācijas cikls – visu ārsienu siltināšana ar akmens vati (100 mm), cokolstāva siltināšana, koplietošanas logu un durvju nomaiņa, bēniņu pārseguma siltināšana ar ekovati (200 mm), kā arī apkures radiatoru nomaiņa dzīvokļos un kāpņu telpā, radiatoru aprīkošana ar apvedcauruli un termoregulatoru, siltuma proporcionālā sadalītāja uzstādīšana uz katra radiatora ar attālinātu nolasīšanu, karstā ūdens skaitītāju nomaiņa ar attālinātu nolasīšanu. Līdz ar šo tehnoloģiju ieviešanu praksē, katrs iedzīvotājs var regulēt savu maksājumu apjomu un temperatūras režīmu ne tikai savā dzīvoklī kopumā, bet katrā istabā atsevišķi.

Runājot par Spīdolas ielas 10. nama renovāciju, vispirms gribu uzsvērt faktu – šī māja nestartēja uz ES finansējuma saņemšanu, tāpēc ļoti rūpīgi vērtēja veicamo darbu sarakstu, meklējot risinājumus, kuri pie iespējami zemākām izmaksām dotu vislabāko rezultātu. Kopsapulcē tika pieņemts lēmums veikt tikai ārsienu siltināšanu, cokolstāva siltināšanu un nomainīt koplietošanas telpu logus. Arī pie šādas vienkāršotas renovācijas ir iegūts 26% siltuma ietaupījums un uzlabojies dzīves komforts.

– Kā citu māju iedzīvotāji skatās uz šiem renovētajiem namiem?

– Pirmās divas mājas ir kā impulss arī citiem sākt domāt par savu mājokļu renovāciju. Ieguvumi ir tik acīm redzami un pārliecinoši, ka interese ir ļoti liela un ir jau pirmie rezultāti. Gandrīz ir noslēdzies būvniecības iepirkums ēkas renovācijai Draudzības krastmalā 1, kura renovācija noslēgsies jau līdz nākamās apkures sezonas sākumam. Tāpat vairāki projekti ir sākuma procesā – tiek veikti energoauditi, tehniskie apsekojumi, tiek izstrādāti būvprojekti, kā arī aprēķini.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais