«Elastības trūkums, lai spētu pielāgoties allaž mainīgajam darba tirgum, un noslēgtība – tie, manuprāt, izsenis ir bijuši galvenie profesionālās izglītības trūkumi,» uzsver Aizkraukles arodvidusskolas direktora vietniece mācību darbā Rasma Auzenberga.
Viņa cer, ka iesāktās reformas profesionālās izglītības sistēmā ienesīs sen gaidītas pārmaiņas un darba devēji un mācību iestādes strādās roku rokā, apmācot jaunos censoņus.
«Profesionālās izglītības sistēmai jākļūst atvērtākai, lai neveidotos situācija – jaunietis uzsāk mācības, iegūst vidējo izglītību, apgūst profesionālos priekšmetus, beidz prakses skolas darbnīcās, bet pēc skolas beigšanas un darba gaitu uzsākšanas viņam atveras jauna pasaule, kurai nav nekādas līdzības ar skolā apgūto. Šādām situācijām ir jāpieliek punkts. Izglītības sistēmas piedāvājumiem jāiet roku rokā ar darba devēju vajadzībām, un jāattīsta pilnvērtīgas sadarbības iespējas, lai darba devējs jaunieti pirmo reizi neierauga tikai ar diplomu rokā, bet viņu saskarsme aizsākas, piemēram, jau 2. kursā. Viņiem jāsastrādājas mācību laikā, un pārejai no skola sola uz patstāvīgu darbu jānotiek pakāpeniski,» uzskata R. Auzenberga.
Skolai laika gaitā ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar vairākiem vietējiem uzņēmumiem. Sākot ar jauno mācību gadu, skola cer uzsākt pilnvērtīgu komunikāciju ar SIA Domenikss. «Patiess prieks, ka viņi zina, ko grib un ko viņiem vajag. Tas ļoti atvieglo sadarbību, un mums ir vieglāk apmācīt jaunus speciālistus, zinot, kādus viņus grib redzēt darba devējs. Tad izzūd šī plaisa starp skolu un uzņēmējiem, savukārt skolēniem ir vieglāk uzsākt darba gaitas,» stāsta R. Auzenberga. Šobrīd sarunu līmenī apspriestas vairākas sadarbības formas, piemēram, Domenikss piedāvā prakses vietas, palīdz ar uzskates objektiem, sniedz atsevišķas lekcijas, mācību kursus, rīko ekskursijas uz uzņēmumu, izveido Mercedes-Benz klasi skolā.
Aizkraukles arodvidusskolas direktora vietniece ir pārliecināta, ka profesionālā izglītības sistēma jāveido uz lielu un spēcīgu skolu bāzes. «Viena neliela izglītības iestāde nespēj veidot tādu platformu un piedāvāt tādas iespējas, kas spētu tikt līdzi novitātēm darba tirgū. Tāpēc skolu apvienošanas procesos es saredzu ieguvumus. Es teiktu – iesākto pārmaiņu galvenais uzdevums ir beidzot profesionālajai izglītībai iegūt prestižu un popularitāti,» uzsver R. Auzenberga.
Arī Aizkraukles arodvidusskola ir uzsākusi apvienošanās procesus ar Viesītes arodvidusskolu, un gala rezultāts būs jauna profilēta un mūsdienīga izglītības iestāde ar vienu filiāli. Skolas attīstības stratēģija balstās uz vairākiem galvenajiem studiju virzieniem – autotransporta, kokapstrādes, celtniecības, ceļu būvniecības, viesmīlības un lauku tūrisma jomu. «Ap šiem minētajiem vaļiem darbosies arī dažāda līmeņa satelītprogrammas, kur mācības varēs uzsākt gan no 7. klases, gan ar vidusskolas diplomu kabatā,» stāsta direktora vietniece. Jāpiebilst, ka ar 1. septembri mācību iestāde iegūs jaunu nosaukumu – Aizkraukles profesionālā vidusskola, bet līdz 2015. gadam skolas vadība ir izvirzījusi mērķi iegūt kompetences centra statusu.
«To varēs saņemt tikai tad, ja apliecināsim sevi kā augsta līmeņa mācību iestāde, kas īsteno daudzveidīgas mācību programmas,» norāda R. Auzenberga.